Bībelē mēs varam lasīt kā Jēzus pārmet farizejiem viņu cilvēcisko tendenci pārvērst Dievu par vienkāršu objektu:
Tomēr Jēzus neprārprotami norādīja, ka Dzīvība ir atrodama tikai Viņā un nevis grāmatā, kuru studējam. Ja Grāmata (Bībele) nevada pie Jēzus, tad mūsu Bībeles pētīšana ir bezjēdzīga. Būsim godīgi – lai arī daudzi no mums sevi saucam par kristiešiem, kad nonākam līdz pamatjautājumiem, ir tik viegli citēt ticības apliecības un Svēto Rakstu tekstus, bet aiz tā visa pazaudēt Dievu, Kurš ilgojas pēc attiecībām.
Tāpēc mīļie adventistu māsas un brāļi, padomāsim – kas tad ir mūsu ticības pamatā?
Vai tam nevajadzētu būt (1) Evaņģēlijam (Labā Vēsts par Dieva žēlastības pilno mīlestību pret mums, cilvēkiem) un (2) tam, ko mēs patiesībā domājam par Viņu?
Rakstot pārdomas par katru no Adventistu Baznīcas 28 pamatprincipiem, es centos vadīties tikai no tā, ko (1) man mācīja Adventistu Baznīcas mācību iestādē (Newbold College), (2) esmu dzirdējis neskaitāmās adventistu mācītāju konferencēs un semināros, (3) esmu lasījis adventistu autoru grāmatās.
Skumji, ka Adventistu Baznīca šodien (2017.gada beigas), itsevišķi Latvijā, arvien vairāk un vairāk attālinās no skaidras evaņģēlija izpratnes.
Es joprojām (vismaz pagaidām) ticu, ka
...Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība [...] Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību...Lai kā arī mums to negribētos atzīt, šī tendence ir bieži sastopama arī mūsdienās. Dievs aicina mūs veidot attiecības, bet daudz vienkāršāk ir novienkāršot mūsu piedzīvojumus ar Dievu līdz "drīkst un nedrīkst" saraksta līmenim – ar to taču mēs paši varam tikt galā (ņemot vērā, ka labo darbu sarakstu tad arī sastādām mēs paši).
(Jāņa 5:39-40)
Tomēr Jēzus neprārprotami norādīja, ka Dzīvība ir atrodama tikai Viņā un nevis grāmatā, kuru studējam. Ja Grāmata (Bībele) nevada pie Jēzus, tad mūsu Bībeles pētīšana ir bezjēdzīga. Būsim godīgi – lai arī daudzi no mums sevi saucam par kristiešiem, kad nonākam līdz pamatjautājumiem, ir tik viegli citēt ticības apliecības un Svēto Rakstu tekstus, bet aiz tā visa pazaudēt Dievu, Kurš ilgojas pēc attiecībām.
Tāpēc mīļie adventistu māsas un brāļi, padomāsim – kas tad ir mūsu ticības pamatā?
Vai tam nevajadzētu būt (1) Evaņģēlijam (Labā Vēsts par Dieva žēlastības pilno mīlestību pret mums, cilvēkiem) un (2) tam, ko mēs patiesībā domājam par Viņu?
Rakstot pārdomas par katru no Adventistu Baznīcas 28 pamatprincipiem, es centos vadīties tikai no tā, ko (1) man mācīja Adventistu Baznīcas mācību iestādē (Newbold College), (2) esmu dzirdējis neskaitāmās adventistu mācītāju konferencēs un semināros, (3) esmu lasījis adventistu autoru grāmatās.
Skumji, ka Adventistu Baznīca šodien (2017.gada beigas), itsevišķi Latvijā, arvien vairāk un vairāk attālinās no skaidras evaņģēlija izpratnes.
Es joprojām (vismaz pagaidām) ticu, ka
- Dievs iedrošina mūs lietot saprātu
- Dievs ir mīlestība
- Dievs ir visspēcīgs
- Dievs sazinās ar mums
- Dievs ir dziļi intīms
- Dievs ir akurāts
- Dievs mūs augstu novērtē
- Dievs pakļauj Sevi intensīvai pārbaudei
- Dievs ir demonstrētājs
- Dievs ir pacietīgs
- Dievs ir piedodošs
- Dievs iesaka sadraudzību
- Dievs paliek, lai vai kas…
- Dievs mīl individualitāti
- Dievs ir pieņemošs
- Dievs ir kalpojošs
- Dievs ir veicinātājs
- Dievs ir cieši iesaistīts
- Dievs ir mērķtiecīgs
- Dievs vēlas draudzēties
- Dievs ir dodošs
- Dievs ir atjaunotājs
- Dievs ir labākais skolotājs
- Dievs uzņemas atbildību par grēku
- Dievs pārvar šķiršanos
- Dievs ir kvēls aizsargātājs
- Dievs respektē brīvību
- Dievs apsola sākt no jauna
Te es stāvu un citādi nevaru
Reviewed by Ivo Roderts
on
sestdiena, decembris 16, 2017
Rating:
Reviewed by Ivo Roderts
on
sestdiena, decembris 16, 2017
Rating:
Nav komentāru: