Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara…” (Lūk.23:34)
Dievs ir vienmēr gatavs piedot. Stāstā par pazudušo dēlu Viņš sevi apraksta kā mīlošu tēvu, kurš savam dēlam ir jau piedevis, pirms tas atgriežas mājās.

Pie krusta Jēzus izteica piedošanu saviem mocītājiem, kaut gan tie viņam to nekad netika lūguši. Dievs piedod ne tāpēc, ka mēs Viņam lūdzam piedošanu, bet tāpēc, ka Viņš IR piedodošs. Viņš netur īgnumu, un patiesībā mums nav jādara nekas, lai liktu Viņam piedot. Tomēr, kaut arī Dievs mums nekavējoties piedod, tas paliek mums nesasniedzami, pirms neesam šo piedošanu pieņēmuši. Ja pazudušais dēls neatgrieztos mājās, viņš nekad nebūtu atklājis, ka viņam jau ir piedots. Viņš būtu varējis nomirt cūku aizgaldā, piedošanu tā arī nesaņēmis. Tā būtu bijusi muļķīga traģēdija.

Dievs vēlas, lai mēs saprastu, ka mums ir piedots un lai mēs pieņemtu piedošanu no Viņa. Tas arī bija viens no galvenajiem Vecās derības svētnīcas sistēmas mērķiem. Dievs ierosināja veidu, kā piedošanas saņemšanu (kas ir abstrakta koncepcija) padarīt taustāmu un reālu. Izraēla tauta zināja, ka tad, ja viņi savu grēku (upuri) aiznesīs pie Dieva, Viņš to pieņems, un tad viņi varēs būt droši, ka attiecībās starp viņiem un Dievu viss ir kārtībā (skat. 3.Moz. 4: un 5:). Šī sistēma palīdzēja viņiem saprast patiesību un apzināties, ka Dievs ir piedodošs. Dievs vēlas, lai arī mēs saprastu tieši to pašu.
Ja jau Dievs var piedot tiem, kas viņu moka un nogalina, mums nekad nevajadzētu šaubīties, ka tieši tagad arī mums ir pilnībā piedots!


Adventistu Baznīcas 28 ticības pamatmācības:
[11] Ar savu nāvi pie krusta Jēzus triumfēja pār ļaunuma spēkiem. Viņš, kurš savas šīs zemes kalpošanas laikā pakļāva sev demonu garus, ir salauzis viņu varu un nodrošinājis tiem galējo spriedumu. Jēzus uzvara dod arī mums uzvaru pār ļaunuma spēkiem, kas vēl joprojām cenšas mūs kontrolēt, kad ejam kopā ar Jēzu mierā, priekā un pārliecināti par Viņa mīlestību. Tagad mūsos mājo Svētais Gars un Viņš dod mums spēku. Nepārtraukti nododot sevi Jēzum kā mūsu Pestītājam un Kungam, mēs tiekam atbrīvoti no mūsu pagātnes nodarījumu nastas. Mēs vairs nedzīvojam tumsībā, bailēs no ļaunuma spēkiem, neziņā un agrākās dzīves bezjēdzīgumā. Šajā jaunajā brīvībā, kas rodama Jēzū, mēs tiekam aicināti augt Viņa rakstura līdzībā, ik dienas sazinoties ar Viņu lūgšanās, pētot Viņa Vārdu, pārdomājot gan to, gan Viņa aizgādību, dziedot Viņam slavas dziesmas, pulcējoties kopā dievkalpojumos un piedaloties Baznīcas misijā. Mēs arī esam aicināti sekot Kristus piemēram, līdzjūtīgi kalpojot cilvēcei tās fiziskajās, intelektuālajās, sociālajās, emocionālajās un garīgajās vajadzībās. Kad mēs mīlestībā kalpojam apkārtējiem un liecinām par Viņa pestīšanu, Viņa pastāvīgā klātbūtne mūsu dzīvē ar Svētā Gara starpniecību katru brīdi un uzdevumu pārveido par garīgu piedzīvojumu.
Dalīties Google Plus

Ivo Roderts:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru