Viļņa ģimenes dzīves līkloči

Mans dzīves vilciens - 

Hildas Tomsones dzīves stāsts (26.turpinājums): 

Laiks gāja, bērni jau pieauguši. Vilnis taisījās dibināt savu ģimeni. Draudzējās ar vienu meiteni. Arī viņu ģimene dzīvoja Pļavniekos četristabu dzīvoklī. Meitenes vecāki bieži pie mums ciemojās. Viņu ģimenē bija četri bērni- divas meitas un divi dēli. Vilnim gan simpatizēja kāda cita meitene. Viņš vienu brīdi aizbrauca dzīvot un strādāt uz Kūkām. Bet šī meitene bija neatlaidīga un viņu sameklēja. Centās iegūt viņa mīlestību.

Kā nu bija, kā nebija, tomēr abi vienojās iet kopīgu dzīves ceļu. Kāzas notika Kūkās. Kāzu rīkotāja bija Rīgas krievu draudze. Tā kā cilvēku sanāca pēc skaita daudz, dzīvoklī nevarēja uzņemt, tāpēc nolēma izmantot šķūni. No iekšpuses aplīmēja ar tapetēm, izpušķoja. Iznāca ērti un labi.

Lai gan kāzas nosvinēja skaisti, bet ne tāda bija dzīve. Par to rakstīt nevaru un negribu. To visu izstāstīt un uzrakstīt var tikai viņš pats. Lai nu paliek kā noslēpums, kas zināms tikai viņiem.
Viņi izšķīrās, lai gan bija nodzīvojuši piecpadsmit gadus. Nespēja atrast kopīgu valodu. Drīz Vilnis sadraudzējās un iemīlējās jaunā, jaukā meitenē Baibā. Nekādi šķēršļi vairs ceļu nespēja nosprostot.

Viņi viens otru mīl un dzīvo laimīgi. Abi kalpo draudzē. Dzied, spēlē un darbojas, kur vien vajag. Vienmēr un visu plāno kopīgi. Ar mīlestību viens par otru rūpējas. Caur Dieva žēlastību viņiem pašķīrās iespēja nopirkt divistabu dzīvokli Saulkalnē. Arī viņi izjutuši Dieva vadību un svētības savā dzīvē. Vienmēr pateicas un slavē Dievu. Vienīgais, ka no viņiem nevaram sagaidīt nevienu mazbērniņu. Bet ir arī savs labums: vairāk var nodoties garīgam darbam, ar saviem talantiem kalpot Dieva druvā. Lai Dievs jūs svētī ar uzticību un ticību! Lai nepietrūkst spēka pārbaudījumu brīžos, kas nāks pār visu pasauli! Jānis Atklāsmes grāmatā 2: 10 raksta: „Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības kroni!”