Ziemassvētku siltums (3.daļa – Ko ieraudzīja un sajuta vecais vīrs?)

Par brīnišķīgo un skaisto notikumā, kurš saviļno cilvēka dvēseli Ziemassvētkos...

Mums, kristiešiem, bieži vien tiek uzdots jautājums - kas tevi spieda vai lika mainīt savus uzskatus par Dievu, par pasauli? Ikdienā mēs par to neaizdomājamies, nepievēršam šim jautājumam vērību. Bet tad, kad tiekam nostādīti ar seju pret šo jautājumu, tad bieži satrūkstamies un nezinām, ko īsti atbildēt. Jo, paejot laikam, šķiet, ka viss gājis savu likumsakarīgo, dabisko ceļu.

Vecajam vīram dzīves gājums droši vien bijis pietiekoši raibs, ar lielu žēlastības piedevu dzīvē. Zinot, ka tajos laikos cilvēka mūžs bija īss, varam secināt, ka Dievs ir bijis šim cilvēkam pa labo roku nedaudz priekšā. Un vadījis vīra soļus uz Templi, lai viņš papildinātu parastos kalpošanas tekstus ar Svētā Gara pasludinājumiem. Pateicības vārdi "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis" no Sīmeāna mutes skan kā mīlestības apliecinājums. Vecais vīrs pateicas par savu dzīvi. Būdams Dieva klātbūtnē, vecais vīrs nesāk runāt par grūtu, sarežģītu dzīvi, bet izsaka tikai pateicību. Viņš pateicas par redzīgām acīm, par dzirdīgām ausīm, par Dieva dāvāto izpratni. Par ilgu piepildījumu un prieku, kuru šis piepildījums atnesis. Ticības piepildījuma un apliecinājuma vārdi "jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,  gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm" izsaka to pašu mīlestības prieku, kuru Caharija un Marija izteic savās slavas dziesmās.

Marija –

Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu,
un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju,
jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,
jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds,
un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas."

Caharija –

Un viņa tēvs Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja:
"Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā, kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti."

Cilvēks ir ilgi gaidījis uz grēka problēmas risinājumu. Ilgas un gaidas ir bijušas dažādas, tāpat kā katra cilvēka dzīvotais gads. Ar rūpēm un raizēm, ar priekiem un mazajām laimītēm, ar izmisumu un cerībām. Ja atskatāmies uz Ābrahāma, Sāras, Caharijas, Elizabetes, Jāzepa un Marijas pierakstītajiem dzīves posmiem, tad saprotam, ka tie ir bijuši tādi paši vienkārši cilvēki kā mēs. Ar savām kļūdām un stiprajām pusēm, ar savu ticības izpratni un reizē arī neticību. Un tas kopīgais, kas viņus visus saista, ir ilgas pēc pasaules Glābēja. Viņu dzīves kopaina mums parāda ticības, cerības, mīlestības svarīgo nozīmi ikdienas gaitās. Nezaudēt ticību labajam pat tajos dzīves brīžos, kuros tu vispār neko nesaproti. Arī Sīmeāns paļāvās uz Dieva vadību. Un viņa ilgas tika atvestas uz Dieva namu ieraudzīt ilgu piepildījumu – bauslības gals ir Kristus!

Un ir patiešām jauki, ka kristieši ir ieviesuši tradīciju pieminēt katru gadu Kristus piedzimšanu. Tādējādi katru gadu atgādinot cilvēkam par Dieva mīlestību, žēlastību, piedošanu un glābšanu. Vecajam vīram sirds bija pilna ar pateicības prieku. Dievs nav aizmirsis par cilvēkbēniem, kuri gaida katras savā dzīvē brīnumu.

Kristus piedzimšanas svētki uzdod arī jautājumu par tavu un manu dvēseli: vai es un tu skatāmies uz savu dzīvi ar pateicību vai ar dusmām, vai tev un man Dievs ir glābējs vai ienaidnieks, vai manas un tavas dvēseles domas kavējās pie Jēzus, mana un tava Pestītāja?
Vai man un tev ir prieks par to, ka Dievs ir ar mums?