Mūsu ceļš uz Garkalni

Mans dzīves vilciens - 

Hildas Tomsones dzīves stāsts (29.turpinājums): 

Mēs ar Laimoni pagaidām Garkalnē dzīvojam tikai ziemā. Pavasarī atgriezīsimies atpakaļ laukos. Gadi ātri iet uz priekšu. Pietuvojušās dienas, par kurām Dāvids raksta, ka „man tās nepatīk”. Dzīvojam dziļos laukos. Tuvumā vairs nedzīvo neviens kaimiņš. Esam tālu no visas civilizācijas. Jau pirms pāris gadiem sākam prātot, kā pavadīsim vecumdienas. Spēki sāk mazināties. Piemeklē dažādas slimības. Ziemā ceļi aizputināti, pavasarī neizbraucami. Ja saslimst, sarežģīti tikt pie ārsta, tikt uz veikala pēc produktiem.

Pie Aida it kā istabiņa būtu, bet joprojām esam divatā. Esmu par to, ka vecākiem no bērniem jādzīvo atsevišķi. Bībelē teikts 1.Mozus 2:24- „…atstās savu tēvu un māti…” Nav pareizi jaukties bērnu dzīvē. Cita lieta vajadzības gadījumā palīdzēt. Otrkārt, vecumā gribas klusumu.

Pirms pāris gadiem atbraucām ciemos. Laimonis, staigājot apkārt mājai, kura celta uz stabiem, dienvidu pusē ievēroja, ka zem mājas apakšā varētu uztaisīt mazu, atsevišķu dzīvoklīti, jo stabi ir cilvēka augstumā. Konsultējoties ar Aidi, viņš nolēma, ka doma nav slikta. Kad aizbraucām mājās, Laimonim doma vairs nelika mieru. Drīz vien viņš brauca atpakaļ un sāka īstenot plānu, jo apakša līdz augšai bija piekrauta ar malku. Vajadzēja to pārnest uz citu vietu. Rēķinājām, cik tas varētu izmaksāt? Cik liels būtu vajadzīgs kredīts? Prātojām, kā varētu būt lētāk, jo viena siena un griesti jau bija. Sākām krāt, cik no pensijas tas iespējams. Arī Aidis ielika savus iekrājumus. Tā divu gadu laikā mājoklis tika uzcelts bez kredīta. Ar Dieva žēlastību un palīdzību viss brīnišķīgi atrisinājās, ko aprakstīt nav tik vienkārši.

Neliela aizķeršanās bija pie siltuma apgādes. Plānota bija siltuma plēve griestos. Izrādījās, ka tā tik ātri nav dabūjama, bez iepriekšējā pasūtījuma. Visi gudroja, ko darīt? Aidis lūgšanā griezās pēc padoma pie Dieva. Dieva Gara uzrunāts, sameklēja savas mājas siltuma meistaru ar jautājumu, vai pastāv iespēja pieslēgties pie viņa siltuma sūkņa? Meistars teica, ka tāda iespēja varētu būt. Patiešām, viss izdevās un brīnišķīgi atrisinājās.

Ziemu esam nodzīvojuši, un dzīvoklītis ir ļoti silts pat vislielākajā aukstumā. Nu mums ir mazs, jauks, gaišs un silts mājoklītis.
Vislielākā pateicība Dievam un arī Aidītim, jo viņš ielika gan savu naudu, gan darbu. Tāpat arī Taņai, jo bija rūpes, ko likt galdā tik lielai ģimenei. Vienmēr visus pieminu savās lūgšanās!

Lūdzu, lai Dievs svētī un atmaksā par viņu labām sirdīm!