Dzīvojot pandēmijā. Ikdienas piezīmes. (2)

Valda Reķe, 2022. 

Otrā piezīme: STARP OTRO UN CETURTO ADVENTU

Esam kļuvuši par “skaitļu cilvēkiem”. Tā ir viena no pandēmijas blaknēm. Katru dienu tik daudz runājam par skaitļiem! It visur dzirdamais  jautājums „cik šodien?” droši vien šis ir pagājušā gada populārākais, vismaz manā dzīves telpā. Cik kovid pozitīvi, cik slimnīcās smagā stāvoklī, cik miruši? Cik vakcinētie, cik nevakcinētie? Skaitļi. Statistika. Salīdzinājumi ar iepriekšējiem gadiem: visa kā ir daudz vairāk – gan smagi slimo, gan mirušo. 

Skaitļi kļūst par cilvēkiem, kad gada beigās saprotu, ka esmu stāvējusi pie septiņām kapu kopiņām. Decembrī pie divām. Aizgājušas divas mātes. Vispirms mana draudzene, mamma trīs jau pieaugušiem bērniem, un pēc divpadsmit dienām mana mamma. Nav traģēdiju, bet ir ļoti skumji, sāpīgi un šokējoši negaidīti. 

Esmu dzirdējusi sakām, ka nevajag koncentrēties uz mirušajiem, uz skaitļiem. Droši vien, līdz brīdim, kad kāds no skaitļiem ir tavs mīļais, tuvākais, daļa no tavas dzīves. To saprot visi, kuri paši to piedzīvo un līdz mielēm spēj just līdzi kādai “bēdu māsai”, kas neviļus kļūst par dvēseles māsu. Tā notiek ar mani. Daļa no mūsu sarakstes par notikumiem laikā starp otro un ceturto Adventu. 

P.S. Signe (vārds mainīts) pastāvīgi dzīvo citā Eiropas valstī.

Labrīt, Valda!
Paldies Jums vēlreiz abiem ar Viesturu, ka pagājušo piektdien sniedzāt mammai godu un bijāt ar mums!
Liels paldies, ka bagātinājāt mammas dzīvi, strādājot un priecājoties kopā ar viņu! Liels paldies, ka pagodinājāt ar ziediem, kad viņu pavadījām!
Zinām, ka mamma ir atstājusi lielu iespaidu uz saviem bijušajiem kolēģiem un skolniekiem, tādēļ atmiņas par viņu vēl dzīvos un turpinās iedvesmot tos, kas viņu pazina.
Vēlam Jums mierpilnus svētkus!
Signe

Labdien, Signe!
Šorīt abi ar kolēģi atcerējāmies, ka šodien būtu Tavas mammas 70. jubileja. Žēl, ļoti žēl. Skumji.
Paldies par sirsnīgajiem vārdiem. Nodošu tālāk kolēģiem Tevis rakstīto.
Lai veiksmīga gada nogale visai ģimenei,
Valda

Labdien, Valda!
Jā, šodien būtu bijusi gaidītā mammas apaļā jubileja, kurai bija mūs visus jāpriecē.
Jauku gada nogali arī visai Jūsu ģimenei.
Signe

Paldies, Signe. Lasot Tavu vēstulīti, saņēmu ziņu no slimnīcas: mirusi mana mamma.
Mammu zaudēt - tas ir tik sāpīgi!
Skumstu, sēroju,
Valda

Tik strauji! Gandrīz noğību lasot! Meitiņa prasīja, kāpēc paliku bāla. Lasot Jūsu ziņu, man bija skumji, jo Jūsu mammu biju satikusi. Tomēr tik izjustu reakciju noteikti izraisīja arī tas, ka man šī ziņa rezonēja ar pavisam nesen saņemtu ziņu par savu mammu. Nu, šis gads un šis decembris ir nežēlīgs!
Valda, izsaku visdziļāko līdzjūtību!
Es tiešām saprotu, ko nozīmē zaudēt mammu. Pat pieaugušā vecumā tas ir sāpīgi un grūti. Pēkšņi vēl vairāk viss saistās ar mammu!
Novēlu spēku turēties ar bērnu atbalstu!
Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Signe

Signe, sirsnīgs paldies par labajiem vārdiem. Tiešām esam palikušas bārenes. Mammu nekas un nekad neaizstāj, vai ne tā?
No sirds vēlam Tev un meitiņai, arī visiem Taviem mīļajiem veiksmīgu, svētīgu 2022. gadu!
Cerībā satikties jaunajā gadā,
Valda

Daudz domāju, kā būtu bijis, ja ātrās palīdzības mediķi būtu pareizi novērtējuši situāciju un mammu būtu paņēmuši uz slimnīcu. Slimnīcā viņa nonāca nākamajā dienā, un palīdzība tika sniegta, tomēr tad jau tas viss bija par vēlu.
Pāris dienas pirms šī notikuma, vēl tikko runājusi ar mammu pa telefonu, staigāju pa parku. Nesen bija parādījusies ziņa par kāda Latvijā populāra komponista aiziešanu. Piefiksēju, ka viņš ir dzimis vienā gadā ar mammu, un nodomāju, cik gan ļoti tas ir pāragri. Izrādās, kādā koncertā vienā no pilsētas baznīcām jau tās pašas nedēļas beigās tika izteikts veltījums viņu abu piemiņai.
Lūdzu gudrību no Dieva, lai pēc mammas aiziešanas, kad mainīsies lomas, mūsu ģimenē paliktu tuvas attiecības.
Signe

Sveiciens nu jau jaunajā gadā!
Paldies par vēlējumiem un labiem vārdiem! Ļoti novērtēju.
Par ārstiem. Jā, arī viņi kļūdās, bet izvēle ir arī pašiem cilvēkiem - dzert vai nedzert zāles utt. Mana mamma vēl jūlijā parakstīja, ka atsakās no sirds operācijas - kas to zina, kā būtu, ja tas būtu veikts. Tagad var tikai par to domāt un izvērtēt.
Arī sērošanai vajadzīgs laiks, tas katram cilvēkam individuāls, bet labi, ka ir bērni, kas "neliek mierā", un jāiet uz priekšu, vai ne tā?
Par attiecībām ar vistuvākajiem - attiecības nekad nav bijušas vieglas, nevienā līmenī. Visi esam tikai cilvēki ar savām ambīcijām un daudziem plusiem. Tas, ka tu lūdz palīdzību no Dieva, ir vislabākais, jo pie viņa ir visa gudrība dienu no dienas, galvenais, lai nepaliek mieles un rūgtums. Dzīvība ir ļoti trausla, to šis laiks apliecina vēl un vēl.
Kad vien brauksiet uz LV, lūdzu, dod ziņu.
Lai Jums abām un visiem mīļajiem veiksmīgas šī gada dienas.
Mīlestībā,
Valda

Paldies liels, Valda!
Es ļoti ieklausos Jūsu domās, un man tās ir svarīgas.
Noteikti došu ziņu, kad dosimies uz Latviju.
Ar sveicieniem,
Signe.