Skats no malas

Rīgas Centra draudzes ērģelnieka Modra Zaķa pārdomas par to,

kas notiek draudzē, ar cilvēkiem, sabiedrībā.

Latvijas TV bija tāds raidījums. To vienmēr īpaši gaidīju. Jo medijos ir viens standartveida vēstījums, bet te bija vairāku kompetentu cilvēku skatījums uz to no malas, tātad tas var pretendēt uz lielāku objektivitāti.

Vairāku cilvēku izteiktā doma bieži vien ir nestandarta, tomēr svaiga un interesanta, ar lielu ticamības procentu.

Domāju, šādu skatu no malas, pirmkārt, mums vajadzētu pavērst pašiem pret sevi. Otrkārt, palūgt to vērst citiem uz mūsu pusi un izteikt vērtējumu par mums. Tad, uzzinājušiem iespējamo patiesību par sevi, mums nevajadzētu, kā sak, plašā frontē iesākt veikt labojumus. Tas var pamodināt mūsos lieku stresu, saspringtas emocijas un labošanā neiespējamības sindromu. Varbūt vajag sākumā pievērst uzmanību vienai vai divām galvenajām kļūdām un tad mēģināt uzsākt labošanas darbus.

Reiz man bija iespēja personīgi būt klāt televīzijas raidījuma tapšanas procesā. Nelielas istabiņas bija augšā virs studijas, bet blakus esošās bija atdalītas ar sienu. Katrā telpiņā tapa savs sižets, kas bija jāparāda. Režisors visu vēroja no augšas, tur līdzās viņam biju arī es. Visu noskatījies, režisors sacīja: “Tā, viss ir labi, tikai tu, Žani, ilgāk meklēt to grāmatu, kas tev jāatrod.” Kļūdu varēja būt daudz, bet aizrādījums bija tikai viens – vispamanāmākais.

Arī secinājumos par sevi vajag rīkoties līdzīgi. Nevajag apgrūtināt sevi ar daudz kļūdu klāstu. Tas var labākajā gadījumā neko nedot. Labāk sākumā piefiksēt vienu, nu, vēl labojamu (uzlabojamu) momentu ar kārtas skaitli Nr. 2. Vairāk, liekas, ka nē. Tad, pēc apstākļiem vadoties, šo procesu vajag turpināt, varbūt jau citā virzienā.