Mans dzīves vilciens -
Hildas Tomsones dzīves stāsts (22.turpinājums):
Nemanot pienāca skolas laiks arī Aidītim. Gribējām sūtīt tajā pašā skolā, bet direktore atteicās pieņemt, ja sestdienās nelaidīsim skolā. Nācās meklēt citur. Tā kā tuvākā bija N.Draudziņas skola, viņiem pēc likuma vajadzēja pieņemt. Atklājām mūsu ticības pārliecību. Direktore bija laipnāka, pretimnākoša, bet ne jau iepriecināta. Centās pieklājīgi pateikt no savas puses, kādas varētu būt sekas. Nekādus šķēršļus nelika.
Kad pamatskola tuvojās noslēgumam, Aidis izteica vēlēšanos iestāties galdniecības arodskolā un kļūt par galdnieku. Mani tas satrauca, jo šai skolai nebija laba slava, par ko man pastāstīja ģimenes draugi. Viņu dēls šajā skolā mācījās. Baidījos, ka Aidis, tāds nenosvērts, nenobriedis ticībā, var aiziet neceļos, tāpat kā draugu dēls. Pretī nostāties nevarēju. Piedāvāju viņam, lai pabeidz vidusskolu, un tad būs jāmācās tikai divus gadus.

Kad viņš pabeidza vidusskolu, izvēlējās pavisam citu profesiju- žurnālistiku. Lai kļūtu par žurnālistu, arī jābūt talantam un runas dāvanai. Galdniecības talantu viņš vēlāk varēja parādīt, ceļot savu māju. Arī tas viņam labi padodas. Dievs katram ir devis savus talantus, ko varam izmantot arī šīs zemes dzīvē. Ir talanti, ko varam izmantot Dievam par godu, dziedot un spēlējot, un ne tikai.
Aidis un izvēles
Reviewed by VA redakcija
on
trešdiena, novembris 08, 2017
Rating:

Nav komentāru: