Reiz kāds amerikānis iemācījās peldēt. Viņš saprata, ka ir vajadzīgas trīs lietas – pārliecība, cerība un darbs. Pārliecība rādīja virzienu, cerība pildīja ar enerģiju, bet darbs dzina uz priekšu. Amerikānim šīs trīs lietas bija. Un jo vairāk viņš peldēja pa savu baseinu, jo vairāk guva pārliecību, cik tās ir svarīgas. Tāpēc viņš nolēma dalīties tajās ar citiem. Viņš izvēlējās peldēt pāri okeānam pie afrikāņiem.

Kādi teica, ka vajagot kuģi.
– Lai neticīgie peld ar kuģi, – atsauca amerikānis.
– Vismaz laivu. Vesti. Glābšanas riņķi.
– Tiem, kam maza ticība, lai velk vesti.

Amerikānis peldēja un peldēja. Līdz ar spēkiem sāka izsīkt arī cerība. Tā bija īsta ticības cīņa.
– Kāp laivā! – Kāds uzsauca.
– Atkāpies no manis, kārdinātāj! – ar noteiktību atbildēja amerikānis.
Vilnis nostūma amerikāni zem ūdens. Pēc ilgām cīņām viņš laimīgi atkal uzpeldēja virspusē.
– Še riņķis! – atskanēja balss.
Klusēdams amerikānis pieņēma dāvanu. Kāds atvieglojums tas bija!
– Paldies par glābšanu, – viņš vēlāk klusi noteica.
Pēc laika viņš iekāpa arī glābšanas laivā.
– Vai brauksim uz kuģi? – Laivinieks jautāja.
– Lai neticīgie brauc ar kuģi.
Pārliecība, cerība un darbs. Āfrikai es esmu vajadzīgs.

Pagāja laiks, un kuģa pavēnī Āfrika tika sasniegta. Vietējie mācību ar prieku uzņēma, un visi devās okeānā. Pilni cerības, nelokāmi pārliecībā, sparīgi un neatlaidīgi savā darbībā. Stiprākie laidās peldus. Kas vājāks, ķērās pie riņķa. Bērni kāpa laivā.
Kad kādu laiku viņi bija peldējuši, amerikāni sāka nomākt kāda nelāga priekšnojauta. Ar vienu roku viņš turēja augsti paceltu karogu "Pārliecība. Cerība. Darbs.". Ar otru roku viņš lēnītēm sāka airēt uz kuģi. Kuri to redzēja, satraucās un sauca:
– Ko tu dari? Vai tev trūkst ticības? Lec laukā un peldi ar mums! Nestūrē uz kuģi! Neej uz kompromisu!

Bet amerikānis klusēja. Klusēja un neatlaidīgi airēja aizvien spēcīgāk uz kuģi. Peldētāji sauca vēl skaļāk:
– Kur tu mūs ved? Kur tu ved mūsu bērnus?!
– Mums vajadzīga glābšana! – teica amerikānis. – Mums vajadzīgs ... – un viņš pats samulsa no vārda, ko vēlējās teikt. – Mums vajadzīgs KUĢIS!
Kas bija vājāki, klusām piekrita, bet stiprākie bija šokēti. Ar saukļiem un savu darba sparu viņi rāva amerikāņa laivu atpakaļ.
Tagad amerikānis atrodas okeāna vidū starp kuģi un pūli, kurš nenojauš, kas viņus sagaida; starp vienīgo glābšanu un starp stūrgalvīgo pūli, kuram šī glābšana ir dzīvības un nāves jautājums; šo pūli, kuru viņš pats ievilka ūdenī.
Ar ko viss beigsies? Kas notiks ar amerikāņa glābšanas laivu? Vai viņi sasniegs kuģi? Vai tomēr laidīsies peldus, darīdami ko var, cerēdami cik var un turēdamies pie pārliecības līdz pēdējam?
Dalīties Google Plus

Ulvis Skadiņš:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru