Grūti! Ak, cik grūti!
Ja jūs zinātu, cik grūti no vārdiem uzbūvēt pili, ja kabatā vārdi pietiek tikai nelielai būdai. Cik pārlieku grūti tad, ja esi tā saistīts, ka no tevis pieprasa neko mazāku par pili.
Cik grūti šo pili nosargāt! Tai uzbrūk, to apdraud, to brucina spēcīgas, greizas vārdu lodes. Cik grūti to nosargāt un sabrukušās daļas atjaunot! Es cēlu vārdu vairogus. Taisīju vārdu tīklus un ķēru negantās un aplamās vārdu lodes, kas postīja manu cēlo vārdu pili. Tās lodes, kuras saķēru, sviedu dubļos, saminu, ieminu un ar gandarījuma stāju nostājos pār tām.
Cik grūti, cik ārkārtīgi grūti, sēdēt savā līdz asinīm nosargātajā vārdu pilī, un apzināties, ka sēdi cietumā. Ieslēgts, ierobežots un nebrīvs pats savos vārdu mūros. Tās greizās un negantās vārdu lodes vairs nešķiet tik melnas un ļaunas. Tas robs, ko tās, taisni lidodamas, ir izbrucinājušas, šķiet, tik atbrīvojošs.
Cik grūti iziet no savas vārdu pils! Cik grūti ir nokrist uz ceļiem dubļos! Cik neizsakāmi grūti ir rakties tur un izvilkt iemītos vārdus, kuri kādreiz tik dzēlīgi uzbruka. Vēl grūtāk ir mazgāt tos tīrus un baltus, saaust kopā kā drēbi, uzvilkt garā kātā un nest augstu paceltu par galvām kā karogu.
Cik grūti skatīties, kā šis karogs plīvo un brucina manu svēto pili, nojaukdams to, ko saucu par savu! Cik grūti nāk šī saldā brīvība, ko iegūstu caur to!
Cik grūti skatīties, kā šis karogs plīvo un brucina citu svētās pilis. Tiek taisīti vārdu vairogi, tiek izplesti tīkli. Sargi cīnās līdz asinīm. Tomēr es nevaru nenest. Šo sargu dēļ nevaru.
Ja jūs zinātu, cik grūti no vārdiem uzbūvēt pili, ja kabatā vārdi pietiek tikai nelielai būdai. Cik pārlieku grūti tad, ja esi tā saistīts, ka no tevis pieprasa neko mazāku par pili.
Cik grūti šo pili nosargāt! Tai uzbrūk, to apdraud, to brucina spēcīgas, greizas vārdu lodes. Cik grūti to nosargāt un sabrukušās daļas atjaunot! Es cēlu vārdu vairogus. Taisīju vārdu tīklus un ķēru negantās un aplamās vārdu lodes, kas postīja manu cēlo vārdu pili. Tās lodes, kuras saķēru, sviedu dubļos, saminu, ieminu un ar gandarījuma stāju nostājos pār tām.
Cik grūti, cik ārkārtīgi grūti, sēdēt savā līdz asinīm nosargātajā vārdu pilī, un apzināties, ka sēdi cietumā. Ieslēgts, ierobežots un nebrīvs pats savos vārdu mūros. Tās greizās un negantās vārdu lodes vairs nešķiet tik melnas un ļaunas. Tas robs, ko tās, taisni lidodamas, ir izbrucinājušas, šķiet, tik atbrīvojošs.
Cik grūti iziet no savas vārdu pils! Cik grūti ir nokrist uz ceļiem dubļos! Cik neizsakāmi grūti ir rakties tur un izvilkt iemītos vārdus, kuri kādreiz tik dzēlīgi uzbruka. Vēl grūtāk ir mazgāt tos tīrus un baltus, saaust kopā kā drēbi, uzvilkt garā kātā un nest augstu paceltu par galvām kā karogu.
Cik grūti skatīties, kā šis karogs plīvo un brucina manu svēto pili, nojaukdams to, ko saucu par savu! Cik grūti nāk šī saldā brīvība, ko iegūstu caur to!
Cik grūti skatīties, kā šis karogs plīvo un brucina citu svētās pilis. Tiek taisīti vārdu vairogi, tiek izplesti tīkli. Sargi cīnās līdz asinīm. Tomēr es nevaru nenest. Šo sargu dēļ nevaru.
Grūtāk par grūtu!
Reviewed by Ulvis Skadiņš
on
trešdiena, jūlijs 05, 2017
Rating:
Reviewed by Ulvis Skadiņš
on
trešdiena, jūlijs 05, 2017
Rating:
Nav komentāru: