Nīkajas ticības apliecība un... kristiešu vienprātība (4.daļa)

Miers lai brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus.

Turpināsim par to, kas ir tas, kam kristieši tic. Vēstures lapas puses esam aplūkojuši virspusēji, taču vismaz tik daudz, lai ir skaidrs, kā Dievs virzīja cilvēku domas un idejas, pārdomas un cerības.

Ir laiks atvērt Rakstus, jo tajos mēs varam pamanīt vai ieraudzīt dīvainās lietas, kuras mums cilvēkiem nav skaidras. Kas tad liecina rakstos par šo dīvaino mācību, ko kristieši nosaukuši par Trīsvienību? Kāpēc Trīsvienības tēma ir tik svarīga kristietībā?

Apskatīsim vairākus skatu punktus pēc kārtas - pirmo skatu punktu, tad nākošo, tad citu.
Īsos vārdos galvenais – Raksti saka caur Jāņa evanģēliju 3. nodaļa 16.pants:
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Dievs savu dēlu, saskaņā ar paša izveidoto likumu, kurš liek sodīt pārkāpēju, nodod tiesas priekšā, lai Dieva Dēls saņemtu sodu cilvēka vietā. Tas ir, - visus cilvēka grēkus pieskaita Jēzum Kristum.
Romiešiem 6. nodaļa 23. pants:
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Ja Jēzus Kristus ir radīta būtne, vai kāds enģēlis, tad ir pretruna – jo Raksti saka - devis Savu vienpiedzimušo Dēlu,

Ja Jēzus nav Dieva Dēls tad Golgātas krusts neatbrīvo cilvēku no grēka; secīgi nākošā teikuma daļa - lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, nav spēkā. Tas ir - ticībai nav jēgas, tā ir akla vai bezcerīga. Kāpēc?

Tāpēc, ka tā neved pie mērķa. Tiek apgāzts ticības pamats – Dievs deva Savu vienpiedzimušo Dēlu nāvē cilvēka vietā. Līdz ar to mums nav iespējas tikt vaļā no grēka varas, jo Romiešiem 3.nodaļa 20.pants saka - Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.

Un Romiešiem 4.nodaļa 14.pants saka:
Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts. (Dieva apsolījums glābt cilvēci).

Ja Kristus ir Dieva Dēls, tātad paliek spēkā Pāvila apgalvojums - Romiešiem 3.nodaļa 28.pants - Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.

Tas ir, ja cilvēks tic, ka Jēzus ir Dieva dēls un pieņem Golgātas krusta nāvi kā sev piešķirtu dāvanu, tad viņš tiek atbrīvots no grēka (kā tas notiek ir cits jautājums). Un cilvēks sasniedz mērķi – dzīve mūžībā bez grēka un mūžīgā dzīve nakotnē.

Mēs tagad runājām par cilvēka mērķiem. Bet ir arī Dieva mērķi. Un šie argumenti, šis skatu punkts mums parāda – ja Dievs dod savu dēlu nāvē cilvēka vietā, tad Dievs pats nomirst cilvēka vietā un izpilda savu apsolījumu, ko jau bija devis Vecās derības laikā – “Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." (Apsolījums Jēkabam.) Dievs apliecina, ka cilvēks Viņa sirdī ir kā rūpju objekts, kā mīlestības objekts. Jo mīlestības sastāvdaļas ir iejūtība, želastība, atbildība, rūpes par savu tuvāko, pakalpošana grūtībās nonākušajam, un vēl daudz kas cits.

Un daudz svarīgākā lieta – mirstot cilvēka vietā pats, Dievs apliecina savu mīlestību uz cilvēka cilti. Šo mīlestību redz arī Visums, šo mīlestību ierauga arī čūska. Un līdz ar to tiek atspēkots arguments, ka Dievs ir tirāns vai diktators. Un līdz ar to Visums redz, ka Dievs nekad nevienu radītu būtni, kura nonākusi grūtībās neatstās un nepametīs. Nevienu, kurš ir kļūdijies dzīvē, nenogalinās, bet mīlestībā glābs. Tātad, bauslībā iekļautie dzīves principi nav verdzības likums, bet patiesas īstas mīlestības likums.

Ja Dievs Tēvs un Dievs Dēls un Svētais gars nav vienādi pēc būtības, tad visa kristietības ideja ir blēņas, meli, ciniskas, nekrietnas pasakas. Jo Tēvs nevar Dēlu pierunāt vai pat piespiest doties nāvē kāda cita vietā, ja viņiem nav viens prāts, viena doma, viens mērķis.

Ja Dievs Tēvs un Dievs Dēls un Svētais gars ir vienādi pēc būtības, tad cilvēkam tas ir pamatots arguments uzsākt kristieša ceļu uz mūžīgo dzīvību. Jo Dieva Tēva un Dieva Dēla un Svēta Gara apsolījums tiks piepildīts.

1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
2 Tas bija iesākumā pie Dieva.
3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. (Jāņa 1:)

Ja Dievs Tēvs un Dievs Dēls un Svētais gars nav vienādi pēc būtības, tad visa kristietības ideja ir blēņas, meli, ciniskas, nekrietnas pasakas. Jo Tēvs nevar Dēlu pierunāt vai pat piespiest doties nāvē kāda cita vietā, ja viņiem nav viena ideja, viena doma, viens prāts, viens mērķis, viena mīlestības izpratne.

Adventisti un Adventistu kristieši,
par kādu vienādu būtību un vienādu prātu runā Nīkajas ticības paliecība un Apustuļu ticības apliecība? Vai ne par šo – Es tevi neatstāšu un Es tevi nepametīšu, bet Es došos tevi izglābt, pat tad, ja kļūsi mans ienaidnieks!

Kristieši nekad nevarēs kļūt vienoti savās tradīcījās, savā vienotajā dzīves veidā. Jo tautu kultūra laika gaitā mainās, tradīcijas izzūd vai mainās. Pazūd tautas un zeme atsevišķās vietās vairs nav apdzīvojama, saplūst tautas un izjūk pa daļām. Karos apdzīvotās vietas paliek par tuksnesi… Kas paliek šajā mainīgajā pasaulē? Tas par ko Kristus ir runājis - mīlestība uz Dievu un savu tuvāko. Kristieši vienoti var kļūt Kristus mīlestībā, tās kalpošanas un glābšanas izpratnē!

Tas ir patiesas mīlestības pamats, kristietības būtības pamats! Rakstu centrālais notikums nav Kristus otrā atnākšana, bet Golgātas krusts. Ja tu saproti tos notikumus, tu saproti kāda dāvana tev ir pasniegta no Dieva! Un tu ar mieru sirdī vari gaidīt Kristus otro nākšanu, noslēdzošo pasaules notikumu.

Gods Dievam augstībā!