Nauda, kurai nevar piekļūt

Māra Žagara rakstu sērija par Dievu un cilvēkiem - 6.turpinājums 

Kā jau iepriekš minēju, sieviete, kas tik ļoti uzupurējās, lai mēs varētu tikt pie savas mājas, ir attāla radiniece, manas mammas māsīca. Pirms skaitīt naudu uz Latviju, noskaidrojām, ka māsīca ir tā radniecības pakāpe, kuras gadījumā nodokļi par mantoto naudu nav jāmaksā. Ja viņa mantojumu skaitītu man, būtu jāmaksā nodokļi. Tādēļ viņa pārskaitīja naudu manai mammai. Es savukārt šo kontu administrēju, jo mamma ar to neprata rīkoties. Viņa tajā laikā dzīvoja pie mums, un tādā ziņā viss bija kārtībā. Diemžēl šī gada laikā mamma nomira…

Tā nu es sēdēju un klausījos, kā bankas darbiniece saka: „Šī ir liela summa. Mums jāzina, no kurienes nauda nāk, kā tā Austrālijā uzradās. Jums ir jādabū dokumenti, kas pierāda šīs naudas izcelsmi.”
„Bet es esmu noslēdzis līgumu, saskaņā ar kuru man tieši šodien jāpārskaita nauda. Redziet, te ir pirkuma līgums!”
„Piedodiet, bet mēs šo naudu nevaram pārskaitīt, kamēr neredzam, no kurienes tā ir nākusi.”
Tas bija satraucoši negaidīts pavērsiens. Protams, es saprotu: terorisms, netīrā nauda utt. Bet ko man darīt?

Vispirms piezvanīju mājas saimniecei, teicu: „Viss ir kārtībā, nauda ir un būs. Tikai, redziet, maza aizķeršanās, bankai ir jāpārbauda naudas izcelsme.” Izstāstīju viņai visu, kā ir.  Un sacīju, ka nauda būs, visticamākais, rīt. Cerēju, ka sazināšos ar Austrāliju, būs iespējams ātri sadabūt visus papīrus – testamenta kopiju un pārējo, kas nepieciešams –, un līdz rītam visu varēšu nokārtot.

Uzreiz uz Austrāliju nevarēju zvanīt laika starpības dēļ. Kad mums ir diena, tur jau nakts. Sazvanījāmies vēlāk. Manai radiniecei gan likās dīvaini, ka viņai kaut kas tāds jādara, tomēr viņa piekrita. Izstāstīju, ko man vajag. Viņa patiešām ātri visu izdarīja, un nākošajā rītā dokumenti bija man atsūtīti.

No paša rīta devos uz banku un domāju – kāda laime, ka mājas īpašnieki nebija pieprasījuši Rokasnaudas līgumu. Tas pat bija gaužām dīvaini! Iedomājieties, saimnieki dzīvo Krievijā. Lai pārdotu māju, viņiem jābrauc uz Latviju. Tas taču risks – noticēt, ka pirkums patiešām notiks! Parasti cilvēki nevis tic uz jāvārda, bet noslēdz Rokasnaudas līgumu. Tas ir kā garants, ka kāda no pusēm nepārdomā. Ja es iemaksātu rokasnaudu, bet līgumu neievērotu, viņiem būtu tiesības no līguma atkāpties un naudu man neatdot. Man tas šajā brīdī uzliktu milzīgu spriedzi! Es taču, saskaņā ar līgumu, biju apņēmies naudu samaksāt jau līguma parakstīšanas dienā. Saimniece varētu nolīgto lauzt un manu iemaksāto naudu paturēt.
Tomēr arī šajā brīdī, pat bez rokasnaudas, saimniece varēja līgumu lauzt...

Apsēdos iepretim bankas darbiniecei. Viņa paņēma atnestos papīrus un teica: „Tagad mums vajag pāris stundas, kamēr visu pārbaudīsim. Jums būs jāpagaida.”
Ko lai dara? Labi, gaidīšu. Tās bija mokošas, ļoti mokošas stundas.

Pēc kāda laika atgriezos bankā. Apsēdos atkal krēslā.
“Labi,” viņa ierunājās. „Dokumentus esam pieņēmuši… Tā, cik jums tur bija?.. Tātad jūs šobrīd varat… dabūt daļu naudas.”
„Kā, lūdzu?”
„Jūs varat dabūt daļu no naudas. Ne visu. Viena daļa, precīzāk – 26 tūkstoši tiek rezervēti.”
„Kam rezervēti!?” es ļoti izbrīnīts jautāju.
“Nu, skatieties, jūs to naudu no savas mammas konta pārskaitījāt uz savējo, vai ne? Un daļu pārskaitījāt arī tad, kad viņa jau bija mirusi.”
Tā patiešām bija. Kad viņa negaidīti aizgāja, es atlikušo naudu no viņas konta pārnesu uz savējo. Tas bija pēc viņas nāves.
„Nu, redziet, tā īsti nevar. Mēs saprotam, ka jūs to kontu apkalpojāt, bet nu…”
„Bet es esmu vienīgais viņas mantinieks!”
„Labi, tad jums jānokārto mantošanas apliecība, ka esat vienīgais mantinieks. Kad jūs to atnesīsit, tad nauda būs jūsu rīcībā.”
Bet tas taču prasa laiku! Publikācija „Latvijas Vēstnesī”, tad jāgaida, viss parasti ilgst kādus 3 līdz 4 mēnešus! Bet man saskaņā ar līgumu nauda bija jāpārskaita jau vakar!
„Piedodiet, bet neko palīdzēt jums nevaram.”
Klausījos un nespēju noticēt. Man ir kontā nauda, esmu nopircis māju, bet man stāsta par 26 tūkstošiem, kuriem nevaru piekļūt!
„Varbūt es varu aprunāties ar kādu no jūsu vadības?”
„Nē, piedodiet, tas nav iespējams. Jūs varat rakstīt internetbankā savas pārdomas un ierosinājumus mums…”

Kā ar aukstu ūdeni apliets izgāju no bankas. Ko darīt?

/turpinājumu lasi šeit.../