Izslēgt no draudzes vai nē?

Draudzei pienāca vēstule no tiesas, kas informēja par kādas mūsu draudzē reģistrētas laulības šķiršanu. Mums visiem tuva ģimene nolēma šķirties un to arī izdarīja. Draudze par to tika informēta un aicināta būt kā sabiedrība, kurā cilvēki šādās dzīves situācijās tiek pieņemti. Tomēr kāds brālis nolēma piezvanīt šķirtajai ģimenei. Pēc šīs sarunas ilgāku laiku nebija iespējams ar šķirto sievieti sazināties (viņa nevēlējās runāt) līdz brīdim, kad saņēmām viņas iesniegumu ar lūgumu svītrot viņu no draudzes saraksta. Iespējams, ka brāļa iejaukšanās nebija izšķirošais iemesls, tomēr tas situāciju krietni saasināja.

Draudzes padome šo gadījumu uztvēra ar lielu nožēlu. Tāpēc nolēmām draudzē Bībeles pārrunu laikā kopīgi spriest par tēmu: “Attiecības draudzes locekļu starpā” ar apakštēmu “Vai mēs esam savu brāļu/māsu sargi?” Citiem vārdiem, vai mums ir jāpievērš uzmanība draudzes locekļu dzīvesveidam? Vai mums ir jāiejaucas mūsu pašu brāļu un māsu personīgās dzīves jautājumos?

Pirms pārrunām tika veikta draudzes aptauja, lai apkopotu draudzes locekļu nostāju šajā jautājumā. Aptaujā piedalījās 22 draudzes locekļi, kas ir apmēram trešā daļa no regulārajiem draudzes dievkalpojumu apmeklētājiem. Tātad rezultāti precīzi neatspoguļo visas draudzes nostāju, bet zināmas tendences ir novērojamas. Daļa no atbildēm tiks parādītas šajā rakstā.

Vispirms, lielākajai daļai no draudzes ir svarīgi, lai draudzē ikviens varētu justies pieņemts neatkarīgi no sava dzīvesveida. Bet viedokļi ir krietni atšķirīgāki jautājumā, vai draudzei ir jārūpējas, lai draudzes locekļu starpā netiktu pieļauts nebībelisks dzīvesveids. Daļai tas ir ļoti būtiski, citiem ne tik būtiski vai pat pilnīgi mazsvarīgi.

Skala: 1 - nesvarīgi; 5 - ļoti svarīgi

Ko darīt, ja draudzē kāda cilvēka dzīvesveids nesaskan ar Bībeles principiem? Lielākā daļa jelgavnieku uzskata, ka draudzei ir jāparāda gatavība palīdzēt, bet jāļauj cilvēkam pašam lemt par problēmas risināšanu. Neviens no aptaujātajiem neatzīmēja, ka draudzei noteikti būtu jāpievērš uzmanība brāļu vai māsu nepareizajam dzīvesveidam un šis jautājums jārisina.

Neviens arī nebija gatavs nepārprotami pateikt, ka šādi cilvēki būtu jāslēdz no draudzes, ja nu vienīgi pie nosacījuma, ka cilvēks atsakās mainīties. Lielākā daļa uzskata, ka drīzāk nevajag slēgt no draudzes, ja cilvēks pats nav mierā ar savu dzīvesveidu, kaut arī laboties neizdodas. Daļa domā, ka no draudzes slēgt nevajag nekad. Citi pieļauj izslēgšanu īpašos gadījumos, kā, piemēram, pēc paša vēlēšanās vai īpaši negatīva mikroklimata, vai draudzes reputācijas bojāšanas.

Lai labāk apjaustu, ko katrs saprot ar “nebībelisku” dzīvesveidu, bija iespēja novērtēt dažādus uzvedības modeļus un tiem atbilstošu draudzes rīcību. Interesanti, ka no piedāvātā saraksta ir tikai trīs gadījumi, kad kāds vai kādi balsotu par cilvēka izslēgšanu no draudzes. Tie ir 1) laulības šķiršana un jaunu attiecību veidošana, 2) vardarbība ģimenē un 3) strādāšana sabatā. Pārsvarā tomēr draudze sliecas šos jautājumus risināt, neuzbāzīgi piedāvājot atbalstu, vai arī ar aicināšanu mainīties, piedāvājot palīdzību.

Liela daļa bija drosmīgi piedāvāt palīdzību nodokļu nemaksātājiem. Bet visi bija diezgan vienprātīgi, ka nevajag pievērst uzmanību uzkrītošam cilvēka ārējam izskatam dievkalpojumos. Protams, praktiski tas nav viegli izdarāms.

Interesanti mūsu draudzes nostāju salīdzināt ar vispasaules draudzes rokasgrāmatas prasībām. Nākamajā attēlā ir parādīts, ka lielākajā daļā piedāvāto uzvedības modeļu, draudzes rokasgrāmata paredz disciplinēšanu, kas nozīmē vai nu publisku rājienu (tas sevī ietver atstādināšanu no visiem amatiem, dodot pārbaudes laiku līdz vienam gadam) vai arī izslēgšanu no draudzes.

Mūsu draudze ir daudz pielaidīgāka, pieņemošāka par draudzes rokasgrāmatu. Kur draudze labprātāk neuzbāzīgi piedāvātu atbalstu vai sāpīgākos jautājumos aicinātu mainīties, tur rokasgrāmata stingri pieprasītu izmaiņas vai arī slēgtu no draudzes. Kurš kļūdās? Vai mēs esam pārāk pielaidīgi pret grēku, vai arī rokasgrāmata ir novecojusi un neatbilst mūsdienu situācijai? Zinu tikai to, ja mēs stingri pieturēsimies pie rokasgrāmatas, tad no draudzes būtu jāizslēdz vai vismaz jāatstādina no amatiem lielākā daļa draudzes vai pat visa draudze. Kādi nevar piekrist atsevišķiem adventistu mācību punktiem, citiem ir problēmas ar darbu sabatā, citi ir piedzīvojuši šķiršanos un atkārtotas laulības, kāds varbūt cīnās ar alkohola atkarību, cits atkarīgs no pornogrāfijas, citi piekrituši saņemt aplokšņu algu, tādejādi nemaksā nodokļus, vēl citi izvēlas pirkt preces bez pievienotās vērtības nodokļa.

Arī Bībele šajā jautājumā nav strikta. No vienas puses, kristietības stūrakmens ir pieņemšana. Jēzus Kristus biedrošanās ar tā laika lielākajiem grēciniekiem – tautas nodevējiem, muitniekiem un vieglas uzvedības sievietēm- skaidri parāda, ka dzīvesveids nav šķērslis, lai nāktu pie Dieva. Ja mēs varam pie Kristus nākt tādi, kādi esam, tad jārēķinās, ka arī pārmaiņas katram notiks atšķirīgā laika posmā. Vieni mainīsies uzreiz, vismaz lielajos grēkos. Citi centīsies, bet kritīs atkal un atkal, parādot ļoti lēnu vai pat nemanāmu izaugsmi.

Par labu iecietībai un nedisciplinēšanai runā arī Kristus līdzības par nezālēm tīrumā un sapuvušām zivīm tīklā. Uz saimnieka kalpu vēlmi izravēt nezāles saimnieks atbildēja, lai tās aug līdz pļaujas laikam. Citādāk, raujot nezāles, var izraut arī vērtīgos kviešus. Šo šķirošanu nevar uzticēt cilvēkiem, bet jāatstāj Dieva tiesai.

No otras puses, Bībelē ir skaidri norādījumi par ļaunuma “izmešanu” no draudzes vidus. Pēteris skaidri norāja Hananjas un Safīras divkosīgo rīcību, kam sekoja nepārprotamais Dieva sods (Apustuļu darbi 5:1-11). Pāvils raksta:

Es jums rakstīju nesaieties ar tādu, kas gan saucas brālis, bet ir netikls vai alkatīgs, tāds, kas kalpo elkiem, kas runā rupjības, ir dzērājs vai laupītājs, – ar tādu pat neēdiet kopā. Kādēļ gan lai es tiesātu tos, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā? Tos, kas ārā, tiesās Dievs. Izmetiet ļauno no pašu vidus! (1. Korintiešiem 5: 11-13)

Arī pats Kristus sniedz norādes, kādos gadījumos tas, kurš grēko, ir uzskatāms par draudzei nepiederošu (Mateja 18. nodaļa). Draudzes rokasgrāmatā tas attiecināts uz jebkādu grēkošanu, lai gan manā izpratnē tās ir norādes situācijai, kad kāds grēko pret otru cilvēku. Viņš min arī līdzību, ka “ja tava roka vai kāja tevi apgrēcina, nocērt to un aizmet projām!” (Mateja 18:8), ko varētu attiecināt arī uz draudzi, kas ir Kristus ķermenis un draudzes locekļi ir ķermeņa locekļi.

Iespējams, ka kāds no jums zina, kā šo šķietamo pretrunu var izskaidrot, bet man atbildes nav. Viens ir skaidrs, ka mums kā draudzei ir reizē jābūt pieņemošai un tai pašā laikā stingri jāiestājas pret ļaunumu. Problēma ir tā, ka īstais ļaunums ir pašos cilvēkos, kuriem ir nepieciešama pieņemšana (Jēkaba 1:14,15).

Iespējams, ka atbilde ir tajā, ka draudze ir kā Dieva valstības atspulgs. Draudzei vajadzētu būt paradīzei – apsolītajai zemei šajā pasaulē. Dieva valstībā ir aicināti visi, neatkarīgi no darbiem. Dievs vēlas visus un pieņem visus. Bet tikpat noteikti Dieva valstībā nebūs ļaunums, vardarbība, krāpšana, nevienlīdzība u.c. grēki.

Tādēļ mums kā draudzēm vajadzētu skaidri parādīt sabiedrībai, kāda būs Dieva valstība, kad tā nāks uz šo zemi. Manā skatījumā, draudzes vēstījumam jābūt tādam, kā attēlots nākamajā ilustrācijā.

Tomēr, realitātē šis vēstījums var gadīties pavisam citādāks.

Apjomīgi pētījumi[1] parāda, ka cilvēkam ir ļoti veselīgi piederēt kādai cilvēku grupai, kopienai vai draudzei. Cilvēki, kuri pieder kādai kopienai, kurā ir labas un kvalitatīvas attiecības, dzīvo veselīgāk, ilgāk un laimīgāk. Interesanti, ka labas attiecības nenozīmē, ka tās ir ļoti gludas, bez ķīviņiem. Svarīgākais, lai šajās attiecībās cilvēks apzinātos, ka grūtā brīdī varēs uz citiem paļauties. Šī drošība lielā mērā nosaka attiecību kvalitāti un līdz ar to veselīgāku un laimīgāku dzīvi.

Uz ko var paļauties cilvēki mūsu draudzēs? Kas ir tas, par ko var būt drošs ikviens, kas pieder mūsu draudzēm? Ko mums kā draudzei vajadzētu garantēt ikvienam, kas ir daļa no mums?

Jelgavā izskanēja divas atbildes kā vēlamās garantijas. 1) Cilvēks var uzticēt savas problēmas, zinot, ka tas netiks vēlāk izmantots pret viņu vai viņa aprunāšanai. 2) Draudze vienmēr turēsies pie Bībeles.

Varbūt ir vēl kāds priekšlikums?