Slimības radīti izaicinājumi

Mans dzīves vilciens - 

Hildas Tomsones dzīves stāsts (17.turpinājums): 

Ekskursijā īsi pirms Laimoņa saslimšanas

Kad bijām jau iekārtojušies, nāca negaidīts pārbaudījums. Laimonis saslima ar tuberkulozi. Tās bija sekas no dienesta Padomju armijā. Gandrīz gadu viņam vajadzēja pavadīt slimnīcā. Problēma bija tajā, ka man bija jāiet darbā un nebija kam pieskatīt Vilnīti.

Strādāju joprojām par pavāru Stomatoloģiskā klīnikā. Labi bija tas, ka divas dienas strādāju un divas bija brīvas. Tomēr mums izdevās sarunāt pie Laimoņa tantes Olgas, ka viņa pieskatīs. Agri no rīta Vilni vajadzēja aizvest, vakarā atpakaļ.

Kad pēc daudziem mēnešiem Laimonis atgriezās no slimnīcas, viņš saslima ar medikamentozo hepatītu. Vēl trīs mēnešus viņam vajadzēja pavadīt infekcijas slimnīcā. Tad vēl pa mēnešiem dažādās sanatorijās. Kad beidzot viņš atgriezās mājās, uz gadu piešķīra invaliditātes grupu. Tad vairs aukli meklēt nevajadzēja.

Pēc gada grupu noņēma. Bija jāatsāk darbs. Atkal bija vajadzīga aukle.

Atrisinājās viss negaidīti. Mana draudzene Rūta bija apprecējusies ar garīgi slimu vīru. Viņš Rūtas mammu izdzina no mājām. Mēs viņu pieņēmām pie sevis. Līdz ar to bērna pieskatīšanas jautājums atrisinājās. Mierīgi abi varējām strādāt. Lai gan pēc gada viņa saslima ar neārstējamu slimību un pārcēlās pēdējās dzīves dienas nodzīvot pie brāļa.