Dievs vēlas draudzēties

... Es jūs esmu saucis par draugiem (Jāņa 15:15).

Bībeles sākumā mēs lasām, ka pirmo piecu radīšanas dienu laikā Dievs piepildīja šo pasauli ar apbrīnojamām un brīnišķīgām lietām,… un tad pienāca sestā diena. Vispirms Dievs radīja dzīvniekus un tad, visa radīšanas procesa kulminācijā, Viņš radīja cilvēkus. Šis ainojums par radīšanu atklāj, ka dienas tad tika noteiktas, skaitot no vakara līdz vakaram. Tas nozīmē, ka šī stāsta kontekstā, visticamāk, cilvēkus Dievs radīja sestās dienas pievakarē. Un nākošais, ko Dievs ierosināja, bija: “...un tagad pavadīsim kādu laiku kopā!”

Mēs varam saprast, ka mīlestība bija Dieva radīšanas plāna lielākā motivētāja. Arī tagad kvalitatīvas attiecības ir Viņam ļoti svarīgas. Jēzus vēlējās, lai mums ir pilnīgi skaidrs un saprotams Viņa teiktais: “Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, […] bet Es jūs esmu saucis par draugiem…” (Jāņa 15:15). Vai tā nav iedvesmojoša atziņa – Dievs, kurš ir pār visu, visā un pat ārpus mums saprotamā laika, ienāk mūsu laikā un telpā, lai draudzētos ar mums? Un Sabats (septītā diena) dod tieši šo iespēju.

Kad mēs pavadām laiku Dieva klātbūtnē, mēs iepazīstam Viņu arvien vairāk un vairāk… un saprotam, ka Viņš mūs mīl tieši tādus, kādi mēs esam. Kad mēs uzturam šo īpašo intimitāti ar Dievu, mēs vienmēr atceramies, ka Viņš ir Radītājs, un mēs esam Viņa radījums. Un atceroties, ka Dievs ir mūsu Apgādātājs, mēs esam spējīgi patiesi atpūsties, atslābināties no visiem uztraukumiem un raizēm, un varam izbaudīt Viņa svētības.
Tas arī ir iemesls, kāpēc Dievs radīja Sabatu. Tas ir kā īpaši sarunāts “randiņš.” Dievs ilgojas pēc īpašas draudzības,... un Dievs rada visas iespējas - Viņš dod mums Sabata dienu kā vislabāko veidu šīs draudzības uzturēšanai un pilnveidošanai.

Adventistu Baznīcas 28 ticības pamatmācības:
[20] Pēc sešām radīšanas dienām žēlsirdīgais Radītājs septītajā dienā atpūtās un iedibināja sabatu, lai tas būtu visiem cilvēkiem kā radīšanas piemineklis. Dieva nemainīgā likuma ceturtais bauslis pieprasa, lai septītās dienas sabats tiktu ievērots kā diena atpūtai, pielūgsmei un kalpošanai saskaņā ar Jēzus, sabata Kunga, mācībām un praktisko darbību. Sabats ir diena prieka pilnai sadraudzībai ar Dievu un vienam ar otru. Tas ir simbols mūsu glābšanai Kristū, mūsu svētošanas zīme, mūsu uzticības apliecinājums un priecīgā priekšnojauta par mūsu mūžīgo nākotni Dieva Valstībā. Sabats ir Dieva mūžīgā zīme Viņa pastāvīgajai derībai starp Viņu un Viņa ļaudīm. Priekpilna šī svētā laika ievērošana no vakara līdz vakaram, no saulrieta līdz saulrietam, ir Dieva radošās un glābjošās darbības svinēšana.

adventisti.lv/kam mēs ticam