Mans dzīves vilciens - 

Hildas Tomsones dzīves stāsts (19.turpinājums): 

Kad pasaulē nāca Aidītis, tas bija laiks, kuru grūti aprakstīt, pat neiespējami. Uzrakstīt varu tikai īsos vārdos. Tas bija pārāk smags, grūts pārdzīvojums, pārbaudījums, jo notika cīņa starp dzīvību un nāvi.

Manā pienā atrada stafilokokus. Ar krūti zīdaini barot vairs neļāva. No kurienes un kā slimība uzradās, neviens nevarēja paskaidrot. Viņu baroja mākslīgi. Taču puika raudāja dienu un nakti. Redzot, ka stāvoklis neuzlabojas, viņam sāka injicēt kaut kādas jaunas zāles izmēģināšanai.

Noteikums bija tāds, ka ārstēšanu nedrīkst pārtraukt, jāizņem viss kurss. Uzlabojumu neredzēju. Visu dienu viņu nēsāju uz rokām. Naktīs pie viņa palikt neatļāva. Katru rītu ar drebošu sirdi gāju skatīties, vai atradīšu viņu dzīvu vai mirušu…

Draudze zināja un lūdza. Edvīna Laudurga sieva tolaik strādāja kā medmāsa. Viņa pazina kādu labu, gudru bērnu ārsti no Jūrmalas. Izstāstīja viņai šo gadījumu. Daktere mudināja bērnu no slimnīcas izņemt. Pateica, kā to izdarīt. Vajadzēja viņu izņemt patvaļīgi, steidzīgi un bez kavēšanās. Jūrmalas daktere zināja, kas ir zāles, ko injicē. Bet bērnu negribēja izdot. Mūs baidīja- ja bērns nomirs, mēs nesīsim atbildību. Mūsu ārste teica, lai nebaidās, ka viņa uzņemsies atbildību. Viņi bija spiesti atdot.
Ārstēšana mājās bija dīvaina. Nedrīkstēja zīdainim neko dot ēst, veselu nedēļu dzert tikai kumelīšu tēju. Bija jāattīra organisms. Viņu vajadzēja nēsāt uz rokām dienu un nakti.

Kad noteiktais laiks pagāja, atsāku barot ar ārsta noteikto recepti. Ļoti lēnām stāvoklis uzlabojās, bet viss ķermenītis izsitās ar ekzēmu no galvas līdz kājām. Mums ieteica propolisa ziedi, kas tiešām arī palīdzēja. Pat ārsts, kas nāca no poliklīnikas mūs pārbaudīt, brīnījās un atsūtīja kādu citu pacientu konsultēties.

Tā notika Dieva žēlastības brīnums. Pēc pāris nedēļām Aidītis sāka pieņemties svarā.
Daudz tajā laikā lūdzu un pārdzīvoju. Likās, ka Dievs lūgšanas nedzird un neuzklausa. Domāju, kur mana vaina? Tad sāku nomierināties un teicu Kungam: „Lai notiek pēc Tava prāta!” Sagatavoju sevi visām varbūtībām. Tieši tad stāvoklis uzlabojās.

Pateicos Dievam par uzklausītām lūgšanām. Par to, ka deva spēku pārbaudījumu izturēt. Cik daudz lielāks pārbaudījums bija Ījabam? Nezinu, kurš no mums to spētu izturēt!

Lasot Atklāsmes grāmatu un praviešu gara liecības, kur rakstīts par gala laiku, bieži rodas jautājums, kas varēs pastāvēt? Tā kā mēs dzīvojam uz šīs grēku pārņemtās zemes, kur ļaunais darbojas spēcīgi- ne tikai pasaulē, bet arī draudzē-, Kungs aicina būt modriem, būt gataviem uz visu, lai pastāvētu un izcīnītu cīņu uzvarā Dieva Gara spēkā.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru