Nīkajas ticības apliecība un... kristiešu vienprātība (3.daļa)

Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.







Turpināsim mūsu tēmu, kurai ir ārkārtīgi svarīga loma kristietības vēsturē un ir ļoti liela ietekme Septītās dienas Adventistu konfesijā. Atsāksim atkal ar vēsturi, lai būtu saprotamāk un vieglāk sekot līdzi.

Uzreiz pateikšu, ka šo dienu kristiešu un cilvēku skatu punkts par Jēzus Kristus būtību (tas ir, ka Viņš ir radīta būtne) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Laika posmā no 1.gadu simta beigām līdz 5.gadu simtam ieskaitot, kristieši ļoti nopietni meklēja rakstos, kas ir Jēzus Kristus. Cik es pats saprotu, viņiem tā bija ļoti svarīga tēma, jo visu laiku mainījās viņu pašu sociālais stāvoklis, valstu politiskais stāvoklis, ekonomiskais stāvoklis. Tāpat kā šodien, mainījās cilvēku izpratne, dzīve, attiecības.

Mainijās arī kristiešu viedoklis un uzskati par draudzi, tās kalpošanu, mērķiem sabiedrībā. Galvenais iemesls un arguments nopietnai Rakstu pētīšanai bija šis - Pirmie aculiecinieki jau labu laiku gulēja zemes klēpī. Līdz ar to nebija neviena, kurš varētu ienest gaismu kristiešu mainīgajā pasaulē (tēlaini izsakoties).

Kristietība dzīvoja, tieši tāpat kā pārējā sabiedrība, kā vētras sabangotā jūrā – te viļņa augšā, te lejā. Savstarpējie kristiešu kari par varu, ietekmi sabiedrībā, cīņas ar pagānu valstu valdniekiem, ierēdņiem un kristietības ienaidniekiem, lika meklēt universālu pamatu, uz kuru kristietība varētu nostāties un pārdzīvot visas bēdas un sagaidīt savu Kungu Kristu otreiz atnākam. Kristieši kaut kā intuitīvi juta - šis pamats, neskatoties uz atšķirībām uzskatos, darbībā, tautu kultūrā, dzīves veidā, ir Jēzus Kristus. Kāds pamats šādai intuīcijai? Uzskati par dzīvi visiem dažādi, darbi atšķirīgi, tautu kultūras tik raibas, cilvēkiem mainīgs dzīves veids. Nav iespējama kopēja rīcība, kopēji uzskati un vienāds domāšanas veids, viens skatu punkts. Bet tas, ko bija runājis Kristus, iedvesmoja un uzrunāja visus dažādos. Dažādie uzskati un daudzās viltus mācības, kļūdainie uzskati, kā arī motīvi un argumenti par Jēzus kalpošanas pamatprincipiem, bija pamudinājums iesākt meklējumus Rakstos. Jo bija jāatrod atbilde uz svarīgiem jautājumiem

Kas viņš īsti ir ??? Kam mēs ticam???


Jāsaka, ka kristiešu izpratne par Jēzus Kristus personu mainijās kā saules un ēnas spēles dienakts laikā. Vēsturiskie atradumi liecina par daudziem dažādiem un pilnīgi pretējiem uzskatiem kristiešu vidū. Divi piemēri –

  • Gnostiķi uzskatīja ka ir viens augstāks dievs, un tam līdzās atrodas zemākas kārtas dievība. Un šī zemākās kārtas dievība ir radījusi šo pasauli. Dieva būtību viņi uztvēra kā kaut kādu abstraktu būtni. Viņi mācīja, ka cilvēks pestīšanu var sasniegt caur mistiskiem rituāliem. Kristus nāve un ciešanas viņiem neko nenozīmēja, bet tajā pašā laikā viņi uzskatīja, ka Kristus ir nodevis cilvēkiem unikālas zināšanas, kuras palīdzēs dzīvot un aizsniegt mūžīgās laimes zemi.
  • Monarhiānisma pārstāvju uzskati noraidīja Kristus dievišķumu. Viņi uzskatīja, ka Kristus ir vienkāršs cilvēks. Īpatnēji, bet viņi atzina, ka Kristus ir dzimis no nevainīgās Marijas, tomēr ir vienkāršs cilvēks. Monarhiāņu atziņas pauda uzskatu, ka Kristus bija pārāks par citiem cilvēkiem tikai tāpēc, ka bija taisnāks un patiesāks par citiem. Koncepcija runājā apmēram šādi – Jēzus dzīvoja kā visi cilvēki, bet kad viņš kristījās, tad spēks-Kristus nonāca pār Jēzu UN no tā brīža darbojās Jēzū.

Vēsture mums atklāj, ka bija vēl citi uzskati kristiešu vidē – modālisms, ariānisms un vēl novirzieni un vēl un vēl. Es nemaz visus nezinu…Domāju, ka mācītāji, kuriem ir izglītība, varētu pievienot vēl dažus desmitus virzienu nosaukumus. Piemetināšu tikai to, ka pāris gadus atpakaļ man bija informācija, ka Eiropā ir ap 3800 kristiešu konfesiju, draudžu, brīvo draudžu utt. (Neapvainošos, ja kāds teiks - šis skaitlis nav precīzs, situācija mainās)

Tomēr viss šis process ir virzījis kristiešu idejas, domas un analīzi noteiktā virzienā. Cīnoties ar visām dīvainībām, pārpratumiem un viltus mācībām kristiešu draudzēs, daudzi ieguva pārliecību par ticības pamatu Jēzum Kristum. Ieguva arī atziņu par to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Protams, ka daudzi atklāja, ka viņiem ir laiks nošķirties no kopējās kristiešu masas atsevišķām pārdomām. Tie, kas nošķirās, un pārdomu ceļā atteicās no kopējās sadraudzības Jēzū Kristū, aizgāja nebūtībā. Palika tikai vēsturiskas liecības par tiem uzskatiem, kuru dēļ viņi atteicās no sekošanas Jēzum Kristum.

Citi atkal pārdomu rezultātā nonāca pie ne tikai ticības Jēzum, bet arī pie atziņas, ka baznīca ir tomēr organizācija un tajā ir nepieciešama vadība, noteikumi, kalpošana, kārtība. Un arī šajos jautājumos bija dramatiski strīdi. Jo visām skolām un to vadītājiem bija ambīcijas, pašapziņa, vēlmes būt vienīgajiem pareizajiem. Īsi sakot - visi virzieni vēlējās būt tie pareizie. Atklātās vēstures liecibas vēsta par to, ka kristiešu dievkalpojumu formas atšķirās, kristību rituāli atšķirās, arī mainās laika gaitā kārtība dievkalpojumā. Neiecietības pilni un varaskāri cilvēki izveidoja ne to labāko sistēmu Romas katoļu baznīcā. Vismaz tā likās vienai daļai kristiešu, kuri dzīvoja 3.gadu simtā. 4.gadu simtā lielākā daļa Kistus sekotāju bija samierinājušies ar realitāti.

Visi negatīvie, jocīgie un dīvainie uzskati mudināja visu virzienu kristiešus meklēt arvien vairāk savus ticības pamatus, un līdz ar to papildinot viens otra atziņas un labojot kļūdas bīskapi un teologi (gan austrumu, gan rietumu teologi) nonāca pie atziņas par Dieva Trīsvienības pamatojumu Rakstos.

Es nevēlos apgalvot – viss ir vienkārši un nekas nav grūti!
Kristieši, kuri šaubās par Trīsvienības ticamību, ir uzdevuši precīzos jautājumus vājajās vietās. Šie paši jautājumi tika uzdoti jau agrīnajā baznīcā.

Ar to vēlos pateikt – tikai kristiešiem pašiem ir jāmeklē atbildes uz saviem sarežģītajiem ticības jautājumiem. Un nevis ir jāklusē vai jāizvairās, bet jāmeklē. Pārunājot, diskutējot, pārdomājot. Ja paši nemeklēs, neklauvēs, nerunās - tad nepatikšanas sekos viena pēc otras! Tieši tādā veidā kā tas notiek pašlaik Septītās Dienas Adventistu kofesijā.

Lai jums Kristus žēlastība un miers sirdī no Dieva Tā Kunga!


​(Nākošajā reizē par ticības vietu Trīsvienībā.​)

Dalīties Google Plus

Uģis Dauksts:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru