Dāvana ar cenas zīmi, jeb Adventes laika pārdomas – 1.daļa

Andis Krēsliņš, teoloģijas doktors, pensionēts mācītājs 

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa 3:16)

Nezinu, vai jūs kādreiz esat saņēmuši Ziemsvētku dāvanu ar cenas zīmi?

Kaut gan mēs parasti cenšamies sekot labajām manierēm un likvidējam cenu zīmi, lai tā neaizēnotu dāvanas patieso vērtību, kādreiz gadās, ka mēs aizmirstam to nogriezt.

Jāņa 3:16 mēs redzam kādu dāvanu ar atstātu cenas zīmi. Dievs vēlas mums atklāt savas dāvanas patieso vērtību, proti, cik viņam izmaksāja mūsu glābšana. "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu."

Vārds vienpiedzimušais JD ir lietots deviņas reizes. Un vienmēr tas ir lietots, lai uzsvērtu vienīgā bērna unikalitāti un vērtību. Arī Dievs, norādot uz Jēzu Kristu kā savu vienīgo, unikālo un cilvēka miesā transformēto Dēlu, vēlas uzsvērt tā vērtību.

Pāvils saka (Kol.2:8-9):

Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu. Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā.

Kristus unikalitāte atklāj Dievu vispilnīgākajā cilvēkam saprotamajā veidā, jo Kristus kā Dievs ir vienīgā šāda veida būtne. Kristus Dieva pilnību ir atklājis, cilvēka veidā dzīvojot starp cilvēkiem. Tāpēc Jāņa 3:16 teksts mums skaidro, ka Kristus ir vislabākais, ko Dievs varēja, var un varētu dot mūsu planētai.

Tā ir ārkārtīgi liela dāvana mūsu grēcīgajai planētai, kura nemaz nav tik izcila. Es ilgāku laiku skatos BBC raidījumu „Univers”, kur profesors Brains Kohs stāsta, rāda un skaidro astronomijas atklājumus kosmosā. Interesanti ir raudzīties uz mūsu planētu no universa perspektīvas un redzēt, cik mūsu planēta ir nenozīmīga un maza, kad to salīdzinām ar neskaitāmajām planētām, kuras riņķo ap vairāk nekā 100 miljardiem sauļu jeb zvaigžņu Piena Ceļa galaktikā. Skaitlis ir aptuvens tāpēc, ka ar teleskopu nav iespējams precīzi redzēt cauri universa putekļu mākoņiem un saskaitīt visas zvaigznes mūsu galaktikā. Bet tas, protams, mums neliedz naktīs raudzīties uz debesīm un vērot, cik apjomīgs ir kosmoss, kurā atrodas miljardiem galaktiku. Un kur nu vēl visas neskaitāmās planētas, kuras riņķo ap zvaigznēm šajās galaktikās. Profesors Kohs, izmantojot matemātiskas formulas, ir nonācis pie secinājuma, ka universā ir jābūt daudzām zemei līdzīgām planētām, kuras riņķo dzīvību nodrošinošā zonā ap savām saulēm. Planētas, uz kurām noteikti ir pietiekoši daudz šķidrā ūdens un ģeoloģiski stabili apstākļi, lai varētu eksistēt mums pazīstamās dzīvības formas.

Protams, zemei līdzīgas planētas ir, bet tās atrodas tik tālu no mums, ka ar mūsdienu mērierīcēm mēs nespējam tās identificēt. Tas atsauc atmiņā Elenas Vaites liecību, kuru var atrast „Agrīnie Raksti” 39.-40.lpp. Viņa raksta: „Kungs deva man iespēju redzēt citas pasaules. Man tika doti spārni, un pavadošais eņģelis mani veda uz vietu, kura bija spoža un brīnumjauka. Zāle tur bija tik zaļa un putni tik jauki vīteroja savās saldajās balsīs! Tās vietas iedzīvotāji bija dažāda auguma, visi cēli, majestātiski un piepildīti ar mīlestību. Viņu sejas atspulgoja Jēzus attēlu, un no šīm būtnēm staroja svēts prieks, kas atklāja tās vietas brīvību un laimi.”

Citas, nekritušās planētas? Vai Dievam nepieteik ar tām citām nekritušajām planētām universā? Planētām, kuras grēks nav skāris un uz kurām viss joprojām ir ļoti labs, kā radīšanas stāstā? Kāpēc Viņam vajag ciest un mocīties, lai glābtu mūsu planētu zemi? Kāpēc vienkārši nenorakstīt mūsu planētu? Viens brāķis! Vai tad tā ir liela lieta starp miljardiem citu planētu?

Domājot par šo jautājumu, atmiņā nāk Kristus stāstītā līdzība par pazudušo avi. Mt.18:12-13 Jēzus jautā:

Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies? Un, ja viņam laimējas to atrast, patiesi Es jums saku: viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.

Dievam patiesi mīļa ir mūsu planēta, un Viņš ir ar mieru par to dot ļoti augstu maksu. To pārdomājot, kopā ar Pāvilu gribas izsaukties ar vārdiem no 2.Kor. 9:15 - Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!

Jāņa 3:16 dāvana ir kaut kas vairāk nekā tikai globāli apskatāma mūsu planētas lieta. Šī dāvana ir arī ļoti individuāla. Tas ir Dieva piedāvājums katram cilvēkam.

(turpinājums sekos)