Veltījums saticīgai kopā būšanai

Ja nespēj kādu mīlēt, pamēģini ar viņu tuvāk iepazīties.

Tālākie pantiņi ir kā aicinājums novērtēt līdzcilvēkus un lolot kopā būšanu ne tikai par spīti mūsu atšķirīgajiem viedokļiem, bet tieši izmantojot Dieva ielikto ziņkārību un vēlmi iepazīt neiepazīto, izprast neizprotamo.

Daiļa bija tautu meita
Daiļu viņu neredzēju
Manējāmi actiņāmi
Priekšā melnis plīvurītis

Puiši gāja skatīties
Aiz krūmiem slēpdamies
Kā rītos tautu meita
Rasā gāja mazgāties

Es ar puišiem vis negāju
Darīt tādu netikumu
Plīvurītis man neļāva
Svešādo iepazīt

Daiļajais augumiņš
Citu acīm kārotais
Manējāmi rādījās
Kā raganas viltībiņa

Nevarēju es noņemti
Savu melnu plīvurīti
Nevarēju ieraudzīti
Dieva dotu daiļumiņ'

Tai pašā ābelē
Simtiem raibi ābolīši
Šķidrautam jāpazūd
Lai tos citus ieraudzītu

Lai tos citus ieraudzītu
Kā savējos iemīļotu
Lai turētu labu prātu
Ļaunas mēles nemēļotu

Tai pašā kociņā
Simtiem raibi ābolīši
Viens par otru priecājās
Lai ar citā zariņā