Mana dzīves pateicība!

Mans dzīves vilciens - 

Hildas Tomsones dzīves stāsts (31.turpinājums): 

Tā nu īsumā esmu uzrakstījusi savu dzīves stāstu. Brīžiem šaubījos, vai tas ir vajadzīgs. Nav man rakstnieka dāvanas, lai pareizi un interesanti uzrakstītu. Dažbrīd gribējās sarakstīto saplēst. Tad palika žēl izniekotā laika. Saņēmos un pēc laika turpināju. Nolēmu, ka tas nav domāts jebkuram, bet bērniem, un kad izaugs mazbērni, varbūt arī viņiem būs interese palasīt, iepazīties ar saviem senčiem.
Kāpēc izdomāju rakstīt? Nezinu, kāpēc man rakstiski gribējās pateikties Dievam. Esmu sevišķā mērā izjutusi Dieva Gara klātbūtni un vadību savā personiskajā dzīvē. Gribēju pateikties par daudzām atbildētajām lūgšanām.

Netiku pieminējusi lūgšanu nakti, kad cīnījos ar Dievu, lai saņemtu dziedināšanu no vēža. Brīnums notika. Kad no rīta piecēlos un piegāju pie spoguļa, izskrēja asins strūkla, un rēta aizdzija dažu dienu laikā. Cik biju laimīga un Dievam pateicīga! Kā nerakstīt un nepienest Viņam slavu un pateicību?

Tāpat par visu no agrās bērnības, jaunības, tēva sirds lūgšanu saucienus, ko gan viņš pats kā atbildi nepiedzīvoja un tālāko neredzēja. Viņš neredzēja, kā manā mammā notika pārmaiņas. Neredzēja, kā viņa dēli Dainis un Centis pieņēma Kristu kā savu Glābēju un savas dzīves Vadoni, slēdza derību kristībās un kļuva par Dieva bērniem, kļuva par septītās dienas adventistiem. Atskatoties uz pagātni, sirds nevar nepateikties, neuzrakstīt tā, kā es māku.

Kad naktī nenāk miegs, pāršķirstot savas dzīves lappuses, sirds ir pilna pateicības. Noliecos Viņa priekšā, lūdzot par bērniem, vedeklām, mazbērniem, lai viņi izaugtu Dievam par godu un vecākiem par prieku. Sēkla, kas tiek sēta viņu sirsniņās, lai dīgtu un nestu Gara augļus, un Jēzus būtu viņu Sargs un Vadonis viņu dzīves ceļā.

Studējot Dieva Vārdu un praviešu garu, iezogas bažas, kas sagaida nākotnē? Kas pastāvēs? Būs vajadzīga stipra ticība, uzticēšanās un paļaušanās uz mūsu Kungu Jēzu Kristu. Domāju, ka mana paaudze to vēl nepiedzīvos. Mana sirds cerība ir, ka mūžības rītā visi tiksimies, kad Kristus atstās debesu godību un atgriezīsies uz šo zemi pie saviem atpirktiem zemes bērniem. Tikai jautājums, vai būsim gatavi? Lūgšana ir tas spēks, kas palīdz cīņā pret sātana kārdinājumiem un uzbrukumiem.
Jēzus teica: ”Esiet modrīgi!” Lai mums visiem lūgšana būtu tā virve, kas savieno debesis ar zemi! To novēlu visiem maniem mīļiem, gan maziem, gan lieliem.