Bailes un drosme apliecināt savu pārliecību (2.daļa)

Kāda ir mana pārliecība…

Kas ir tavs dzīves pamats, uz kura Tu, cilvēks, stāvi? Vai pārliecība ir garīgās vērtībās, vai arī Tu dzīvo vienai dienai, vienam mirklim? Kam Tu veic pakalpojumu? - sev vai sabiedrībai, kurā tu atrodies? Vai Tu izdedz vai piepildies? Un kas ir tās vērtības, kuras liek tev izdegt un kuras liek tev piepildīties?
Kā tu skaties nākotnē - ar cerību vai izmisumu? Vai Tu uzdod sev šaubu jautājumu - vai labais uzvarēs, vai arī ļaunais visu aizslaucīs?
Kristietim arī šodien ir jāatbild uz savas kalpojošās dzīves jautājumu - vai ar savu kalpošanu es apliecinu Dieva esamību, Kristus žēlastību? Vai tas, kas manā sirdī un prātā notiek, runā Kristus mīlestības valodā? Vai cilvēks tiecas sasildīt sava tuvākā dvēseli, vai arī izdzēst svešā cilvēka dvēseli?

Kristus dzīves piemērs liecina par viņa iejūtību un izpratni par to, kas notiek cilvēka prātā un sirdī. Zinot kāda ir cilvēka dvēsele-ļaunuma skarta-, Dievs viņam piedod nevis soda ar mokām vai pamet.  Dievs savā piedošanas apsolījumā iet pat pāri savai pašcieņai –

Un katram, kas teiks ko pret Cilvēka Dēlu, tam to piedos.

Ja mēs atskatāmies uz Pētera un Pāvila dzīvi, tad ieraugām, ka varenie vīri arī izslimojuši lielkulības slimības. Katrs citādā veidā un formā, tomēr slimojuši. Un abi piecēlušies no slimības un dzīvojuši tālāk.

Pēteris kā pirmais draudzes vadītājs kalpojis cilvēkiem ar visu savu dvēseles spēku, stāstīdams savu pazušanas un atgriešanas dzīves stāstu. Pastāvīgi norādīdams uz Jēzus dzīvi un Dieva spēku. Viņa dzīves stāstijums ir tik emocionāli uzrunājošs, ka spēj radīt augošu draudzi.
Pāvils sava “svētceļojuma” laikā uz Damasku sastapās ar gaismu, kura ar viņu sāka runāt. Pēc šīs sarunas Pāvils ierauga savas dzīves lielāko izaicinājumu - mainīt savas kalpošanas pamatvirzienu. Necīnīties par taisnību, nekarot ar ienaidnieku, bet paļauties uz Kristus mīlestību, veicot pakalpojumu savam tuvākajam, radot iespēju katram cilvēkam priecāties un dzīvot Dieva radītajā pasaulē.
Kristus izmainīja tikai divu vīru dzīves izpratnes… rezultātā mēs šodien dzīvojam kristīgajā Eiropā. Abi kalpojuši sabiedrībai un gājuši pretī nezināmajam dzīves līkločos, līdz nāve tos paņēmusi. Un abi atstājuši paliekošu mantojumu cilvēces vēsturē.

Tomēr cilvēka dzīvē viss nav vienkārši. Ir arī sarežgītas lietas. Jo mēs redzam - liela daļa cilvēku neatveseļojas no morālā un garīgā akluma. Kristus vārdi “Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos” izsaka skaidru domu, ka grēku nožēla nav iespējama, ja cilvēks savā dzīves ceļā, sastopoties ar gaismu, neatbild un nerunā. Ko īsti šie Kristus izteiktie vārdi nozīmē? Ja tu apzināti, tas ir, skaidri saprotot, kas ir tas, kas runā uz tavu sirdsapziņu un ved tevi uz grēku nožēlu, pretojies, tad tavā dzīvē nekad neiestāsies miers. Jo tev visu laiku būs vēlēšanās karot, pakļaut, nicināt, iznīcināt! Mums, cilvēkiem, ir jāveic izvēle starp divām vērtību sistēmām…

Golgātas krusti sniedz brīnišķīgu atziņu par cilvēku un Kristus vērtībām. Centrālajā krustā piesists nevainīgais cilvēks, kurš nekā ļauna nav darījis, blakus krustos piesisti cilvēki, kuri ar savu dzīves veidu un arī pēc likuma taisnības ir nopelnījuši nāves sodu. Taisnībai un netaisnībai vienādas sekas! Traģiska ideja! Šausminošs skats! Bet pat šajā traģēdijā, šajā nāves notikumā risinās saruna. No vienas puses skan - ja esi Dievs, izglābies pats un izglāb mūs no likuma varas, no nāves soda, kuru esam nopelnījuši… no otras puses skan - apžēlojies par mums, nelaimīgajiem, kuri paši esam vainīgi pie mūsu soda. Pirmais lūgums nesaņem atbildi, taču otrais lūgums saņem atbildi ar patiesu žēlastības solījumu –

Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.

Tev ir piedots!

Kas ir cilvēka pārliecība - ticība labajam vai ļaunajam! Kam tu atdosi savu balsi vēlēšanu dienā?!
Lai jums un mums miers bagātīgi! Priecājieties Kristus žēlastībā!