Desmonds Fords miris...

90 gadu vecumā šonakt (11.martā) mūžībā devies dr.Desmonds Fords. Savulaik bijis ievērojams adventistu teologs, viņa vārds cieši saistīts ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem Adventistu baznīcas vēsturē.

Latvija tolaik bija okupēta, aiz dzelzs priekškara, tāpēc milzīgā turbulence, ar kādu saskārās Adventistu baznīca 80.gadu sākumā, mums pagāja secen. Taču pētnieki atzīst, ka Forda dēļ kalpošanu draudzē pameta pāris simtu mācītāju. Un teologa iespaids adventismā nav zudis. Interesanti, ka, lai gan Desmonds Fords no baznīcas intelektuālās aprites tika izslēgts, viņš palika uzticīgs adventisma principiem. Līdz pat savai nāves dienai viņš bija regulārs runātājs adventistu draudzēs, viņa rakstus publicēja neatkarīgie mediji, savukārt viņš pats bija uzticīgs draudzes loceklis.

Kas bija Desmonds Fords, un kāpēc viņa vārds saistās ar vienu no lielākajām krīzēm Adventistu baznīcā?

Desmonds piedzima Austrālijā episkopāļu ģimenē. Mamma interesējās par adventistu popularizētajiem veselības pamatprincipiem, un, acīmredzot, tas palīdzēja tobrīd vēl jaunajam skolēnam nebaidīties klausīties Adventistu radio un iepazīties ar izplatītajiem Bībeles izpētes materiāliem. Viņš sāka mācīties žurnālistiku, bet jau 17 gadu vecumā kristījās adventistu draudzē. Tūdaļ pat viņš iestājās Avondeilas koledžā, lai kļūtu par mācītāju. Viņa asais prāts un nerimstošā interese pamudināja viņu turpināt studijas vispirms Austrālijā, tad ASV. Viņš kļuva par teoloģijas doktoru, vienu no vadošajiem adventistu pētniekiem un mācībspēkiem.

Sarežģītie notikumi sākās 70.gadu otrajā pusē, kad vienā no Adventistu forumiem viņu uzaicināja runāt par izmeklēšanas tiesu. Jāpiebilst, ka jau 60. un 70.gados adventistu draudzēs par šo tematu arvien biežāk raisījās diskusijas. Tā kā Desmonds Fords bija mīlēts un cienīts Adventistu baznīcā, viņš saņēma brīvu pieeju visiem iespējamiem pētniecības materiāliem, arhīviem un Elenas Vaitas mantojuma telpās esošajiem rakstiem. 1979.gada 27.oktobrī Desmonds Fords prezentēja izaicinājumus, ar kādiem sastapies, cenšoties Bībelē pamatot adventistu mācību par šo jautājumu. Tie adventistu vidē izraisīja asu diskusiju vilni. Apzinādamies, cik šis jautājums var būt jūtīgs Adventistu baznīcai, viņš runāja ar Ģenerālkonferences vadību un lūdza atļauju godīgi apkopot visus par un pret. Desmonds saņēma iedrošinājumu, ka viņš tiks uzklausīts un visi viņa pētījumi bez aizspriedumiem tiks rūpīgi izvērtēti. Teologs ķērās pie darba, un 1980.gadā adventistu izdevniecība izdeva viņa gandrīz 1000 lappuses biezo pētījumu par Daniela 8.nodaļas 14.pantu. Apjomīgais darbs saucās „Daniela 8:14, Salīdzināšanas diena un izmeklēšanas tiesa”.

Pirms gada šis pētījums tika izdots atkārtoti (protams, ne vairs adventistu izdevniecībā), ar to ikviens interesents var brīvi iepazīties internetā. Iespējams, šis ir apjomīgākais pētījums, kāds jebkad teoloģijā ir izdots par vienu Bībeles pantu, uz kura balstās adventistu doktrīna par izmeklēšanas tiesu. Interesanti, ka gandrīz piektdaļa no pētījuma analizē Elenas Vaitas izteikumus un izpratni par šo jautājumu. Desmonds Fords nonāca pie secinājuma, ka, ja E.Vaita dzīvotu šajā laikā, viņa savu izpratni būtu koriģējusi. Starp citu, līdz pat šai dienai viņš palika uzticīgs pārliecībai, ka E.Vaitai bija īpaša gara dota praviešu dāvana.

Īsumā: pēc ļoti skrupulozas un vispusīgas analīzes Desmonds Fords nonāca pie secinājuma, ka adventistu skaidrojums par Daniela 8:14 ir aplams, negodīgs un pat manipulatīvs.

Baznīcas reakcija bija ļoti sāpīga. Lai gan iepriekš Ģenerālkonferences vadība bija solījusi rūpīgu analīzi, tā nenotika. No vienas puses, šķiet, baznīcas vadītājiem bija slinkums iedziļināties milzīgajā pētījumā (kritiķi vēlāk sprieda, ka neviens no vadītājiem šo darbu, iespējams, nebija izlasījis, jo analīze prasītu daudzas dienas). No otras puses bija bailes no grūti prognozējamām sekām. Tā kā bija apšaubīta viena no baznīcas doktrīnām, Ģenerālkonferences sanāksmē tika nolemts nekavējoties atcelt Fordu no visiem amatiem, bet Austrālijas divīzija atcēla un anulēja visus izglītības diplomus.

Protams, sekas bija. Pētnieki saka, ka Austrālijā vien nākamo gadu laikā šīs krīzes dēļ savu kalpošanu atstāja 180 mācītāji. Cik cilvēku atstāja draudzi, nav zināms. Virkne Forda kolēģu izveidoja kristīgu organizāciju, kuru nosauca par „Good News Unlimited” (Neierobežotā labā vēsts). Viņi arī sāka izdot neatkarīgu izdevumu „Evangelica”. Tiesa, visi adventistu mācībspēki un mācītāji, kas iesaistījās šajā darbā, no darba Adventistu baznīcā tika atbrīvoti.

Forda turpmākā evaņģēlija vēsts centrējās mācībā par taisnošanu ticībā. Viņš bija nonācis pie pārliecības, ka Kristus glābšana pie krusta ir pilnīga, un Jēzus tūdaļ pēc savas augšāmcelšanās simboliski iegāja svētnīcas Vissvētākajā vietā (šo izpratni viņš atrada vēstulē Ebrejiem). Visur, kur viņš sludināja, Desmonds Fords runāja par Jēzu un taisnošanu ticībā.

Līdz pat 2000.gadam Desmonds Fords turpināja dzīvot ASV. Lai gan baznīcas vadība no viņa pilnībā norobežojās, viņš joprojām bija populārs. Gandrīz katrā sabatā viņu aicināja runāt dažādās adventistu draudzēs. Šķiet, ka tūkstošgades mijā ĢK vadība Jana Polsena vadībā pret D.Forda sludināšanu kļuva atvērtāka. 2000.gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Austrālijā un savus pēdējos mūža gadus pavadīja tur. Viņš turpināja izdot dažādas grāmatas, piedalījās „Good News Unlimited” rīkotajos semināros un apmeklēja vietējo Džlianas Septītās dienas adventistu draudzi. Tikai pēdējos dažus mēnešus veselības pasliktināšanās dēļ viņš uz draudzi vairs nespēja atnākt.

Vēsturnieki noteikti turpinās pētīt, kādu iespaidu Desmonda Forda dzīve un sludināšana atstājusi Adventistu baznīcā. Lai arī baznīca darīja visu, lai to mazinātu (faktiski Desmonda Forda vārds oficiālajos medijos ir bijis tabu, un tie izlikušies, ka viņa nav), teologa svētrunas un raksti visus šos gadus bijuši ļoti populāri. Tādi žurnāli kā „Spectrum” vai „Adventist Today” D.Forda rakstus regulāri publicēja. Viņš bija arī atzīts un vērtēts pārējā kristīgajā pasaulē, kur viņu bieži dēvēja par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu teologiem.