Atvērtās durvis Liepājā

Ojārs Incenbergs. Kalpošana draudzēs (Liepāja-Priekule, 1993.-2000. 2.daļa) 

Līdztekus celtniecības darbiem Liepājā tika darīts arī garīgais darbs. Mums, kristiešiem, jābūt pazīstamiem sabiedrībā katram savu iespēju robežās. Drīz pēc manas ierašanās Liepājā tikāmies dažādu konfesiju mācītāji ar domu, ko kopīgi varam darīt sabiedrībā? Izveidojām kapelu un rīkojām regulārus dievkalpojumus slimnīcas zālē. Reiz mēnesī bija jākalpo man, to darījām kopā ar jauniešiem, kuri dziedāja un muzicēja.

Tad vienojāmies ar pilsētas laikrakstu un dabūjām atļauju vienreiz mēnesī vienā lappusē izveidot savu atvērumu. Nosaucām to „Atdzimšana”. Radās jautājums, kuru konfesiju pārstāvji publicēsies pirmie? Kāds ieteica: katoļi un adventisti – tie ir divi pretpoli, bet lai cilvēki redz, ka mēs varam kaut ko darīt kopīgi. Tika arī publicētas bijušās liepājnieces, Amerikā dzīvojošās B. garīgās dzejas. Man bija viņas pilnvara šādai rīcībai.

Liepājā bija sociālā māja, kurā savos dzīvokļos dzīvoja veci, vientuļi cilvēki, kas nevarēja vairs tālu aizstaigāt. Tomēr viņi vēlējās būt arī dievkalpojumos. Tur kalpoja arī citu konfesiju mācītāji. Tiekoties ar atbildīgo par šo māju, viņa sacīja, ka reizēm mācītājiem rodas citi pienākumi, un viņi, kaut gan solījuši ierasties, dievkalpojumus atceļ. Vienojāmies par noteiktiem laikiem, un atkal ar saviem mūziķiem kalpojām. Kopējām arī kopējo dziesmu lapiņas, tā kā arī atnākušie varēja kopīgi dziedāt un slavēt Dievu. Vēlāk beidzot kalpošanu Liepājā, atvadoties sacīju, ka mūziķi būs viņiem zināmie, vienīgi runātāji būs citi.

Sadarbojoties ar Liepājas pilsētas bibliotēku, vienā gadā, izmantojot telpas, izvietoju Latvijas Bībeles biedrības veidoto Bībeles vēstures izstādi. Pasākums tika plaši reklamēts, it īpaši visās skolās, bija izliktas afišas, un katru dienu, dienā vecākiem ļaudīm, vakaros citiem tika rīkots lekciju cikls par Bībeles izcelšanos, arheoloģiju un Bībeles zemēm šodien. Spriežot pēc izdalītajiem bukletiem, pasākumu apmeklēja vairāk nekā 500 cilvēku.
Vēl, svinot 300 gadus kopš pirmā Bībeles iespieduma latviešu valodā, Latviešu biedrības namā notika īpašs pasākums, kur centāmies paaugstināt Dieva Vārdu ārpus mūsu telpām.

1996.gada vasarā Liepājas mūzikas vidusskolas zālē notika Amerikas evaņģēlista Lenhofa vadītais seminārs, kas tika labi apmeklēts, un noslēgumā vairāk nekā divdesmit cilvēku pieņēma lēmumu sekot Kristum.
Ziemas periodos pulcējās mājas grupas. Kopīgi lasījām  Bībeles grāmatas, īpaši apstājoties pie lasījumā pieminētajiem doktrīnu jautājumiem. Piemēram, pabeidzot lasīt Lūkas evaņģēliju, faktiski pamatprincipi bija apskatīti, un arī te cilvēki izšķīrās paklausīt Dievam.

Liepājā iznāca Kurzemes apgabala laikraksts „Kursas laiks”, kura lappusēs publicēju rakstus par Bībeli. Vēlāk mani uzaicināja kļūt par laikraksta garīgo konsultantu. Bieži laikraksta lappusēs izvērsās diskusija par kādu tēmu, tad man īsā laikā vajadzēja izteikt Bībeles viedokli. Arī šis darbs aprāvās reizē ar nozīmējumu kalpot Rīgā. Faktiski mēs sabiedrībā parasti kļūstam pazīstami tikai pēc  vairākiem gadiem, bet tad bieži draudzes vajadzības liek mainīt dzīves vietu.

Vēl viens tā laika nozīmīgs pasākums bija kolportāža. Draudzē aktīvi  darbojās draudzes loceklis V., taču uz tālākām  vietām, īpaši brīvdienās, devāmies ar vairākām mašīnām- uz Rucavu, Pāvilostu un citām vietām. Garīgā literatūra tika izplatīta plaši Liepājas rajonā. Liepājā darbojās arī metodistu draudze, tās locekļi, uzzinot, ka izdoti arī E.G.Vaitas darbi, nāca un iegādājās, sakot: „Mēs augstu vērtējam viņas darbus!”  E.G.Vaitas saknes ir Metodistu baznīcā.

Sabata pēcpusdienās braucām kalpot Priekules draudzē. Būtībā šo abu draudžu kalpošana saplūda kopā, jo jaunākie draudzes locekļi brauca un kalpoja arī Liepājas draudzē. Protams, tur bija arī gados vecāki, kas apmeklēja draudzi Priekulē uz vietas. Visi lielie iepriekš minētie pasākumi notika ar kopīgiem spēkiem.