Juris Mols - mūziķis, IT speciālists ar 20 gadu kristieša pieredzi:

Adventistiem vienmēr ir mācīts, ka Dievs ir miris PAR mūsu grēkiem, jo viņš esot taisnīgs, un par grēkiem kādam ir jāmirst. Bet pieņemsim, ka Jums ir divi bērni, un viens bērns nodara pāri otram, piemēram, uzsit zilumu. Mums ikdienā ir jācenšas līdzināties Dievam, tātad mums vajadzētu uzsist zilumu otram bērnam vai arī likt pirmajam sist otru, kamēr mēs turēsim "noziegušos". Kādam vecākam ir jābūt, lai uzskatītu, ka tas ir taisnīgi? Bet pēc adventistu un citu kristiešu teorijas sanāk, ka tas būtu pareizais veids, kā dzīvot.

Izklausās briesmīgi, vai ne? Vai tiešām Dievs ir tik briesmīgs? Nevaru piekrist... negribu piekrist!
Pirms pāris gadiem mans brālis Māris Mols runāja svētrunu tieši par šo tēmu. Gāja gadi, bet šo svētrunu es arvien vēl nevarēju aizmirst. Tā nu es izlēmu pārbaudīt šos faktus un sāku meklēt informāciju internetā. Man atklājās visai interesanta aina.

11.gs Anglijā (dzimis Itālijā) dzīvoja svētais Kantenburijas Anselms (kanonizēts pēc nāves), kurš izstrādāja mums tik ļoti pazīstamo izpirkšanas teoriju, kas apgalvo, ka Jēzum bija jāmirst mūsu grēku dēļ, jo Dievs ir taisnīgs Dievs un kādam obligāti ir jānomirst.

Man vienmēr ir šķitis interesants jautājums - "kāpēc?" Tā arī šajā jautājumā - kāpēc gan lai Anselms izstrādātu tādu teoriju?

Ja mēs papētām tuvāk, tad redzam, ka 11.gs. Eiropā valdīja feodālisms, un principā bija daudz vietas, kur nebija ne armijas, ne arī kādas policijas, kas uzturētu kārtību. Ja cilvēks pārkāpa likumu, tad viņam bija kaut kas jāmaksā vietējam valdniekam. Šī maksa tika saukta par "izpirkumu". Cilvēkam bija jāmaksā izpirkums par pārkāpto likumu, lai atjaunotu kunga godu (respektu pret kungu un viņa ieviesto likumu), jo no tā bija atkarīgs vietējais sabiedrības miers - katrs, kurš pārkāpa likumu, zināja, ka par to būs jāmaksā. Anselms šo izpirkuma ideju pārņēma un pielāgoja to kosmiskajai pasaules uzbūvei. Viņš esot teicis: "Šādi strādā Universs, kurā valdnieks ir Dievs. Grēks pārkāpj Dieva pavēli un Dieva likumu. Mums ir jāmaksā izpirkums par to, lai mēs atjaunotu kārtību."

Kad Anselmam esot prasījuši: "Kāpēc Dievs nevar vienkārši piedot?" viņš esot atbildējis, "ja Dievs vienkārši piedos, tad tas neatjaunos Universa kārtību, jo mēs nebūtu samaksājuši par saviem pārkāpumiem un nebūtu atjaunojuši Dieva godu." Tādā veidā viņš radīja mums tik pazīstamo domu par to, ka kādam ir jāmaksā par grēku. Bet tā kā mēs esam tikai cilvēki, tad mēs nevaram pilnvērtīgi izpirkt savus grēkus un atjaunot Dieva godu, jo Dievs ir bezgalīgs, bet cilvēki ir ierobežoti. Kā gan ierobežots cilvēks var atjaunot bezgalīgā Dieva godu? Tātad tikai pats Dievs var atpirkt mūsu grēkus, un tāpēc viņš ir sūtījis savu Dēlu.

Anselms apgalvoja, ka Jēzus Kristus ir bezgrēcīgs un tāpēc viņš nebija pelnījis nāvi. Bet cilvēki ir pelnījuši nāvi, jo ir grēcīgi. Ja Jēzus būtu vienkārši dzīvojis bezgrēcīgu dzīvi paklausībā Dievam un tad viņu uzņemtu debesīs bez nāves, tad parāds nebūtu atmaksāts, jo visi cilvēki ir parādā Dievam. Domāju, ka mēs šo teoriju ļoti labi pārzinām.

Bet kas gan konkrēti ir nepareizi šajā teorijā?
Izpirkšanas teorija apgalvo, ka Jēzus nāve bija nepieciešama. Bet no otras puses, ja mēs sakām, ka Dievs ir žēlsirdīgs, tad varbūt šī nāve nebija nepieciešama? Bībelē taču ir rakstīts, ka Dievs ir žēlsirdīgs un mīlošs. Ņemsim kaut vai piemēru no Jēzus līdzības par pazudušo dēlu. Kad dēls atgriežas, tēvs skrien pretī, apskauj viņu un rīko dzīres. Pilnīga piedošana, pilnīga žēlsirdība! Ja Anselma teorija ir patiesa, tad tēvam vajadzēja teikt, lai dēls tagad dodas atstrādāt savus nedarbus N gadus, kamēr būs atpelnījis visus zaudējumus.

Interesanti ir tas, ka Anselms savos darbos nekur nepiemin Jēzus augšāmcelšanos. Kāda jēga ir no izpirkuma, ja pēc tam izpirkums (nāve) tiek likvidēts. Viela pārdomām - ja mēs nomirstam un Dievs mūs augšāmceļ, tad vai arī mēs esam samaksājuši par saviem grēkiem?

Tad kāpēc gan Jēzus nāca uz zemi? Pirmajā gadsimtā cilvēki nonāca pie slēdziena, ka Jēzus kā Dievs ir žēlsirdīgs un glābjošs Dievs, kurš nāca pie mums, lai dzīvotu starp mums. Viņš ir ar mums (Emmanuel) jeb, kā raksta Jānis, - Vārds tapa miesa.

Viņam nav svešas mūsu problēmas, viņš ir cietis tāpat kā mēs, viņš zina mūsu sāpes un pārdzīvojumus, jo ir piedzīvojis to uz savas ādas. Viņš, kurš radīja šo pasauli, izvēlējās pats tajā iekāpt un parādīt, ka viņš saprot, ko nozīmē būt cilvēkam.

Nobeigumā es gribu tikai pateikt, ka es neesmu teologs un varbūt es neesmu kaut ko sapratis pareizi. Bet es zinu to, ka Dievs ir žēlsirdīgs un nevis burta kalps. Un ja es varu piedot cilvēkiem, kas ir noziegušies pret mani, tad esmu pārliecināts, ka arī Dievs to var izdarīt - viņam nekas nav neiespējams.

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru