Dievnams pilsētai

Ojārs Incenbergs. Kalpošana draudzēs (Ventspils, 2003.-2013. noslēgums) 

2014. gada aprīlī notika svinīgs dievnama iesvētīšanas dievkalpojums. Ielūgti tika Domes pārstāvji, citu konfesiju mācītāji. Protams, arī draudžu savienības bīskaps, prese. Domes pārstāvji šoreiz neieradās, bet bija daži mācītāji, un visi kopīgi iesvētījām jaunuzcelto dievnamu.

Ventspilī katru gadu 18.novembrī notiek īpašs starpkonfesionāls dievkalpojums, veltīts valsts svētkiem. Pirms 2014.gada svētkiem citu konfesiju mācītāji izteica vēlēšanos šo dievkalpojumu un arī pēc tam nelielu sadraudzības brīdi organizēt mūsu dievnamā. Tāds pasākums parasti tiek reklamēts visās baznīcās, tātad visi uzzinās par mūsu pulcēšanās vietu! Tiešām, dievnams svētku dievkalpojumā bija pārpildīts no dažādu draudžu locekļiem un mācītājiem. Varēju visus uzrunāt un kopīgi pēc tam sadraudzības brīžos  viens otru labāk iepazīt.

Vēl viena tradīcija Ventspilī ir šāda. Decembra sākumā pilsētas arhitekti rīko īpašu pasākumu, izvērtējot iepriekšējā gadā nodotos objektus. Man piezvanīja no Domes un paskaidroja, ka viņi vēlas vērtējuma, iekļaut arī mūsu dievnamu. Protams, viņi vērtēs arhitektu sniegumu.  Pasākuma norises diena bija sabats, bet komisija grasījās ierasties tikai pēc pieciem vakarā. Piekritu. Ceturtdien atskanēja atkal telefona zvans: „Mēs gribam pasākumu sākt ar jūsu dievnamu, un tas ir pl. 15.00.”  Atbildēju, ka rīt atzvanīšu.

Lūdzu Dievu, kā rīkoties? Dievkalpojums gan būs beidzies, bet sabats vēl nē. Naktī pārdomājot, radās doma. No rīta piezvanīju un sacīju: „Tā kā jūs esat izvēlējušies konkursu sākt ar dievnamu, tad man ir piedāvājums šim pasākumam izlūgt Dieva vadību, noturot nelielu svētbrīdi.” Viņi piekrita.

Noteiktā laikā piebrauca lielais autobuss un vēl dažas vieglās automašīnas, un dievnams piepildījās ar klausītājiem. Zāle bija pilna, un īsumā pastāstīju, kā Dievs vadīja un deva līdzekļus, un dievnams tika uzcelts. Novēlot Dieva vadību viņu iecerētajā pasākumā, uzaicināju piecelties un pielūgt Dievu, noslēdzot ar kopīgu „Mūsu Tēvs...” Tad viņi apskatīja dievnamu. Sievietēm īpaši patika telpa mātēm ar bērniem, kur var visu redzēt un arī dzirdēt, kas notiek dievkalpojumā, bet būt atsevišķi un neuztraukties, ja bērns rada kādu troksni vai raud.

Viņi aizbrauca tālāk apsekot citus objektus. Nākošās nedēļas laikrakstā bija apraksts par notikušo pasākumu un vietu sadale. Pirmo vietu un galveno balvu ieguva mūsu dievnama arhitekte. Kaut neliela, bet tomēr reklāma, kur esam! Pateicība Dievam, ka varēju daudziem pastāstīt, kāds ir mūsu Dievs, kuram mēs ticam un kalpojam!