Bailes un drosme apliecināt savu pārliecību (1.daļa)


Kāds es esmu…

Cauri visiem laikmetiem kristiešu draudzēs ir vijusies viena ārkārtīgi nozīmīga tēma, kura ir satraukusi draudžu locekļu prātus. Sarunas un pārrunas par to ir bijušas, arī tagad ir un nākotnē būs ļoti emocionālas. Jo tēma skar jautājumu par ticības apliecināšanu ikdienas dzīvē. Katrā gadsimtā kristiešiem tas ir bijis jautājums, kura dēļ radušās domstarpības, bijuši kritieni, celšanās, šķelšanās, atdzimšana, nomiršana, arī piedošana… Šīs tēmas idejas, domas, pārliecības arī šodien rada pārdomu vielu, kura atstāj sekas uz gadiem katrā draudzē, kur par to runā.
Pāršķirstot vēstures lappuses, varam redzēt, ka cilvēkiem ir izdevies uzrakstīt vairākas ticības apliecības un pēc ilgiem pārdomu gadsimtiem pieņemt tās savā apziņā. Pazīstamākās no tām - Apustuļu ticības apliecība, Nīkajas ticības apliecība, Augsburgas ticības apliecība… Un tomēr, neskatoties uz uzrakstīto un prātā un sirdī pieņemto, visiem laikmetiem cauri ejot, redzam, ka ir bijušas šķelšanās ticības apliecības dēļ.
Mēs šoreiz palūkosimies uz ticības apliecināšanas jautājumu no diviem skatu punktiem; abi vēsturiski, lai nevienu neaizskartu un nevienam neievainotu cilvēka pašapziņu vai pašlepnumu, bet tomēr pietiekoši skaidri - lai piemēri kalpotu kā atziņas, kuras ienes gudrību cilvēka dvēselē.

Evanģēlijs no Lūkas, 12.nodaļa:
1 Un, kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt saviem mācekļiem: "Sargaities no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības.
2 Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā.
3 Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.
4 Jums, saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt.
5 Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties.
6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.
7 Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.
8 Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā;
9 bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.
10 Un katram, kas teiks ko pret Cilvēka Dēlu, tam to piedos. Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos.
Jēzus pēc viesošanās farizeja namā tiek atkal apskauts ar cilvēku pūli. Cilvēciskā interse ir sakāpināta, un ļoti daudziem ir vēlme redzēt to, kurš liek klausītājiem izkāpt no savas komforta zonas un sadzirdēt vārdus, kuri izraisa emocionālus pārdzīvojumus. Dzīves gudrības, garīgās atziņas ausīs skan uzrunājoši un rada pārdomas. Arī pretestību, neizpratni, sāpes; tāpat līksmību, ja dzīves gudrībā esi atradis savu rīcību par pareizu un cienījāmu.

Cilvēku pūlis ir dažādu cilvēku savienojums, kurā noskaņojums var mainīties atkarībā no dzirdētā un izprastā vārda. Katrs mēs tomēr saprotam dzirdēto citādi.
Ciemošanās farizeja namā izvērtās par diezgan asu vārdu pasludināšanu no Kristus puses un iekšēja naida pastiprināšanos no rakstu mācītāju un farizeju puses. Droši vien cilvēku runas  par šo notikumu bija apskrējušas vairākus ciematus daudzkārt. Un cilvēki, sakāpinātas intereses mudināti, nāca kopā un pulcējās pie dīvainā cilvēka, kurš atklāti apšaubīja gudrības vīru izpratni par senajiem rakstiem.

Šajā vietā, kur atrodas Kristus, mācekļi un pūlis, cilvēciskā, sakāpinātā interese liek visiem mazliet pieklust. Cilvēku kopums norimst, lai varētu sākties jaunais stāsts par ticību un pārliecību reālajā dzīvē. Kristus, pievērsdamies saviem tuvākajiem sekotājiem, saka:
Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības.
Vai kāds no mācekļiem vai tuvāk stāvošajiem cilvēkiem ir gaidījis šādu pamudinājumu? Man šķiet, ka zem šī norādijuma-apgalvojuma ir sāpīgs jautājums: ”Kāpēc jūs patiesībā esat šeit? Kas ir jūsu klātbūtnes arguments? Vai jūs patiesi meklējat Dievu, vai vēlaties redzēt brīnumu?” Cilvēkam vienmēr ir bijis sarežģīti atklāt savas dvēseles patiesos nolūkus, īstās domas. Mūsu dzīve ir tik piesātināta, ka reti kad ir laiks pašam sev. Es domāju garīgu, morālu pārdomu laiku, kurā  tu pats vari apstāties un nesteidzīgi pārdomāt visu, kas ar tevi notiek. Līdz ar to liekulības posts cilvēku moca ļoti bieži. Jo laika trūkums bieži izraisa liekulīgus lēmumus par savu varēšanu, par savām vēlmēm, savām vajadzībām. Un laikam tāpēc Kristus nākošie vārdi liek pierauties veselajam saprātam:
Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem.
Vārdi par to, ka noslēpumus nevarēs ilgi paturēt noslēptus, tos agrāk vai vēlāk atklās, rada bažas… Vai arī mans noslēpums tiks atklāts?
Vārdi nezināmais nav nekas, tas tik un tā kādreiz nāks gaismā rada dziļdomīgu neizpratni - kas ir tas ko mēs nezinām, nesaprotam? Vārdi - tumsā teiktais tiks sadzirdēts gaismā - rada izbīli. Tumsā taču viss ir apslēpts un drošs! Kā tad to varēs dzirdēt gaismā?

Katram Kristus sekotājam Jēzus teiktie vārdi par liekulību jāattiecina uz sevi pašu. Jo liekulība piemīt ne tikai rakstos aprakstītajiem farizejiem, Jēzus mācekļiem un pūlim, kuru Jēzus uzrunā. Problēmas nopietnība parādās tajā faktā, ka visi evanģēliju autori runā par liekulību, un svarīgākais arguments - Kristus cauri visiem stāstijumiem vij šīs problēmas tēmu. Un nav vajadzības brīnīties, ka daudziem cilvēkiem, izdzirdot, ka kādreiz viss apslēptais parādīsies gaismā, rodas paniskas bailes.

Kristus, kā saprazdams, kādu ietekmi atstāj nupat izsacītie vārdi, un sajuzdams, ka cilvēku bērniem ir radušās bailes pašiem no savas dzīves, pasniedz palīdzīgu roku - nebīstieties! Lai cik tu jūties nevērtīgs savā dvēselē, lai cik daudz grēka smaguma tevi apklāj, zini, Dievs tik un tā ir ieienteresēts tavā dzīvē. Pat mati uz tavas galvas ir  saskaitīti, un tava vērtība ir lielāka par daudziem zvirbuļiem, būtnēm, par kurām cilvēka prātā nerodas vērtības izpratne…

Par kādām vērtībām tad šinī rakstu vietā iet runa? Kas ir tas apslēptais, kas paliek vārdos nepateikts?  Par to kādā no nākamajiem rakstiem.
Lai jums un mums miers bagātīgi! Priecājieties Kristus mīlestībā!

Dalīties Google Plus

Uģis Dauksts:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru