Kas ir sabats? – 2

Andis Krēsliņš, teoloģijas doktors, pensionēts mācītājs: 

2.daļa. Vai sabats ir zīmogs?

Lasot man pieejamo literatūru, noskaidroju, ka Adventistu baznīcā izpratne par sabatu tika pārņemta no septītās dienas baptistiem (jau no 17. gs. septītās dienas baptisti ievēroja sabatu), kuri pievienojās Millera kustībai un pārliecināja daudzus adventistus ievērot sabatu. Pēc 1844.gada vilšanās šie adventisti ieraudzīja sabata bausli jaunā veidolā. Viņi, vadoties pēc eshatoloģiskā skaidrojuma par Kristus darbu debesu svētnīcā un trīs eņģeļu vēstīm Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā, interpretēja sabatu kā uzticības zīmi noslēdzošajā cīņā starp Kristu un sātanu. Šinī noslēdzošajā cīņā katrs cilvēks izvēlas vienu no diviem zīmogiem. "Pēdējā izšķiršanās ir starp patieso un viltus pielūgsmi, starp patieso un viltus evaņģēliju. Mūsu pasaulei tiek piedāvāta izvēle, un tie, kuri noraida Dieva kā Radītāja atceres dienu - Bībeles sabatu - un izvēlas godāt svētdienu, pilnībā apzinoties, ka tā nav Dieva nozīmētā kalpošanas diena, saņems "zvēra zīmi"... (Seventh-day Adventists Believe., 196. lpp.) Tam pretstatā sabata dienas turētāji tiek apzīmogoti ar sabata zīmi kā "uzticības zīmi patiesajam Dievam – zīmi, ka mēs atzīstam viņu kā suverēnu Radītāju un Kungu... Sabata bauslis darbojas kā Dieva likuma zīmogs." (Seventh-day Adventists Believe., 284. lpp.) Vadoties pēc Atklāsmes grāmatas, tika skaidri pasvītrotas sekas vienai vai otrai izvēlei: "Izvēle nav viegla, jebkura izvēle sevī ietver ciešanas. Tie, kuri paklausīs Dievam, piedzīvos pūķa dusmas (Atkl.12:17), un viņiem tiks draudēts ar nāvi (Atkl. 13:15), turpretī tie, kuri izvēlēsies pielūgt zvēru un viņa tēlu, piedzīvos septiņas pēdējās mocības un beigās tiks iemesti "uguns jūrā" (Atkl.15, 16; 20:14,15)."  (Seventh-day Adventists Believe., 196. lpp.)

Andis Krēsliņš studijas beidzot

Strādājot draudzē ar cilvēkiem un evaņģelizējot, nācās arvien vairāk saskarties ar jautājumiem par cilvēka mūžīgo dzīvību, Kristus upuri pie krusta, ticību un darbiem, sabata lomu cilvēka glābšanā, 1844.gadu un Kristus darbu debesu svētnīcā. Kaut ārēji neko neizrādīju (jo adventistu mācītājs taču zina atbildes uz visiem jautājumiem), iekšēji man bija daudzas neskaidrības, uz kurām Latvijā bija grūti atrast atbildes. Bet tad, turpinot mācītāja izglītību, radās iespēja nokļūt Ņūboldas koledžā un pētīt tēmu par Kristus darbu debesu svētnīcā. Tas sevī ietvēra arī studijas par cilvēka pestīšanu un lika domāt par mijiedarbību, kāda pastāv starp sabatu kā uzticības zīmogu un sabatu kā brīvdienu, priecīgi pavadītu kopā ar Dievu. Vēlos dalīties pārdomās par šiem aspektiem adventistu teoloģijā, Bībelē un mūsdienu pasaules notikumos.

Atklāsmes grāmata mums vēsta par tiem, kuri tiek apzīmogoti ar Dieva zīmogu (Atkl.7:3-4, 14:1-5), bet neatklāj, kas ir šis zīmogs. Iespējams, ka zīmogs, ar kuru Dievs apzīmogo savus sekotājus, bija labi zināms Kristus sekotājiem septiņās Mazāzijas pilsētās, kurām Jāņa Atklāsmes grāmatas vēstījums ir adresēts (Atkl 1:11- Efeza, Smirna, Pergama, Tiatīra, Sardi, Filadelfija un Lāodikeja).  Ieskatoties vēstulē Efeziešiem, tās sākumā mēs atrodam Pāvila atgādinājumu Efezas kristiešiem, ka viņi ir saņēmuši Svētā Gara zīmogu. Efez. 1:13- "Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma."

Pēc kāda apsolījuma?
Apd. 1:7-8: “Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam."”

Tas notika Vasarsvētkos. Apd. 2:1-4: "Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā, un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu..."

Vai Dievs mūs apzīmogo?
2Kor. 21-22: "Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs. Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs."

Kristus tika apzīmogots kristību brīdī, ar to rādot mums piemēru, ka arī mēs tiekam apzīmogoti ar Svēto Garu kristību brīdī. Jāņa 6:27- "Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis." Jāņa 1:32-34: "Un Jānis liecināja, sacīdams: "Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz Viņa. Es Viņu nepazinu, bet Tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir Viņš, kas kristīs ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecinājis, ka Viņš ir Dieva Dēls."”

Svētā Gara zīmogu mēs saņemam kristību notikumā, kad mums tiek uzliktas rokas. Apd.19:2-6 Pāvils jautā: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir." Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību." Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum." To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja."

Svētā Gara zīmogs ietver sevī mūžīgo dzīvību. Efez. 4:30- "Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai."

Augšminētie Bībeles teksti nepārprotami norāda uz Svēto Garu kā zīmogu, ar kuru kristieši tiek apzīmogoti kristību brīdī. Šis zīmogs pavada kristieti viņa dzīves gājumā tagad un mūžībā.

(turpinājums sekos)