Atmiņu skices – mana izvēle

Ojāra Incenberga dzīves atmiņu skices: (3.turpinājums)

Šis laiks personīgajā dzīvē iezīmējas ar vēl vienu notikumu. Iepriekšējos gados kopā ar sludinātāju esmu devies apmeklējumos, kopā esam gājuši arī pasniegt Bībeles stundas. Īpaši vietās, kur viņam vienam nav vēlams doties.

Kādā  dienā mani maija sākumā viņš uzaicina doties līdzi pie kādas interesentes, kurai vīrs nav labvēlīgi noskaņots, ka sieva sāk interesēties par Dievu. Ir patīkama maija diena, spīd saule. Tuvojoties lauku mājai, redzam, ka tiek stādīti kartupeļi. Sasveicināmies. Sludinātājs, neteikdams ne vārda, noauj kurpes, paņem spaini, ieber kartupeļus un sāk palīdzēt. Protams, sekoju viņa piemēram. Kad darbs ir pabeigts, visi dodamies iekšā. Arī pirmo reizi vīrs kopā ar sievu klausās, ko tad sievai māca.

Vēl kāda epizode no mūsu kopējām gaitām. Ir sarunāts doties pasniegt Svēto Vakarēdienu kādai grupiņai, kuri nevar ierasties pilsētā draudzes kopējā dievkalpojumā. Ir rudens. Aizbraucam ar autobusu. Tālāk ceļš vijas cauri mežam pa lauku ceļu. Rudens lieti ir izskalojuši ceļu. Priekšā ir upīte, bija tilts, bet tilta nav. Ko darīt, kā tikt tālāk? Sludinātājs ierosina: izģērbsimies, liksim drēbes un somas virs galvas un brienam pāri. Zeme jau sasalusi, un neliela ledus kārtiņa sedz ūdeni. Domāts darīts. Tā pārbrienam upīti, ūdens sniedzas pāri jostas vietai. Mazā grupa ir pārsteigta par tik ātru ierašanos, jo bija iespēja doties arī pa citu ceļu apkārt. Kādi bija pat izsūtīti mums pretī. Tā tieku praktiski skolots neapstāties nekādu grūtību priekšā.

Ir sabats. Parasti pēc dievkalpojuma uz mājām dodamies kopā ar sludinātāju. Māsa ar viņa sievu un mēs abi. Šajā sabatā pēc dievkalpojuma sludinātāja sieva vēlas ar mani personīgi parunāties. Ejot uz mājām, viņa uzdod noteiktu  jautājumu: "Kad tu pievienosies draudzei?" Kaut arī bijuši visi iepriekšējie notikumi, arī raksti avīzēs, kur esmu nosaukts par adventistu- jā, pēc pārliecības tāds esmu, bet juridiski vēl nē.
Tā ir nopietna saruna par prioritātēm, saistībām, un, pirms vēl esam sasnieguši viņu māju, tiek pieņemts lēmums.

Ja tā padomā, personīgi netika pasniegta neviena Bībeles stunda. Bet būtībā katru sabata pēcpusdienu sludinātājs pavadīja kopā ar mums, jauniešiem, un ne tikai- ar katru, kas vēlējās mums pievienoties. Vasarās tika izstaigātas pilsētas apkārtnes skaistākās vietas, atrodot arī atpūtas brīžos laiku pārrunāt garīgas tēmas. Ziemā parasti laiks aizritēja dzīvokļos, lasot un dziedot.

Kādā no nākošajiem sabata vakariem, saulei rietot, sapulcējamies pa vienam, diviem zināmā vietā ezera krastā, kur notiek klusas kristības. Bet draudzē toreiz bija pieņemts apsveikt Svētā Vakarēdiena dievkalpojuma laikā. Tikām apsveikti seši. Citi bija kristīti citā laikā un arī vietā. Tādi toreiz bija apstākļi. Tomēr mierīgi un klusi, bet noteikti Dieva darbs gāja uz priekšu.

*****

Te esmu ar mammu viduskkolas laikā

Turpinās darba meklējumi, jo nevaru dzīvot, pateicoties mātes rūpēm. Kādā attālākā kolhozā noslēdzu darba līgumu, roku kūdru purvā. Esmu slapjš līdz jostas vietai, apkārt odu bari, samaksa arī visai pieticīga. Lūgums, īstenībā kliedziens paceļas uz debesīm: "Dievs, vai tāda būs mana turpmākā dzīve, turpmākās iespējas?"
Bībelē dots padoms –

Bet, kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi Es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekāms Cilvēka Dēls nāks. (Mt 10:23)

Vidusskola ir pabeigta, varu mēģināt iestāties augstskolā. Tiek iesniegti dokumenti, bet pietrūkst raksturojuma. To var izsniegt darba vieta, bet tur esmu tikai līgumstrādnieks. Skolā direktore tūlīt pēc izlaiduma devusies atvaļinājumā un atgriezīsies tikai augustā.  Augstskolā noteikumi- pie eksāmeniem pielaiž tikai  tos, kam visi dokumenti ir iesniegti, bet eksāmeni sākas pirmajā augustā.

Dodos pie direktora vietnieka. Starp citu,  direktora vietnieks ir tas pats, kas kādreiz deva man atļauju iet mājās. Vēlāk viņu atbrīvoja no darba par dažādiem pārkāpumiem, un viens bija – pārāk lojāla izturēšanās pret ticīgim. Tiek izsniegts raksturojums, bet labi, ka atdots personīgi. Žēl, ka neeesmu šo dokumentu saglabājis. Varu iepazīties ar sevi: "Aprobežots, neinteresējās ne par ko citu, kā tikai  par Bībeli. Pārliecināts adventists."

Kādu vakaru atgriežoties mājās no purva, mani sagaida priecīgs pārsteigums - vēstule, izsaukums uz iestājeksāmeniem ar piebildi - iztrūkstošos dokumentus iesniegt līdz iestājeksāmenu beigām.

Eksāmeni tiek nokārtoti un arī ir atgriezusies direktore, kura uzraksta atbilstošu raksturojumu, nepieskaroties maniem reliģiskajiem uzskatiem. Sākas dzīve Rīgā.