Kristus Otrā Atnākšana

Ņemot vērā principu Sola Scriptura, Bībele par Kristus Otro atnākšanu raksta noteikti un pārliecinoši. Tādēļ ir vērts ieskatīties, ko tieši tā vēstī.

Mt. 24:36-37 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 

Vārds “būs” sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes medija kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas vienskaitlī.

Mt. 24:50 ...šā kalpa kungs nāks tādā dienā. 

Vārds “nāks” šeit sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes darāmā kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī. Tas pats ir arī Lk. 12:46.

Mt. 26:64 Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.

Vārds “nākam” sengrieķu tekstā ir divdabis tagadnes medija kārtā, vīriešu dzimte, vienskaitļa akuzatīvs. Tas pats ir arī Marka 14:62.

Apd. 1:11 Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.

Vārds “nāks” šeit sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes medija kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī.

1Kor. 4:5 ...tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā.

Vārds “atnāks” sengrieķu tekstā ir darbības vārds pabeigtas pagātnes darāmā kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī. Vārds “cels” sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes darāmā kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī.

1Tes. 3:13 ...kad mūsu Kungs Jēzus atnāks ar visiem Saviem svētajiem. 

Vārds “atnāks” sengrieķu tekstā ir lietvārds datīvā vienskaitļa sieviešu dzimtē.

1Tes. 4:16 Pats Kungs nāks no debesīm.

Vārds “atnāks” sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes medija kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī.

1Tes. 5:1 Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī.

Vārds “nāk” sengrieķu tekstā ir darbības vārds tagadnes ciešamajā kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī.

1Tes. 5:4 Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis.

Sengrieķu tekstā “varētu pārsteigt” ir viens darbības vārds pabeigtas pagātnes darāmā kārtā konjunktīvā, 3. personas  vienskaitlī. Konjunktīvs ir sarežģīta gramatiska forma, kuru tad šeit tulko latviski ar diviem vārdiem: “varētu pārsteigt”.

Atkl. 1:4 Žēlastība jums un miers no Tā, kas ir, kas bija un kas nāk.

Vārds “nāk” sengrieķu tekstā ir divdabis tagadnes medija kārtā, nominatīvs vienskaitlī vīriešu dzimtē.

Atkl. 1:7 Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs. 

Vārds “nāk” sengrieķu tekstā ir darbības vārds tagadnes medija kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī.
Vārds “redzēs” sengrieķu tekstā ir darbības vārds nākotnes medija kārtā īstenības izteiksmē, 3. personas  vienskaitlī. Medija kārta ir sengrieķu valodā pa vidu starp darāmo un ciešamo kārtu. Medija kārta norāda uz darbību, kas tiek darīta paša darītāja labā.
Par šo rakstu vietu (Atkl. 1:7) pastāv vairāki skaidrojumi ar visu Sola Scriptura:

• Futūristi apgalvo, ka te ir Kristus Otrā atnākšana nākotnē mākoņu padebešos šī laikmeta galā. Šo viedokli atbalsta arī vēsturiskās pieejas piekritēji.
• Garīgās jeb simboliskās pieejas atbalstītāji apgalvo, ka Kristus nāk nepārtraukti caur tiesas mākoņiem šīs pasaules vēstures laikā. Viņš ir bijis, ir tagad un mūžīgi tas pats, un tie apgalvo, ka Viņam nav nepieciešama Otrā Advente vēl kaut kādā īpašā veidā.
• Pretēristi apgalvo, ka te nav nākotnes pareģojuma, bet gan esot simboliska norāde uz Kristus atriebību pār Jeruzālemi 1. gadsimta 70. gadā ar romiešu armijas starpniecību, par ko vaimanās visas zemes (Israēļa) ciltis. Pretēristi apgalvo, ka šis pravietojums jau ir piepildījies.

Līdzīgi un tamlīdzīgi skaidrojumi ir arī par iepriekšminētajām un citām rakstu vietām par Kristus Otro adventi.

Rakstu vietas norāda, ka Kunga atnākšanas aprakstīšanai netiek izmantota vienīgi nākotne, bet arī tagadne un pat pabeigta pagātne. Nākotnes notikums tiek atspoguļots kā tagadnes realitāte un arī kā pabeigta pagātne, jo tas ir droši, ka tas reiz būs arī pagātnes notikums. Kristus Otrā advente norāda ne tikai uz nākotni, bet arī uz Visspēcīgo Dievu tagad un pagātnē.
Tiešām: Kristus ir tas, “kas ir, kas bija un kas nāk”.
Pat vairāk, Kristus ir apsolījis būt ar saviem mācekļiem ik dienas līdz pasaules galam, bet Otrā atnākšana ir Viņa “parādīšanās” jeb “atklāsme”. Ne velti ir Atklāsmes grāmata, kas par to vēstī. Kristus Otrā atnākšana nav tā, it kā Viņa te nebūtu un nu Viņš pēc ilgās prombūtnes beidzot atnāk. Vārds “parousia” norāda uz ierašanos, atnākšanu un arī klātbūtni, bet “apokalipto” uz acīm neredzamā atklāšanos.

Apustulis Pāvils raksta:

Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos. Gal. 4:19.

Bet par Kristus atnākšanas dienu:

Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Rm. 8:9.

Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. 1Jņ. 3:2.

Es pat pieļauju domu, ka mūsu priekšstats par Kristus Otro atnākšanu ir tikpat miglains, kāds tas bija Kristus mācekļiem Jēzus pirmās atnākšanas laikā, kad tie gaidīja Mesijas karaļvalsti. Mums ir savi pavirši priekšstati, iztēle, kurus esam izveidojuši vai uzturējuši paaudžu laikā, un palaiduši garām svarīgāko, par ko pat baidāmies Kristum pajautāt, jo tumšs ir šis vārds. Bībelē nav termina “otrā atnākšana”, bet ar šo teoloģisko terminu “otrā atnākšana” mēs paši apzīmējam to, ko paši ar to saprotam vai gribam. Kā Kristus pirmie mācekļi, tā arī mēs tiecamies uzlūkot Kristus valstību kā Utopiju, kur viss labais būs lielā daudzumā un ideālās proporcijās.

Kristus atnākšana nav tikai Kristus “ierašanās” no debesu tālēm, no kosmosa, bet arī Dieva bērnu atklāšanās Dieva Gara spēkā, jo Kristus ir klātesošs. Mēs gaidām uz Viņu, kad nu Viņš beidzot atnāks, Viņš šķiet tik tālu, un tik ilgi uz Viņu gaidām, nu nevar vairs izturēt. Taču vispirms ir jānotiek kam ne mazāk svarīgam – Dieva bērnu atklāšanās atjaunotajā Kristus līdzībā. Par to vēstī pravietis Malahija, ka tēvu sirdis tiek pievērstas bērniem, un bērnu sirdis pievērstas tēviem, ka tiek atjaunotas arī savstarpējās attiecības.
Visi gaida uz Kristu, ka Viņš atnāks un pārtrauks nejēdzības un visu sakārtos, iedibinās perfekto taisnības karaļvalsti, taču Rakstos mēs redzam, ka ir jānotiek Dieva bērnu atklāšanās, jo Dieva Valstība nav kaut kur tālu nākotnē, bet tā ir, lūk, mūsu vidū (Lk. 17:21). Vai to jau redzam? Vai to piedzīvojam? Vai dodam vietu velnam? Vai dodam vietu Kristum?
Pravietis Daniels 2. nodaļā vēstī, ka “šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi”. Mums šķiet, ka mēs labi saprotam izstādi “Krītošais akmens”, taču, manuprāt, aplūkojot iepriekš minētās rakstu vietas, mēs maz saprotam, ko tas īsti nozīmē.

Andris Pešelis

kā mācītājs kalpo Tukuma, Liepājas un Priekules draudzēs