Pamatā Jon Paulien “What The Bible says About The End Time” 
un Randall L. Roberts “The End is Near Again”

Pārliecība

Kad es sāku lasīt Bībeli 1991. gadā un apmeklēju Bībeles izpētes semināru, pirmais iespaids man bija, ka viss liecina par šīs pasaules drīzo galu. Vēl tikai daži gadi, un piepildīsies visi Bībelē aprakstītie gala laika notikumi. Es biju pārliecināts, ka nav īpašas jēgas pūlēties uzsākt lielus projektus dzīvē, jo ar Kristus otro atnākšanu tas viss tāpat būs cauri. Nav jādomā par pastāvīgu mājvietu, arī doma par savu ģimeni bija uz jautājuma zīmes. Es biju diezgan pārliecināts, ka vēl tikai daži gadi, un viss būs beidzies...
Es atceros, ka tolaik mēs daudz runājām par šīs pasaules drīzo galu. Mēs lasījām grāmatas par šo tēmu, mēs klausījāmies svētrunas par drīzo Kristus atnākšanu un mēs pētījām pravietojumu skaidrojumus un shēmas, kurās viss bija skaidri attēlots — pasaules gals ir ja ne nākamgad, tas aiznākamo noteikti!

Divi ceļi

No šīs gandrīz vai tūlītējās Kristus atnākšanas izrietēja rīcība. Bija jābūt gataviem Kristus atnākšanai! Tas nozīmē, ka vajadzēja daudz laika veltīt lūgšanām, nopietnām Bībeles studijām, pārtikas reformai utt. Un tomēr palika viens neatbildēts jautājums — kā es varu būt drošs, ka esmu gatavs Kristus otrajai atnākšanai? Un ja nu kas palaists garām neievērots? Gadiem ejot, Kristus otrās atnākšanas kavēšanās prasīja kādu izskaidrojumu. Protams, mēs varam teikt, ka Viņš “kavējas” nākt, un turpināt aicināt būt gataviem, bet cik ilgi var saukt “vilks aitās!” un cerēt uz cilvēku atsaucību šādam saucienam?
Tagad raugoties atpakaļ, var saskatīt 2 atšķirīgas cilvēku reakcijas:
  1. “Es neko vairs negribu dzirdēt par Kristus drīzo atnākšanu.” 
Šie cilvēki ir gadiem ilgi dzirdējuši sludinām Kristus drīzo atnākšanu, un viņiem ir apnicis to dzirdēt atkal un atkal, un kārtējo reizi pārliecināties, ka nekas no tā nav piepildījies.
  2. Turpināt tālāk, apstiprinot mūsu tradicionālo pieeju šim jautājumam.
Protams, Kristus otrai atnākšanai pamats ir Svētajos Rakstos, tikai jautājums ir — kā mēs to sludinām? Vai katras rīta avīzes sliktās ziņas mums nav jauns iemesls, lai atkal pasludinātu Kristus drīzo atnākšanu? Izlasot ziņas par kārtējo karadarbības uzsākšanu kāda pasaules reģionā, mēs katrā šajā notikumā saskatām beigu laika notikumu sākumu, kas tūlīt aptvers visu pasauli, un tad būs gals. 
Lai arī pirmā pretreakcija ir saprotama, tā ieņem bīstamu nostāju, kas tās piekritējiem kādu dienu var izrādīties liktenīga kļūda. Turpretim otriem turpinot katrā lietā saskatīt pasaules galu, šis gals var tos pārsteigt tikpat nesagatavotus kā pirmos…

Jautājums par gala laiku

Kad es biju mazs zēns, es kopā ar savu tēvu gāju Valmierā no mūsu mājas Pārgaujā uz universālveikalu pilsētas centrā. Pa ceļam es jau biju paspējis nomocīt tēvu ar saviem neskaitāmajiem jautājumiem. Visbeidzot, nonākot pie universālveikala, es ieraudzīju Ļeņina pieminekli. Uzreiz sekoja nākamais jautājums: “Tēti, kāpēc Ļeņins nomira?” Tēvs, kuram jau bija apnikuši mani neskaitāmie jautājumi, atbildēja: “Laikam tāpēc, ka daudz runāja.” Uz ko es uzreiz atbildēju ar pretjautājumu: “Tēti, bet kāpēc viņš nevarēja muti turēt ciet?”
Protams, cilvēki vienmēr ir bijuši ziņkārīgi un gribējuši visu izdibināt. Mēs lasām par gala laika notikumiem Bībelē un vērojam notikumus pasaulē, un cenšamies uzminēt, kad varētu būt pasaules gals. Un kad mūsu Kungs nāks. Dažreiz mēs jautājam sev — ko Dievs vēlas, lai mēs darītu, kad redzam visas šīs lietas un notikumus?
“Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi pienāca pie Viņa atsevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?”
Mācekļus interesēja divi jautājumi: “Kad?” un “Kāda zīme?” Kam jānotiek, lai mēs zinātu, ka Tu tūlīt nāksi un lai mēs paspētu sagatavoties šim notikumam?
Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ.” (Mateja ev. 24:3–4, JT).
Mācekļi droši vien trīsēja nepacietībā saņemt izsmeļošu gala laika notikumu aprakstu. Tūlīt Jēzus nosauks notikumu virkni — un tad mēs zināsim, kad sagatavoties Viņa atnākšanai!
“Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek, un tad nāks gals.” (5. pants) Vai tā Bībelē teikts? Nē! — “…Bet tas nav vēl gals. Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās. Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.” (7., 8. pants).
Daudzi kristieši uzskata šos pantus par skaidrām beigu laika zīmēm, bet patiesībā Kristus tikai paskaidro, ka tas viss būs “tikai lielo bēdu iesākums”.
Mateja ev. 24. nodaļa iesākas ar mācekļu jautājumu Jēzum par laiku un par zīmēm. “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” Tāpat kā mācekļi, arī mēs uzdodam šo pašu jautājumu. Un ne tikai uzdodam jautājumu, bet cenšamies Jēzus vārdos saklausīt atbildi mūsu jautājumam. Un tas rada problēmu. Jo līdz šim mēs vienmēr esam kļūdījušies. Tā rezultātā daudzi vispār vairs neko negrib dzirdēt par gala laiku.

Ielūkojoties kristīgās baznīcas vēsturē, mēs atrodam daudzus Kristus otrās atnākšanas gadskaitļus. 500. gads, 1000. gads, tāpat arī 1260. gads. Vēlāk 1533. gads, Kristus nāves 15. gadsimts, tāpat arī 1843., 1844., 1845., 1847., 1851., 1914. Cilvēki ir centušies rast atbildi uz jautājumi “Kad?” Ieklausīsimies šajos vārdos:
“No Svētajiem Rakstiem ir skaidrs, ka mums vairs nav nekādas laicīgas lietas, ko gaidīt. Viss ir piepildīts. Romas impērija ir beigusies, turki ir sasnieguši savu augstāko zenītu, pāvestības pomps sabrūk, un pasaule plaisā visās malās tā, it kā tā bruktu kopā.”
Izklausās mūsdienīgi, vai ne? Varam aizstāt Romas impēriju vai turkus ar kaut ko citu un šķitīs, ka šie vārdi ir rakstīti pirms dažiem gadiem. It sevišķi pēdējā rinda “pasaule plaisā visās malās tā, it kā tā bruktu kopā”. Un tomēr šo rindu autors ir Mārtiņš Luters, kas to uzrakstīja 1530. gadā. Bet Jēzus neatnāca. Laikam Luters kaut ko iemācījās pats no saviem vārdiem, jo 3 gadus vēlāk viņš norāja savu oponentu Stifelu, kurš bija paredzējis, ka pasaules gals pienāks 1533. gada 19. oktobrī plkst. 8:00 no rīta!
Divi teoloģijas profesori no Adventistu Teologu biedrības Endrjūsa Universitātē ir fiksējuši vismaz 20 gadījumus, kad Adventistu baznīcā kāds ir centies noteikt Kristus otrās atnākšanas datumus. Neskatoties uz visiem šiem aprēķiniem, mēs vēl aizvien esam šeit.

Mūsu jautājumi un Jēzus atbilde

Tāpat kā mācekļi tolaik, arī šodien mēs uzdodam tos pašus divus jautājumus: “Kad?” un “Kādas būs zīmes?” Mateja 24. nodaļā mēs lasām Kristus atbildi uz šiem jautājumiem. Viņa atbildes ir vienkāršas, kaut arī nedaudz mulsinošas.
Acīmredzot, Jēzus nebija visai entuziastiski noskaņots dot precīzu notikumu virkni, kas novestu līdz pasaules galam. “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” Ja uzmanīgi lasām, mēs nevaram atrast nevienu konkrētu zīmi! Pat evaņģēlija sludināšana nav zīme! (Mateja ev. 24:14). Mēs nezinām, kad evaņģēlijs būs pasludināts ne Rīgā, ne Kandavā, ne Limbažos, kur nu vēl visā Latvijā vai Eiropā, vai visā pasaulē. Evaņģēlijs ir jāsludina visai pasaulei pirms Kristus nāk, un tomēr tā nav zīme, pēc kuras varam veikt aprēķinus.
Uz jautājumu “Kad?” Viņš atbild ar nekonkrētu “neviens to nezina” (24:36). Un uz jautājumu “Kādas būs zīmes?” Viņš atbild ar veselu zīmju virteni, kas caurmērā ir ļoti vispārīgas. Tas ir, tās ir bijušas visos vēstures laika posmos, iesākot no Kristus dienām līdz pat mūsējām.
Šeit rodas problēma. Mēs neesam saņēmuši skaidru atbildi uz mūsu uzdoto jautājumu. Tieši otrādāk, Jēzus atbilde vēl vairāk padziļina neskaidrību: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ.”
Mēs varam uzdot sev jautājumu, kāpēc Jēzus neatbildēja konkrēti uz šiem jautājumiem? Protams, Viņš sniedz atbildi uz Viņam uzdotajiem jautājumiem, tikai šī atbilde skan aptuveni šādi: “Tā kā neviens nezina, kad tas notiks, esiet vienmēr gatavībā.” Šeit būtiski ir uzdot jautājumu — kāpēc Viņš neatbildēja konkrēti, kā mēs to vēlētos? Vai tā ir tikai sagadīšanās, vai arī Viņam bija kāds iemesls tā atbildēt? Ja otrais variants, tad kāds bija šis iemesls? Vai Viņš zināja, ka ir kaut kas daudz svarīgāks par mūsu jautājumiem “kad” un “kāda zīme”?
Jēzus atbilde arī mūs kā Viņa mācekļus mazliet sarūgtina. Mēs varētu visu aprēķināt, atrast, kur laika ziņā mēs atrodamies, un zināt, kad jāsāk gatavoties. Bet tas, acīmredzot, nebija Kristus mērķis. Tas nav labākais priekš mums.
Tā vietā, lai sniegtu mums precīzu gala laika notikumu hronoloģiju, lai atbildētu uz mācekļu jautājumiem “kad?” un “kāda zīme?”, Jēzus mūs aicina uz dedzīgu Viņa atnākšanas gaidīšanu no vienas puses, un godprātīgu ikdienas uzdevumu pildīšanu no otras puses.
Atbildot uz mācekļu jautājumu par gala laiku, Jēzus vispirms sniedz vispārīgu zīmju aprakstu, kas vairāk vai mazāk ir bijušas visos gadsimtos, un tad Mateja evaņģēlija 24. nodaļas beigās Viņš pāriet pie četrām līdzībām:
  • par vīģes koku (24:32–36),
  • par Noas dienām (24:37–42),
  • par zagli naktī (24:43–44),
  • par labo un ļauno kalpu (24:45–51).
Un tālāk 25. nodaļā, kas ir 24. nodaļas tēmas turpinājums, Jēzus stāsta trīs līdzības:
  • par desmit jaunavām (25:1–13),
  • par talentiem (25:14–30),
  • par avīm un āžiem (25:31–46).

Jēzus atbilde

Ja uzmanīgi ielūkojamies Jēzus atbildēs, mēs redzam, ka mācekļu jautājumu “kad?” un “kāda zīme?” Viņš pārfokusē uz diviem citiem jautājumiem — “Ko mēs gaidām?” un “Kā būt gatavam?” satikt Viņu, vienalga kad Viņš nolems nākt.
Vispirms, ko mēs gaidām? Vai mēs pazīstam Viņu?
Vai mēs pazīstam to, kura acis Jānis apraksta kā liesmojošu uguni un uz kura galvas ir daudzi kroņi. Viņš auļo uz balta zirga Debesu karapulku pavadībā. Uz Viņa jostas ir rakstīts: “ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.” (Atkl. 19:16, JT) Šo Jēzu mēs gaidām. Vai tu pazīsti šo Jēzu?
Šis pats Jēzus arī reiz teica: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jņ. 3:16, JT)
Šis pats Jēzus arī reiz teica: “Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm.” (Jņ 10:10b, JT).
Šis Jēzus reiz teica: “Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara kungs, viņa kalps nezina. Es jūs saucu par draugiem…” (Jāņa 15:15a, JT)
Šis Jēzus ne tikai vēlas tevi aizstāvēt, ne tikai būt tavs Kungs un Glābējs, bet arī Draugs un kompanjons. Viņš ir reizē gan varens, gan pazemīgs, gan liels, gan žēlsirdīgs, ķēnišķs un kluss. Šo Jēzu mēs gaidām. Vai tu pazīsti šo Jēzu?
Jo tikai pazīstot šo Jēzu, mums ir atbildes uz jautājumiem “Ko mēs gaidām” un “Kā būt gatavam”, uz šiem jautājumiem nevar atbildēt, koncentrējot visu uzmanību uz “kad?” un “kāda būs zīme?”.

Piemērs

Kādu puisi dažas dienas pēc kāzām iesauca ASV armijā un aizsūtīja dienēt uz  Vjetnamu. “Man vairāk nekā jebkad agrāk pietrūka savas sievas,” stāstīja Džeimss. “Mēs rakstījām viens otram vēstules gandrīz katru dienu. Mēs rakstījām viens otram par to, kas ir mūsu sirdī, ko jūtam dvēselē. Mēs ilgojāmies pēc tās dienas, kad atkal varēsim būt kopā.”
Kaut arī Džeimss to neizteica vārdos, šo jauniešu ilgas vislabāk var izteikt vārdos: “Kad viņi atkal viens otru ieraudzīs?” un “Kam jānotiek, lai Džeimss varētu atgriezties pie savas sievas?” “Kad?” un “kāda zīme?”
Trīs reizes bija viltus trauksme, ko viņš iztulkoja kā zīmi, ka viņš tiks sūtīts mājup. Viņš rakstīja par to savai sievai. Pēc tam, kad tas nepiepildījās, sekoja rūgta vilšanās.
Ar laiku viņi saprata, ka viņi nezina to dienu un stundu, kad tas notiks, nedz arī to, kas patiesi liecinās par Džeimsa atlaišanu mājup. Tā vietā viņi fokusējās uz “ko es gaidu?” un “kā es gaidu?”. Viņiem abiem vienmēr bija līdzi mīļotā cilvēka fotogrāfija, lai atgādinātu, ko viņi gaida satikt. Un viņi atcerējās, ka vislabākais veids, kā uzturēt viņu mīlestību ziedošu, ir komunicējot vienam ar otru. Tāpēc viņi turpināja rakstīt viens otram vēstules.
Tad atkal pienāca ziņas, ka viņš tiek sūtīts mājup. Nespēdams pieņemt domu par vēl vienu vilšanos, viņš šoreiz noklusēja ziņu par savu iespējamo atgriešanos. Taču šoreiz tā izrādījās patiesība. Viņš tika nosūtīts atpakaļ uz Savienotajām Valstīm.
Džeimsa acis mirdzēja, kad viņš aprakstīja savu atgriešanos mājās. Jauns karavīrs klusi, gandrīz kā zaglis, ienāk pa istabas durvīm. Jaunā sieviete pagriežas un ierauga savu vīru. Viņa iekliedzas no prieka un steidzas viņam pretī. Džeimss atceras: “Viņa nespēja parunāt vēl pāris dienas. Viņa turēja mani savos apskāvienos un es viņu.”
Nespēdami atbildēt uz jautājumiem “kad?” un “kāda zīme?”, viņi koncentrējās uz “ko es gaidu?” un “kā būt gatavam?”.

Varbūt arī mums der tam pievērst uzmanību? Apzinoties, ka dzīvojam gala laikā, varbūt ir labāk uzdot jautājumu “ko es gaidu” un “kā būt gatavam”, nevis “kad” un “kāda zīme”?
Otrkārt, attiecībā uz Jēzus piedāvāto jautājumu “kā būt gatavam” mums jāpārdomā, vai pareizi novērtējam gala laika “ceļa zīmes”. Mēs vēlamies šīs ceļazīmes skaidrot kā kilometru rādītājus, bet varbūt tās ir ceļa numuru apzīmējumi, lai mēs saprastu, ka esam uz pareizā ceļa?
Mācekļu jautājumu “kad?” un “kāda zīme?” Jēzus pārfokusē uz diviem citiem jautājumiem — “Ko mēs gaidām?” un “Kā būt gatavam?” satikt Viņu, vienalga kad Viņš nolems nākt.

– mācītājs Guntis Bukalders
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru