Gulbene

Ojārs Incenbergs. Kalpošana draudzēs (Alūksne 1983.-1989. 4.daļa) 

1989.gada sākumā sāku risināt jautājumu par dievkalpojumu rīkošanu Gulbenē, jo arī tur bija draudzes locekļi.  Beidzot aprīļa beigās saņēmu draudžu savienības vadības atļauju un arī vienojāmies par telpu atklāšanas un iesvētīšanas  datumu. Lai tas nebūtu tikai kluss notikums, bet arī zināms pilsētā, vienojāmies par garīgās mūzikas koncertu. Toreiz šādos pasākumos aktīvi kalpoja apvienotais vīru koris. Tikos ar Gulbenes pilsētas mēru, dabūju atļauju atvērt telpas. Runājot par koncerta vietu, viņš ieteica sarunāt Gulbenes Luterāņu baznīcu, piebilstot: ja gadīsies problēmas, viņš palīdzēs.

Alūksnes draudzē sabatā paziņoju par iespēju atvērt telpas Gulbenē, arī to, ka tam ir vajadzīgi līdzekļi. Jau pēc svētdienas dievkalpojuma draudzes locekļi pasniedza aploksnes ar naudu, kas pietika gan telpu remontam, gan telpu iekārtošanai (krēsliem, lustrām). Pirmdienā Gulbenes mēbeļu veikalā bija vajadzīgajā daudzumā tieši tādi krēsli, kādus gribējām. Jāpiebilst, ka telpas iekārtojām privātā mājā, kurai bija divas ieejas, viena caur verandu veda palielā istabā, kas bija pietiekoša mūsu sākuma vajadzībām.

Gulbenes luterāņu baznīca

Aktīvi darbojoties, jau nedēļu pirms noliktā datuma viss bija iekārtots. Telpas koncertam baznīcā bija sarunātas, un uzaicināju arī pilsētas mēru koncerta sākumā uzrunāt klātesošos. Koncerts bija labi apmeklēts, mērs uzrunā pastāstīja, kas ir adventisti, cik plaši norit viņu darbība pasaules mērogā gan izglītības jomā, gan veselības nozarē, piebilstot, ka šī organizācija tagad uzsāk aktīvu kalpošanu Gulbenē. Man pēc tam jautāja, vai esmu viņam uzrakstījis runu? Varēju atbildēt, ka pats biju pārsteigts par viņa uzrunu. Tātad viņš bija zinošs cilvēks. Žēl, vairāk ar viņu neizdevās satikties, un rudenī man jau bija jauni kalpošanas pienākumi Cēsīs.

Jāpiebilst, ka luterāņi par telpu izmantošanu atteicās no atlīdzības. Kā jau parasts šādos pasākumos, cilvēki vēlējās ziedot, tādēļ palūdzu luterāņu cilvēkiem atļaut izmantot viņu ziedojumu kastes. Tās man pasniedza aizslēgtas un iedeva arī atslēgas. Pēc koncerta atdevu viņu draudzes kasierim tāpat aizslēgtas, sakot, ka pateicamies par palīdzību, lai viņi saziedotos līdzekļus izlieto savām vajadzībām. Pēc kāda laika Gulbenes laikrakstā parādījās raksts par Latvijas atbrīvotāju pieminekļa atjaunošanu, kuru padomju vara bija iznīcinājusi. Rakstam klāt bija ziedotāju saraksts, visvairāk bija ziedojusi Gulbenes adventistu draudze. Paldies ļoti godīgajiem luterāņu draudzes vadītājiem, kas, mums nezinot, šos līdzekļus bija ziedojuši mūsu vārdā. Tā Dievs parūpējās par mūsu draudzes reklāmu Gulbenē.