Kam Tu atplet savas kājas?

... kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji!
(Ecehiēla 16: 25)

Vai nav pārāk tieši? Nepiedienīgi? Bet tāda ir Bībele - netaupa, nekaunas, bet skatoties acīs, nosauc grēku par grēku.

Par ko šodien praviešiem būtu jāraksta, ka tā ir maukošana? Pēc kuriem mīlniekiem karst šodienas "Dieva tauta" (Ecehiēla 23: 5)?

Varbūt draudzes papleš savas kājas pagānismam, kad saulgriežos organizē īpašus dievkalpojumus? Viennozīmīgi daudzas no tām izdarībām, kas vēsturiski ap saulgriežiem ir darītas, nav pieņemamas nedz kristiešiem, nedz Dievam. Šī iemesla dēļ arī izskan aicinājums atturēties no kristīgu svētku svinēšanas saulgriežu laikā. Tomēr, kaut kas šajā aicinājumā mani nepārliecina.

Kristīgu svētku svinēšana saulgriežos ir saistīta ar četriem aspektiem. Laiks, vieta, vēsts, mērķa auditorija. Saulgriežu laiks - saule griežas tā, kā Dievs tai pavēl. Tātad tas ir Dieva iekārtots un labs laiks. Nekādas pagānu izdarības nevar sabojāt Dieva darbu. Vieta parasti ir kristiešu baznīca - tātad laba, ar pagānismu nesaistīta vieta. Vēsts vienmēr ir par Kristu - pati labākā un vajadzīgākā vēsts. Mērķa auditorija- cilvēki, kas citkārt uz baznīcu nenāk, bet kaut kādas ilgas pēc Dieva vai garīguma ir. Tieši tas, kas vajadzīgs.

Šo apsvērumu dēļ nesaskatu nekā nepareiza dievkalpojumu organizēšanā Ziemassvētkos un Lieldienās. Tā nav draudzes kāju, bet gan durvju atvēršana cilvēkiem, kas tikai šajā laikā slapstās gar baznīcām.

Vecajā derībā prostitūcija pārnestā nozīmē tiek saistīta ar Dieva atmešanu un paļaušanos uz kādu vai kaut ko citu - neīstu dievu, cilvēku, kaimiņvalsti u.t.t. To varētu saukt par elkdievību. Jaunajā derībā par elkdievību sauc arī pakļaušanos dažādiem netikumiem, piemēram, mantkārība (Kolosiešiem 3: 5, 6). Un šeit parādās interesants aspekts:

Bet ikvienu kārdina viņa paša iekāres, kas to ar ēsmu pievilina un velk sev līdzi.  Tā nu iekāre ieņemdama dzemdē grēku, bet grēks nobriestot dzemdē nāvi. (Jēkaba 1: 14, 15)

Skat, izrādās, ka iekāre saistīta ar ieņemšanas aktu. Tas akts notiek domās, smadzenēs.

Vai nešķiet, ka tā domāšana pati par sevi jau nav nekas sevišķs - nekas jau vēl netiek reāli izdarīts. Bet tā ir ieņemšana. Tas ir tas dzimumakts. Tā ir tā nepiedienīgā lieta, kuru publiski pat neērti pieminēt. Nevis sliktais darbs, bet tās domas, kas noved pie tā. Nepareizā rīcība jeb bērns seko tikai pēc tam.

Arī Jēzus uzsver, ka darbošanās tieši iekšējā pasaulē (smadzenēs) ir ļoti izšķiroša:

Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku.  Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība,  laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība.  Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.  (Marka 7: 20-23)

Mūs smadzenēm, kā pievilcīgi jaunekļi, garām iet visādas ierosmes, domas un idejas. Kurām no tām mēs paveram savs kājas?

Šoreiz no visiem Bībelē minētajiem mīlniekiem, vēlos pieminēt vienu, kurš, manuprāt, ir visiekārojamākais. Viens, kurš kristiešiem visvairāk spaida viņu krūtis, tausta viņu jaunavīgos pupgalus, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi! (Ecehiēla 23:3, 20)  Viņš bija pavedinājis arī kādus no tiem, kurus Jēzus sauca par laulības pārkāpēju paaudzi. Un tie ir tie, "kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja" (Lūkas 18: 9). Šis vīrietis labākajos gados ir doma, ka es esmu labāks par citiem, Dievam mīļāks. Es labāk zinu patiesību. Es piederu pie pareizās baznīcas. Es esmu pazemīgāks par pārējiem. Es neesmu tik iedomīgs kā citi. Es neesmu tik stūrgalvīgs, kā daudzi citi. Es protu atzīt savus grēkus, nevis kā tie liekuļi. Šīs frāzes jeb brūtgāna tērpus var uzskaitīt vēl un vēl, bet pavedinātājs ir viens un tas pats. Ak, cik daudz reizes mēs viņu ievelkam savā "mīlas gultā"! Un ak vai, kādi tie bērni, kas dzimst!

Bet tā vietā, lai domātu, ko iesākt ar ārlaulības bērniem, šie mīlnieki ir jādzen prom pirms bērna ieņemšanas. Pirms šī intīmā brīža, ko citi neredz, bet mēs klusītēm kaifodami izbaudām. Prezervatīvi nepalīdzēs. Tie nav tik izturīgi. Šeit vietā teiciens: atturība ir labākais kontracepcijas līdzeklis.

Uz otru pusi - seks pats par sevi nav nekas slikts. Tā ir Dieva dāvana un iedibināta kārtība, lai stiprinātu laulības saites un varētu dzimt kārtējais brīnums šajā pasaulē, ko lolot un audzināt. Es domāju, ka tas ir labs salīdzinājums arī tam, kā dzimst labi vārdi, labi darbi, laba māksla, labas grāmatas, labs raksturs, labas attiecības. Būtiski, kurš ir tavs partneris - no kurienes nāk doma, ierosme. Bet ar ieņemšanu nekas nebeidzas. Pirms dzemdībām ir vajadzīgs iznēsāšanas laiks.

Savu prātu virziet uz to, kas augšā, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem 3: 2)

Novēlu ikvienam piedzīvot labas un tīras laulību attiecības ar Dievu un bagātīgu bērnu pulku!