Mans redzējums par sijāšanu

Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli.” (Mt.13:37-38)

Kā zināt, kāda un kura ir labā sēkla? Kā zināt, kas ir izaudzis tīrumā? Kā šo labo sēklu atdalīt no visas masas, kas iegūta, nopļaujot tīrumu?

Ir jāveic liels atlases, tīrīšanas, svēršanas un mērīšanas darbs.
Pārbaude jeb kontrole lauksaimniecībā ir sijāšana un vētīšana. Cilvēkiem ir pazīstami divi veidi, kā rudenī ievākto svērt un iegrāmatot. Šie divi jēdzieni ir ievākuma “kombaina svars” un ir “klēts svars”. Mēs saprotam, ka kombains novāc labību ar piemaisījumiem. To, ko liks klētī, tam ir jābūt tīram. Tāpēc ir diezgan liela starpība, kādu svaru mēs uzskaitām. Ar “kombaina svaru” var gadīties, ka nevarēs sagaidīt pavasari un vasaru ar jauno ražu. Var pietrūkt, ja balstījies esi tikai uz ar kombainu ievākto.
Ir vajadzīga tīrīšana. Viens šāds līdzeklis ir siets. Siets ir kalibrēts ar saimnieka jeb īpašnieka nosacīta lieluma atverēm. Tie priekšmeti, mūsu gadījumā tie ir skaistie kviešu graudi, kuri neizkrīt cauri atverēm, ir derīgie, kurus saimnieks varēs novietot uzglabāšanai, par kuriem viņš varēs no sirds priecāties, un pēc saviem rādītājiem, tie būs tādi, kādus saimnieks tos vēlas redzēt.

Dabiskā labības sijāšana aino mūsu, cilvēku, pārbaudi un derīgumu. Jēzus ir parūpējies par sijāšanas sieta caurumu lielumu: “Dievs ir uzticams, viņš nepieļaus, ka jūs tiekat pārbaudīti pāri tam, cik spējat nest.” (1Kor 10:13) Un vēl Kristus darbojas, “lai draudzi varētu stādīt sev līdzās godības pilnu, bez traipiem, negludumiem un kā tamlīdzīga – svētu un nevainojamu” (Ef 5:27).
Bībelē aprakstītā sijāšana no vērtīgajiem graudiem atsijā, atdala un nošķir visu nederīgo jeb pelavas (pēc Bībeles terminoloģijas). Sijāšanas sietos paliek tikai nobriedušie, tīrie un pilnvērtīgie, īstie kviešu graudi, derīgie Debesu klētīm jeb šķūņiem – tie ir skaistākie kviešu graudi.
Dieva nodoms ir attīrīt, darīt derīgus un sagatavot cilvēkus mūžīgai kopdzīvei ar svēto Dievu. Šajā lielajā darbā Dievam nākas cilvēkus pārbaudīt.

Tūlīt jāsaka, ka Dievam nav nolūks kādus izsijāt, un mēs neesam nolemti izsijāšanai. Kaut mēs apgūtu patiesību, ka vēl ir žēlastības laiks, ka mēs vēl ikviens joprojām gatavojamies priekšā stāvošajai sijāšanai!
Ja mēs saprastu, kas ir mūsu pārbaudīšana no Dieva, tās nozīmi un mērķus, un svētības, ko atnes izturība un norūdījums, kas iegūts daudzajos mēģinājumos-treniņos, jo būtībā pārbaudījumi ir šādi treniņi, mēs teiktu sevi laimīgus, ka mums ir pārbaudījumi.
“Neviena pārmācība, kad to saņem, nešķiet prieks, bet gan bēdas, tikai vēlāk tiem, kas tajā vingrināti, tā rada taisnības miera augļus.” (Ebr 12:11)
Būtībā tāda ir dzīve. Dzīvot pārbaudījumos nozīmē mācīties. Ar pārbaudīšanām mūs mācot, Dievs atklāj savu ieinteresētību mūsos un savu mīlestību uz mums.

Te kopsavilkums ir tāds: “Dieva audzināšana ir vislabākā!”
Kaut mēs to pieņemtu! Katrs, kas pieņem Dieva audzināšanu, izaug par tādu kviešu graudu, kas neizkritīs cauri sietam, bet būs derīgs, kā to saka pats Dievs, “manā namā”. (Mal 3:10)
Kas neielaiž sevī Svēto Garu kā audzinošo un briedinošo dzīvības sulu – tāds nevar nogatavoties un nopļauts, sažuvis, pie kulšanas un sijāšanas izbirst cauri sietiem un paliek pie pelavām. Tā cilvēks pats ir savas nākotnes izlēmējs – tā nāks kā sekas tam, ko šodien būs izvēlējies.
Labās sēklas darbs ir nepieņemt neko no pasaules piedāvātām indēm, kas tikai sašaurina asinsvadus, izkaltē kaulus un nogalina šūnas – tad draud neizaugšana, sažūšana un beigās ir nederīgums, tad draud kauzalitātes likuma nolemtais – izbirt cauri sijājamam sietam. Arī tā ir alga, lai gan negatīva – “vieglprātīgās nezāles lielā iespēja”!

Šodien dažādie notikumi pasaulē kustina-krata šo sietu – tas viss ir Dieva pieļautais, lai atdalītu no “labās sēklas”, no “Valstības bērniem” grēku un ļaunumu jeb pelavas, kuras tiks sadedzinātas.
Šajā Dieva lielajā sijāšanā ir kaut kas ļoti labs un priecīgs! Taisnotie Dieva bērni jeb “skaistie kviešu graudi” tiek pilnībā atbrīvoti no pelavām, piemaisījumiem un smiltīm. Šīs atkritumvielas it kā simboliski varam pielīdzināt visam ļaunajam un grēkiem, kas mūs aplipinājuši ar dažādām negācijām – to visu vajag dabūt nost un prom no mums. Šīs lietas traucēja graudiem atklāties un parādīties visā to krāšņumā, lai priecētu saimnieku.

Sēklā jau var redzēt, kāds būs viss augs jeb koks un to auglis. Tāpēc Dievs, visu par kviešu uzbūvi un saturu zinādams, atlasa graudus, kuros ir iekšā Viņam spilgti redzams viss iespējamais nākotnes augs ar tā ziediem, smaržām, skaistumu un krāšņiem augļiem – nākošiem kviešiem. Šī sēkla, šie briedušie un izsijātie, par derīgiem atrastie kvieši stāsta to, cik skaists augs bija, kas veidoja šo sēklu, un tā atklāj arī, kāds skaists šis augs var būt nākotnē. Un sijāšana palīdzēja atklāt šos īsti derīgos, nobriedušos kviešu graudus.

Neviens grauds netiks izsijāts. Visi, kas būs īsti graudi, tiks sakrāti “Debesu klētīs”. Tie, kurus izsijās nebūs graudi, bet pelavas, kaut kas sažuvis, neizveidojies jeb atkritumi un piemaisījumi.
Dievs mums dod būt derīgiem un palīdz mums izaugt par briedušiem kviešiem!

Leonards Roderts. Liepājā