Runājot par Bībeles pēdējo grāmatu, piekrītu kāda mācītāja teiktajam, ka Atklāsmes grāmata ir laba lasīšanai bet ne tik laba skaidrošanai. Un tiešām dzirdēto skaidrojumu dažādība to tikai apstiprina.

Tomēr, kārdinājums to skaidrot ir tik liels, ka brīžiem ir grūti atturēties no tā. Arī es esmu kritis šajā kārībā un vēlos ar jums padalīties skaidrojumā par Atklāsmes grāmatā aprakstīto pilsētu – jauno Jeruzalemi.

Mani vienmēr ir mulsinājis šīs pilsētas izskats un forma:
Pilsētai bija četrstūra forma, tās garums bija tāds pats kā platums; eņģelis ar mērāmnūju izmērīja pilsētu – tur bija divpadsmit tūkstoši stadiju, tās platums un augstums, un garums bija vienādi. (Atklāsmes 21: 16)
Pilsēta ir attēlota kuba formā, kura malas garums ir aptuveni 2200 km. Pacentieties iztēloties, ko tas nozīmē. Tās platība ir 4.84 miljoni kvadrātkilometri, kas ir puse no Amerikas Savienoto Valstu kopējās teritorijas. Pilsētas augstums sniedzas 2200 km! Ja pieņemam, ka pilsēta ir kā daudzstāvu māja un viena stāva augstums ir 5.0 m (mūsdienu dzīvojamās ēkās stāva augstums parasti ir ap 3.0m), tad tā būtu 440 tūkstošu stāvu ēka. Troposfēra beigtos 3600. stāvā (18 km).
Augstāk līdz 10 tūkstošajam stāvam būtu stratosfēra (ozonosfēra). Šo stāvu iedzīvotāji aiz loga varētu vērot lidmašīnas. Tālāk līdz 16 tūkstošajam stāvam iedzīvotājiem gar logiem pūstu spēcīgie Mezosfēras vēji un sistos meteorīti. Virs viņiem sākas aptuveni 550 km biezais Termosfēras slānis. Šeit iedzīvotāji varētu novērot Ziemeļblāzmu. Sākot ar 20 tūkstošo stāvu (100 km), pilsētas iedzīvotājus sauktu par kosmonautiem. Termosfēras augšējos slāņos temperatūra var sasniegt pat 2000°C. Šeit mēs atrodamies patiešām augstu, tomēr tā vēl nav pat puse no visiem jaunās pilsētas stāviem. Lielākā daļa atradīsies augstāk tā saucamajā eksosfērā, kurā lidinās lielākā daļa no mūsu planētas mākslīgajiem pavadoņiem. Turklāt tur sen vairs nav skābekļa ko elpot.

Kāds šo pilsētas izmērus ir ilustrējis ar kartona kastīti uz globusa [1].


Es nezinu, kā jums, bet man šīs pārdomas viennozīmīgi izslēdz burtisku šī apraksta skaidrojumu. Tam noteikti jābūt kādam simbolam.
Bet kāds?

Pirmā Bībelē minētā lieta vai vieta, kas tika uzbūvēta kuba formā bija svētnīcas vissvētākā vieta (sk. 2. Mozus 26. nodaļu un [2]). Arī Sālamana būvētajam templim vissvētākās vietas izmēri bija kuba formā (sk. 2. Laiku 3: 8; 1. Ķēniņu 6: 2, sk. skaidrojumu arī [3]). Attēlos, kur parādīts Heroda templis, arī redzama vissvētākā vieta kuba formā [4].

Tā vien šķiet, ka Jānim atklātais stāsta, ka visa pilsēta, jaunā Jeruzaleme ir kā Vissvētākā vieta – Dieva klātbūtne un Viņa mājoklis.

Bet tas vēl nav viss. Man bija pierasts domāt, ka jaunā pilsēta ir vieta, kur dzīvos izglābtie cilvēki. Daudzi mākslinieki ir centušies šo pilsētu uzzīmēt. Laikam šie zīmējumi arī manī nostiprināja šo domāšanu. Tomēr Atklāsmes grāmatas valoda liek domāt par kaut ko citu. Pirms pilsētas apraksta ir šādi vārdi:
“Skaties, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.” Viņš mani garā aizveda uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzalemi … (Atklāsmes 21:9, 10)
Šī pilsēta ir “Jēra sieva”. Visā Bībelē Dieva tauta tiek salīdzināta ar Viņa līgavu vai sievu. Jaunajā Derībā Kristus tiek salīdzināts ar līgavaini, bet draudze ar līgavu. Kristus ir kā savas sievas, draudzes, galva. No tā mēs redzam, ka šī pilsēta nav mūri, bet cilvēki.
Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu… (1. Pētera 2: 5)
Tagad jūs vairs neesat svešinieki un piemājotāji, bet esat līdzpilsoņi svētajiem un Dieva saime, kas uzcelta uz apustuļu un praviešu pamata, tās stūrakmens ir Jēzus Kristus. Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Kungam. Viņā arī jūs tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā. (Efeziešiem 2: 19-22)
Apraksts par pilsētas mūri ar 12 vārtiem saskan ar Vecajā Derībā aprakstīto Dieva tautu tuksnesī. Tautas izvietojumam bija noteikta kārtība. Tautas vidū bija svētnīca, bet visas ciltis tika izvietotas pa trim uz katru no četrām debess pusēm (4. Mozus 2. nodaļa). Šis izvietojums ir tāds pats kā jaunās Jeruzalemes vārtiem ar Israēla cilšu vārdiem (Atklāsmes 21: 12, 13). Jānis līdzīgi kā Bileāms no kalna noskatās uz šo skaisto tautu un neko citu nevar pateikt kā tikai labu (4. Mozus 23. un 24. nodaļa). Tajā laikā Israēls bija bez pilsētas un mūriem. Tā bija tauta. Līdzīgi arī Atklāsmes grāmatā minētā Jeruzaleme ir cilvēki – pati Dieva tauta, nevis viņu mājvieta.

Saliekot to visu kopā, Bībeles pēdējās nodaļas runā par Dieva un cilvēces apvienošanos. Ja uz zemes bija kāda vieta, kurā cilvēki ar Dievu varēja tikties, tad tā bija tempļa vissvētākā vieta. Atklāsmes grāmata atklāj, ka visa noslēgumā cilvēce būs vissvētākā vieta, kurā mājos pats Dievs. Un viss Jeruzalemes apraksts ir attiecināms nevis uz infrastruktūras fizisko izskatu, bet gan kā cilvēces un viņas un Dieva attiecību apraksts. Zelta ielas neraksturo ceļa segumu, bet cilvēces ceļus un savstarpējo komunikāciju. Augstais mūris ap pilsētu nerunā par pilsētas iespaidīgo nocietinājumu, bet par tās civilizācijas drošību. Mūžīgi atvērtie vārti nerunā par teritorijas pieejamību, bet gan par cilvēces brīvību, atvērtību un dzīvi bez bailēm. 

Līdzīgi arī citiem simboliem šajā aprakstā parādās jauna, pavisam cita, dziļāka un pārāka nozīme, nekā tad, ja cenšamies iztēloties jauno Jeruzalemi kā fizisku pilsētu. 
Es ieraudzīju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, kā līgavu, sapostu un izrotātu savam vīram. Es dzirdēju varenu balsi atskanam no troņa: redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta, pats Dievs būs ar viņiem un būs viņu Dievs. (Atklāsmes 21: 2, 3)
Kāda būs atjaunotās zemes fiziskā vide un infrastruktūra? Vai tur būs savrupmājas vai pilsētas? Manuprāt, Bībele par to klusē. Domāju, ka piekritīsiet, tas ir otršķirīgs jautājums. Turklāt, ja šis apraksts attiecas uz cilvēci un attiecībām, tad šādu jauno pilsētu jeb paradīzi varam sākt piedzīvot arī šeit.

Piedodiet, ja es kādam liku vilties par zelta ielām.



[1] http://tourofheaven.com/eternal/new-jerusalem/size.aspx
[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Tabernacle
[3] https://en.wikipedia.org/wiki/Solomon%27s_Temple#cite_ref-devaux_19-1
[4] https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jerusalem_Modell_BW_3.JPG#/media/File:Jerusalem_Modell_BW_3.JPG


Dalīties Google Plus

Ulvis Skadiņš:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru