Ticības grēks

Bībelē ir stāsts par pirmo sievieti Ievu un par to, kā viņa visu sabojāja. Pēc apraksta spriežot, Ieva bija pievilcīga, komunikabla, saprātīga, zinoša un visādā citā ziņā jauks cilvēks. Tomēr caur viņu pasaulē, kas bija ideāla, ir ienācis posts un lāsts, kura sekas ar uzviju mēs baudām vēl šodien.

Lai gan šo stāstu daudzi uztver kā mītu, tas sevī ietver kādu ļoti aktuālu atziņu. Proti, paradīze nav iespējama, kamēr mēs klausāmies un noticam viltus ziņām. Ievas vaina nebija iekšējs ļaunums. Problēma arī nebija tā, ka viņa vieglprātīgi pastaigājās laba un ļauna atzīšanas koka tuvumā. Šis koks bija iestādīts dārza vidū – nebija iespējams iet caur dārzu, neredzot to. Problēmas sākās, kad Ieva sāka noticēt čūskas teiktajam.

Arī mūsu ikdienas dzīves centrā ir brīva izvēle darīt labu vai ļaunu. Problēmas sākas, kad ļauno sākam uzskatīt par pareizo un attiecīgi rīkojamies.

Dievs Bībelē tiek attēlots kā visa labā, taisnīgā un patiesā autors. Varbūt esat dzirdējuši, ka vislabāk Viņa raksturs, attieksme un vērtības atklājas cilvēkā Jēzū.

“Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais,... visa pilnība iemājo viņā.” Kolosiešiem 1:15,19

Dievam ir pretstats, pretinieks, ebreju valodā “sātans”. Vai esat domājuši, kurš no cilvēkiem ir sātana attēls? Tādu noteikti ir daudz: Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins, Benito Mussolini... Šis saraksts ir garš. Tagad redzamākais, šķiet, ir Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Vismaz divas iezīmes viņiem ir kopīgas, kas viņus visus padara par velna bērniem – viņi slepkavo un melo. Tieši tās ir arī galvenās pazīmes tam, kas ir visa labā pretinieks.

“Viņš no iesākuma ir bijis cilvēka slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs.” Jāņa ev.8:44

Meli ir šo diktatoru valdības pamatā. Mēdiji tiek izmantoti valdības propagandai nevis informācijai par notiekošo. Visi neatkarīgie mēdiji ir apklusināti. Valdības paziņojumi par vēsturi un pašreizējo situāciju ir safabricēti. Galvenais ir viņu ideja nevis īstenība. Skolu mācību materiāli tiek izmantoti, lai Krievijas un okupēto teritoriju skolēnu prātos iedēstītu melus par Ukrainu un Krievijas karošanu.

Vēl kāds būtisks sātana krāpšanas aspekts ir minēts šajā tekstā:

“... pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.” 2.Korintiešiem 11:14

Šo tekstu dzirdot, es iztēlojos kādu labdari vai gaišu cilvēku, kurš tāds tikai izliekas, bet patiesībā slepus perina ļaunus nolūkus. Paradoksāli, bet Putins savā atklātākajā ļaunumā daudziem rādās kā gaismas eņģelis. Tas ir, pateicoties tieši viņa meliem. Meli ir tas burvju līdzeklis, kas nelabo ietērpj gaismas eņģeļa tērpā. Tādējādi cilvēki ar tīrām sirdīm, ar svētiem nodomiem labprātīgi nostājas velna armijā, lai slepkavotu nevainīgos.

Visā šajā viltus spēlē mēs, cilvēki, esam kā Ieva. Mūsu atbildība ir, vai mēs šiem meliem ticam vai nē. Mūsu ieklausīšanās un noticēšana ļauj šiem velna dēliem ienest postu un ļaunumu mūsu pasaulē. Tā ir mūsu atbildība. Jā, viņi ir ļauni, bet šis ļaunums pasaulē ienāk tieši caur mums. Tas nekas, ka mēs esam izskatīgi, komunikabli, saprātīgi, zinoši un visādā citā ziņā jauki cilvēki. Ļaunais pasaulē ienāk caur tādiem kā mēs, kuri noticam viņu meliem.

Iespējams, pēc kara Ukrainā daudzi (varbūt ne tik daudzi) krievi sapratīs, kādu ļaunumu viņu valsts ir nodarījusi. Tad viņi teiks: “Jā, bet mūs pievīla. Tā valdība, ko Dievs mums ir iecēlis, to visu stāstīja. Mēs nekad nebūtu to pieļāvuši, ja zinātu patiesību.” Bet vai tas būs attaisnojums? Jautājums paliks: “Kāpēc jūs viņiem ticējāt?”

Mums tiek piespēlētas daudz dažādas viltus informācijas. Vakarā ritinot savu facebook ziņu plūsmu, mēs uzzinām tik daudz pārsteidzoša, saglabājam savā atmiņā un dalāmies ar citiem. Pie kā tas noved? Cilvēce ir sašķelta kā nekad agrāk. Ir novērots, ka Amerikas sabiedrība politiskajos jautājumos nekad nav bijusi tik sašķelta un neiecietīga kā tas ir pēdējo gadu vēlēšanās. Neiecietība un agresija pret citādi domājošajiem pieaug arī citās jomās. Ģimenes ietvaros aizvien biežāk rodas jautājumi, par kuriem labāk nerunāt. Pēdējos gados būtiski audzis arī pašnāvību skaits bērnu un pusaudžu vidū. Tas tiek sasaistīts ar dažādām, nereti safabricētām un nomelnojošām ziņām sociālajos tīklos, kurām noticēdami, cilvēki tās izplata tālāk.

Tas ir liels ļaunums. Bet tas pasaulē ienāk caur mums. Jā, viltus ziņu izplatītāji rīkojas nekrietni. Viņi ir pelnījuši asu nosodījumu. Tomēr atbildība gulstas uz mums. Mēs varam teikt: “Jā, bet mūs pievīla! Ja mēs zinātu patiesību, nekad nebūtu tā darījuši.” Tomēr vai tas ir attaisnojums? Jautājums paliek: “Kāpēc mēs viņiem ticam?” Neviens nekad nevar piespiest mums ticēt. Tā ir mūsu pašu izvēle.

Kristīgā vēsts ir, ka Dieva valstība uz šīs zemes lielā mērā ir iespējama jau tagad. Mēs jau šodien un šeit varam cīnīties par debesu valstības izplatīšanu. Tomēr, kā to atklāj stāsts no Bībeles 3. nodaļas, uz zemes nekad nebūs paradīzes, kamēr Ievas skatīsies, klausīsies, lasīs UN noticēs viltus ziņām.