Iztālēm skatos kā brīnumā,
Kā garīgie vadoņi burtot sāk.
Ar pantiem un likuma rindiņām
Pūlas tie garu kušināt.
Pa Pētera kāpnēm uz leju kāpj -
Tiem galva reibst tādā augstumā.
Te lejā ir burtiski stabilāk -
Nav jāmīl tas, kurš tic citādāk.
Ar viltus gariem cīnīties gāji.
Vārdi tev spēcīgi - gariem vāji.
Ar augstu paceltu burtu vāli
Cīņā tev veicās - tu uzveici brāli.
Mūsu Tēvs Debesīs noraugās žēli,
Kā istabu sadala vecākie dēli.
"Ar mantām nedrīksti spēlēties,
Nedz kopīgas spēles vēlēties!"
"Viena kūts visiem" - drausmīgi skan,
Ja aitām vairs blējamais nesaskan.
Spītīgās jāieģērbj vilku drānās
Un jāaiztriec prom - lai citur ganās.
Виктор Дмитриевский и Николай Евстигнеев «П.К. Штернберг руководит обстрелом Кремля в 1917 году» |
Ak, vadoni cēlais, pēc cīņas vēl stalts,
No dubļiem un asinīm mazgājies balts!
Aiz muguras kauja un ķeceru sārts.
Cik skaists ir tavs rakstītais galavārds!
Ir teikumi rūpīgi saburtoti,
Tu pūlējies ilgi, bet nesaproti -
Lai arī sukāts, ar buktētu vīli,
Skaistāks tu esi, tomēr, ja mīli.
Nav komentāru: