Radītājs, radība un radošums

Pirmajā Bībeles lapā mēs iepazīstamies ar Dievu kā radītāju. Tas ir pats pirmais, ko mēs uzzinam par Dievu Bībelē.

Ko tas nozīmē? It kā tas ir pašsaprotami. Radītājs, kurš visu rada. Teoloģiski Dievs tiek raksturots kā tāds, bez kā nekas nav radīts, kas ir radīts, un kā daudznozaru radītājs Viņš ir arī radījis šo pasauli no nekā jeb primārās matērijas, kuru viņš bija radījis iesākumā (1Moz.1:1-2).

Radīšanas stāstā 1Moz. 1. nodaļā Dievs atklājas kā inteliģenti radošs meistars, kurš no neiztaisīta un tukša izveido kaut ko ļoti ģeniālu un piepildītu ar dzīvām būtnēm, arī cilvēkiem – sievieti un vīrieti. Viņa radība ir ļoti daudzveidīga un interesanta jebkurā virzienā. Gan mikro pasaule zem mikroskopa, gan makro pasaule caur teleskopu, gan tā ekopasaule, kuru var redzēt botāniskajā un zoo dārzā un tepat tuvējā pļavā, ieskatoties, ieklausoties un izjūtot Dieva radības daudzveidību un skaistumu. Noteikti ir jāpiemin vislielākais Dieva radības brīnums, tas, kas ir redzams spogulī – cilvēks. Katrs cilvēks ir atškirīgs, ļoti unikāls un ģeniāls, radīts pēc Dieva tēla un līdzības.

(1.Moz.1:27) Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

Kā to saprast, ka Dievs mūs ir radījis pēc sava tēla un līdzības?

Kaut arī mums nav pilnībā skaidrs, kā skaidrot terminu ‘Dieva tēls’,  jo Dievu neviens nav redzējis, un Jāņa 4:24 Kristus paskaidro, ka Dievs ir Gars un garam nav miesas un kaulu. Tātad mēs nevaram runāt par ārējo jeb fizisko līdzību ar Dievu, bet varam aplūkot iekšējās jeb garīgās Dieva kvalitātes un to izpausmes. Un pirmā un galvenā Dievam piemītošā īpašība, ar kuru viņš mūs iepazīstina Bībelē, ir radītājs. Bībele iesākas ar 1.pantu: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Tālāk Bībele atklāj, ka Dievs ir ne vien radītājs, bet arī radītā uzturētājs. Un viņš to dara gan aktīvā, gan pasīvā veidā. Tas ir process, kurā Dievs labprāt iesaista citas inteliģentās būtnes.

Jau pašā sākumā mēs lasām, ka Dieva radošais process ir kooperējošs un sākas ar plānošanu un sarunu, kurā ir iesasitītas vairākas personas. Dievs uzrunā kādus sev līdzīgus.

(1.Moz.1:26) Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū."

Tātad cilvēks tiek radīts pēc daudzskaitlīga Dieva līdzības ar tikai Dievam vien raksturīgām iezīmēm. Bībeles teksts skaidri norāda, ka cilvēks tiek radīts kā pārvaldnieks, un līdzīgi kā Dievs ir valdnieks pār visu universu, tā cilvēks ir valdnieks pār šo zemi un dzīvajām radībām. Cilvēks kā šīs zemes pārvaldnieks nenoliedzami kļūst par Dieva līdzstrādnieku, par partneri, kuram tiek uzticēta atbildība pār planētu Zemi.

Sākums šīm unikālajām attiecībām ir Ēdenes dārzā, kur Dievs Ādamam miniatūrā demonstrē dzīvo radību tapšanu un aicina Ādamu tos identificēt. Lasot 1Moz 2.nodaļu, rodas sajūta, ka Dievs testē sava radījuma iztēles spējas un radošo kapacitāti. Viņš grib, lai cilvēks izceļ specifisko un atšķirīgo Dieva radījumos, dodot tiem nosaukumus.

(1.Moz.2:19-20) Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds. Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu.

Dievs, protams, rada cilvēkam atbilstošu partneri. Un abiem radītajiem cilvēkiem Ādamam un Ievai tiek uzticēta Ēdenes dārza aprūpe. Un tāda ir iespējama tikai tādēļ, ka Dievs cilvēkus ir radījis pēc savas līdzības - inteliģenti radošus. Būtnes kuras ir spējīgas interesanti un vispusīgi rūpēties par Ēdenes dārzu un tā iemītniekiem.

Tālāk 1.Mozus grāmatā mēs iepazīstamies ar Dieva radītajiem cilvēkiem kā ļoti unikālām būtnēm. Indivīdiem, kuri ir radīti pēc Dieva līdzības ar brīvu gribu un izvēles iespējām. Tieši brīvā griba ir augstākais intelektuālais spēks, kurš ļauj veidot mīlestības attiecības, kas eksistē Dievā un bez kurām Universs nevar pastāvēt. Vēl vairāk, mīlestība ir kvalitatīva radošuma centrs un nebeidzams radošā procesa turpinājums. Mīlestība uz kaut ko nevar būt pasīva. Tā vienmēr meklē ceļus, kā realizēties. Mēs šādu parādību saucam par hobiju.

Bieži vien mēs jautājam: „Kas ir tas, ar ko tu mīli nodarboties?

No zinātnieku novērojumiem mēs varam secināt, ka Dievam ir kāda mīļa nodarbošanās Universā. Universs joprojām izplešas, un visu laiku tur kaut kas jauns tiek radīts un pārradīts, izmantojot tā enerģijas nesējus. Tādus kā spēcīga atomenerģija, kura savieno atomus, vārga atomenerģija, kura veido radioaktīvās zonas, magnētiskais spēks starp poliem un elektroenerģija starp dažādi uzlādētiem objektiem, gravitācijas spēks, kurš pievelk matēriju un notur to balansā. Patiesi, Dieva radošais spēks tiek demonstrēts nepārtrauktā darbībā, un savā mīlestībā viņš visu laiku kaut ko rada.

Vai mēs arī varam kaut ko radīt?

Radošums ir tad, kad, skatoties uz lietām, kādas tās ir, kāds spēj ieraudzīt to, kādas tās būs, un tad realizē to dzīvē.

Psihologi radošumu skaidro kā cilvēka smadzeņu spēju savienot intelektuālās zināšanas ar emocionālo pieredzi (jeb, Bībeles valodā runājot, savienot prātu ar sirdi) un veidot priekšstatus par abstrakto. Tas ir veids, kā mēs redzam neredzamo un zinām nezināmo, skaidrojam līdz galam nesaprotamus konceptus, meklējam tur, kur šķietami nav ko atrast, nostiprinām ticību un arī saprotam Dievu.

Vēstures liecības mums atklāj, kā eksperimentālais radošums ir virzījis tautu un civilizāciju attīstību cauri gadu simtiem. Tās jaunās tehnoloģijas, kuras mums ir pieejamas šodien, nebūtu iespējamas bez ilglaicīgiem un intensīvi radošiem procesiem pagātnē. Mobilais telefons, Zoom, WhatsApp, Facebook un citas interneta platformas, kuras mūs savieno neatkarīgi no attāluma, ir Dieva dotā radošuma atspulgs cilvēkos. Brīnums, par kuru mūsu vectēvi tikai varētu sapņot, ir pieejams mums, tikai un vienīgi pateicoties tam, ka Dievs mūs ir radījis pēc sava tēla un līdzības.

Dāvids to skaidro

(Ps.36:10) Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.

Citiem vārdiem sakot, mēs nepārtraukti uzlādējamies no Dieva radošajiem impulsiem mūsos un turpinām viņa aizsāktos procesus.

Katrs radošs process sevī ietver izzināšanas un eksperimentēšanas elementus, kuri sākas ar iztēli. Tā ir vīzija jeb spēja iztēloties kaut ko savā galvā. Redzēt gala produktu pirms ideja sāk materializēties, to plānveidīgi skaidrot citiem un skicēt uz papīra ir Dieva dotā radošuma ģenialitāte cilvēkā.

Eksperimentālā jaunrade meklē jaunus risinājumus un cenšas iet unikālus ceļus, kuri var būt avangardiski un pat izaicinoši vecajām struktūrām un ierastajam dzīves veidam. Piemēram, interneta ienākšana mūsdienu pasaulē ir ļoti izmainījusi mūsu dzīvi. It īpaši šīs pandēmijas laikā. Mēs gandrīz visi visu pērkam internetā ar piegādi mājās, vismaz šeit, Anglijā.

Ir arī jāatzīst, ka cilvēku brīvā griba un eksperimentālā jaunrade kā radošuma sastāvdaļa var būt ļoti riskanta. To redzam Ievas vēlmē izzināt aizliegtā koka statusu un komunicēt ar čūsku. Protams, Dievam kā visa radītājam bija zināmi iespējamie riski. Šie riski paredzēja iespēju kļūdai. Un Dievs arī plānoja, kā labot kļūdu, ja tāda radīsies. Un šo plānu viņš atklāja cilvēkiem tūlīt pēc grēkā krišanas.

(1.Moz.3:15) Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.

Īstenībā radošs process parasti nebeidzas tikai ar kaut kā jauna radīšanu, bet arī ar tā labošanu un pārradīšanu, ja tas ir nepieciešams. Kaut arī raugoties no kosmoloģiskās jeb Lielās Cīņas perspektīvas starp Dievu un sātanu mēs nezinām un nespējam īsti līdz galam saprast visas unikālās grēka labošanas detaļas, tomēr viena lieta ir skaidra. Dievs realizē ļoti ģeniālu kļūdas labojumu, kuru apraksta Bībele un kura kulminācija notika pie krusta Golgātā. Ļoti uzskatāmi un nepārprotami Dievs Kristū Jēzū mirst cilvēku vietā.

Kaut arī grēka un laika barjera ir attālinājusi un, iespējams, izkropļojusi Dieva tēla atspulgu mūsos, tomēr radošuma elements notiekti ir novērojams mūsdienu cilvēkos. Lai identificetu kādu, kurš kaut ko rada, mēs lietojam tādus apzīmējumus kā autors, rakstnieks, dzejnieks, dizainers, komponists, fotogrāfs, arhitekts, mākslinieks utt. Tos visus mēs apkopojam zem nosaukuma – radošā inteliģence. Un tādus pavisam īpašus eksemplārus sabiedrībā mēs sauc par ģēnijiem, kaut gan katrs cilvēks ir ģēnijs savā unikālajā veidā.

Mēs ar sieviņu ceļam mākslas studiju, un, pirms vēl tika izstrādāts projekts, mums galvās bija vīzija, kādai tai studijai vajadzētu izskatīties. Tad mēs sākām zīmēt uz papīra un salīdzināt savas vīzijas, diskutēt par izmēriem un detaļām utt. Tad tika izstradāts projekts un mūsu iedomātā vīzija tika salīdzināta ar iespējām un pieejamajiem materiāliem, un dažas lietas nācās izmainīt. Un tad tika ielieti pamati un mūrēti ķieģeļi, un visas celtniecības laikā mēs iztēles acīm redzējām pabeigto celtni. Celtne vēl nav pabeigta, bet katrā celtniecības posmā mēs līdzīgi kā Dievs priecājamies par to, cik tas ir labs, un gara skatā redzam pabeigto projektu. Bet sākums tam visam bija iztēles vadīta ideja.

Patiesībā Dievs ir radījis mūs ļoti talantīgus un ģeniālus. Jautājums ir: vai mēs pietiekoši lietojam un attīstām Dieva dotās radošās spējas?

Mums katram ir kāds talants un hobijs. Un vislabāk ir, ja šie divi saplūst vienā un tiek attīsti un pilnveidoti labiem darbiem. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. Pāvils to raksta Efez.2:10.

Dievs mūs ir radījis pēc savas līdzības un ir sagatavojis radošu vidi, kurā mēs varam attīstīt savus talantus. Dievs neradīju cilvēku vakuumā - pirmajā dienā. Nē, radīšanas stāstam ir plānveida struktūra, kur pirmajās trīs dienās tiek sagatavota piemērota un ļoti laba vide. Un tad nākošajās trīs dienās tā tiek piepildīta ar debesu ķermeņiem un radījumiem, un tikai tad tiek radīts cilvēks, kurš var tur dzīvot un attīstīt visus savus radošos talantus.

Šī vide ietver sevī arī klusumu. Klusums ir tikpat svarīgs radošuma elements kā vieta un laiks. Radošu ideju realizācija prasa laiku un piepūli. Bieži vien tas ir diezgan nogurdinošs un dažreiz pat sāpīgs process. Bet, ejot cauri šim procesam, mēs bagātināmies, gūstam dzīves pieredzi un piepildījumu, vairojam skaisto un labo un esam Dieva līdzstradnieki, jo arī viņš nepārtraukti rada kaut ko skaistu un labu. Protams, mēs vēlamies tikt saprasti, atbalstīti un novērtēti. Tāpēc ir labi, ja varam atrast līdzīgi domājošus cilvēkus.

Vai ir kādi šķēršļi mūsu radošumam?

Varbūt esam pārāk aizņemti, lai attīstītu savu radošumu? Varbūt baidāmies, ka neizdosies? Varbūt esam pārāk lieli perfekcionisti un nevajadzīgi salīdzinām sevi ar citiem? Varbūt kautrējamies? Lai arī kādas būtu mūsu izjūtas, mums vienmēr ir jāatceras, ka esam brīnišķīgi un unikāli Dieva radījumi, kuriem ir kaut kas ļoti kopējs ar Dievu, un tas ir mūsos ieliktais radošais ģēnijs.

(1.Kor12:4-6) Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.

Vēlos aicināt mūs izmantot Dieva dotās radošās spējas ikdienas dzīvē. Mēs varam radīt kaut ko labu, skaistu un patīkamu. Varbūt pagatavot kādu jaunu ēdienu sev un citiem. Varbūt kaut ko uzzīmēt, uzgleznot vai uzrakstīt kādu dzejas rindu, vai mūzikas skaņas? Varbūt uzadīt skaistiem rakstiem rotātus cimdus vai uzdrošināties uzšūt kādu interesantu, gaumīgu un elegantu tērpu. Varbūt paņemt pagali un uztaisīt kādu karoti? Varbūt kaut kā citādi iekārtot māju vai istabu. Varbūt dārzā kaut ko pamainīt? Varbūt pamēģināt kaut ko jaunu, aizmirstu? Varbūt ar savām radošajām spējām palīdzēt citiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kuriem nav tādas iespējas kā mums? Jaunradei nav robežu, un to nevajag apspiest, jo tā ir daļa no Dieva klātbūtnes mūsos.

Lai Dievs mums palīdz būt radošiem Dievā un piepildītiem Kristū Jēzū!

Andis Krēsliņš, teoloģijas doktors, pensionēts mācītājs