Kas pastāvēs līdz galam?

Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ. Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils, un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs.  Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos.   Kas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā. Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs. Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. Redzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš. Ja tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet. Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. (Mat 24:9-27)

Šie vārdi ir Jēzus sarunas turpinājums ar mācekļiem uz Eļļas kalna. Jēzus bija teicis, ka templis tiks izpostīts, ka tautas ceļas pret tautu un valstis pret valstīm, ka nāk bada laiki un notiek zemestrīces dažādās vietās un laikos.

Bet tagad lasot tālāk, ievērojām, ka 9. pants sākās ar vārdu “tad”. Tas ir tāds grūti pamanāms vārds. Šeit tas nerunā par to, kas sekos pēc kaut kā, bet runā par laiku, par ko bija iepriekš sacīts: par ģeopolitiskām un kosmoloģiskām krīzēm (6-7.pantā), kurš iezīmē “dzemdību sāpes”, kā tas bija 8. pantā teikts, tātad nes negatīvu šī laika iespaidu uz uzticīgiem ļaudīm.

Ja iepriekš lasījām par krīzēm politikā un dabā, tad šeit tiek runāts par morālu krīzi. Ja iepriekš bija teikts par uzbrukumu no ārienes, kad Dieva ļaudis var spiesties kopā un kopīgi pārvarēt grūtības, tad šeit tiek runāts arī par problēmām draudzes iekšienē. Izpostīšanas negantība pie Dieva nama, gan burtiskā gan pārnestā nozīmē. Kur mīlestība izzūd, kur viens otru nodod, vajā, kur notiek atkrišana. Ja mēs skatāmies šo tālāko runu ar to cilvēku acīm, kuru templis, pilsēta, reliģiskā dzīve tiek izpostīta, tad tagad sacītais patiešām sagādā sāpes.

Bet tas bija patiesības moments mācekļiem tad, kad viņi personīgi nāca pie Kristus. Jēzus neizskaistināja lietas. Viņš neteica, ka pasaule viņus mīlēs, ka draudzē būs tikai mīlestība, ka draudzē visi ir  ideāli. Nevienam nepatīk vajāšanas, nodevība un bezsirdīga attieksme. Bet mums ir jāpieņem īstenība, kāda tā ir. Ja mēs ignorējam patiesību tās skaudrumā, tad mēs varam viegli nomaldīties.

Te arī ievērojām, ka Jēzus Eļļas kalnā atkārtoti brīdina par šarlatānu, pseido kristu klātbūtni un pseido praviešu klātbūtni, kas būs raksturīga tieši laiku beigās. Te ieskanas tas, kas rakstīts Atklāsmes grāmatā 13. nodaļā par otro zvēru, kurš dara mesiāniskas zīmes līdzīgas tām zīmēm, kādas Jēzus darīja. Līdz ar to paliek daudz grūtāk noskaidrot, kas ir viltots un kas ir īsts, jo viss var izskatīties labs un līdzīgs tam, kā to agrāk Kungs bija darījis. Viņu zīmes un brīnumi runās par pārdabisku spēku klātbūtni. Un te ticīgiem jābūt uzmanīgiem, ka Dievs stāv aiz šīm izpausmēm. Pats sātans un ļaunā spēki ir spējīgi darboties pārdabīgā veidā. Tāpēc ticīgiem jābūt spējīgiem izšķirt, kas stāv aiz zīmēm un brīnumiem, vai tās ir no Dieva vai nē.

Ir vēl viena cita problēma kas raksturīga kristietībā līdz pat šim laikam. Kad Dievs mums tuvojas, mēs uzskatu par Viņu vēl vairāk vienkāršojam, tā ka Dievs kļūst mūsu uztverē kā cilvēks, pēc mūsu cilvēcīgām vēlmēm. Un mēs sākam uz Dievu raudzīties pēc cilvēcīgiem priekšstatiem un cilvēcīgām formām. Viņš nāks tuksnesī, kā esēni domāja, Jehovas liecinieki domāja, ka 1914. gadā Kungs slepeni paņems no šīs zemes. Bija cilvēki, kuri brauca uz Brazīlijas mežiem. Un tā arī ir pievilšanās.

Kad Rīgā atgriežos mājās, tad man nākas vienmēr lasīt uzrakstu uz mājas blakus kvartālā: “Cilvēks Dievu radījis pēc sava tēla un līdzības.” Jā! Tā par Dievu spriež šādu kristiešu vērotāji. Tur nonākam, ja mēs Dievu vienkāršojam un ierobežojam cilvēcīgos standartos, domādami, cerēdami un lūgdami, ka mēs galu galā varēsim aizsniegt Dievu.  Bet šie vienkāršojumi ne mācekļiem, ne arī mums nepalīdzēs saprast Dievu. Īstenībā tas būs tikai par sliktu mums un citiem. Mēs sevi pieviļam.

Mēs varam jautāt: “Vai šajā tekstā ir kaut kāds cerības stariņš, kas mūs paceļ, vai šādas morālās katastrofas laikā ir kāds iedrošinājuma vārds?”

Un jāsaka, ka ir mazliet jāpiepūlas, lai šajā rakstu vietā atrastu kaut ko gaišu.

Pirmkārt šeit ir apgalvojums “Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.”

Liecība par paliekošu un turpinošu Dieva labās vēsts pasludināšanu ir tas gaišais, ko mēs šeit tūlīt varam ieraudzīt. Vārdi “visām tautām” ir atrodami arī šī evaņģēlija pēdējos pantos. Un tos mēs pazīstam kā Jēzus lielā uzdevuma vārdus (Mt 28:18-19): “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes,  tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.”

Jēzus, dodot saviem sekotājiem Lielo uzdevumu iet un darīt par mācekļiem visas tautas, kristot un mācot, būtībā pārliecina, ka arī šo bēdu laikā būs iespēja sludināt Debesu valstības labo vēsti, sludināt par Dieva mīlestību, un tādā veidā tas dos tiem apņēmību, neskatoties uz pretestību, ar ko tie sadursies, un neskatoties uz viltus bezcerību iedvesmojošiem pravietojumiem, ko tie būs dzirdējuši. Lasot par notikumiem pirmkristiešu draudzē Apustuļu darbu grāmatā, redzam, ka tiešām vajāšanās pirmkristieši tika izkaisīti, bet līdz ar to vēsts par Debesu valstību tika izplatīta Jūdejā, Samarijā un tālāk pasaulē. Vēsts par Debesu valstību izplatījās ar neredzētiem panākumiem. Un ne tikai pie jūdiem, bet arī pagānu tautās.

Pie mums nesen viesojās mūsu baznīcas viens no galvenajiem vadītājiem Dr. Rwansa. Viņš teica, ka kļūdaini ir domāt, ka evaņģēliju var sludināt tikai tad, kad draudzē ir atrisinātas visas problēmas. Ja domāsim par problēmām, tad tās varēsim risināt un risināt, un nāks jaunas un jaunas klāt. Ir jāpāriet pie evaņģēlija sludināšanas. Un tad Dievs palīdzēs risināt arī problēmas.  Tātad šeit ir absolūta cerība šādā aicinājumā un sadarbībā. Tā rada iespēju, ka tu un es mēs varēsim pārdzīvot tādēļ, ka ir kāds pārāks par mums pašiem, kas ir ar mums.

Otrkārt, būtisks padoms un gara spēks ir ietverts Jēzus vārdos (13.p.): “Kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.”

Vārds “izturēs” ir tulkots no grieķu vārda HUPAMEINAS ar pamatformu HUPOMENO, to var tulkot arī kā “palikt, nepadoties, uzturēt, izvairīties, palikt uz sava pamata, pārdzīvot”. Šie salikumi parāda, ka māceklis izjūt graujošu smagumu. Bet domājot par Mateja evaņģēlija kontekstu un īpaši par pēdējiem vārdiem “redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām”, varam secināt, ka Jēzus apsolījums būt kopā ar tiem nākotnē iedrošina mācekļus. Stāvēšana patiesībā, izturēšana nav cilvēka gribas spēka rezultāts. Labā vēsts  nav tā, ka šajā konkrētajā aicinājumā izturēt līdz galam būtu piedāvāts kāds jaunāks līdzeklis,  kādi jauni paņēmieni vai tas  būtu aicinājums izturēt ar paša  pūlēm un tādā veidā gūt mūžīgo pestīšanu. Nē! Bet te ir aicinājums uz izturību, paļāvībā uz Pestītāju vajāšanu un morālās krīzes laikā.

Man nācās saskarties ar cilvēku, kurš bija hronisks alkoholiķis. Tad kad viņš ir skaidrā, viņš ir inteliģents un interesants cilvēks, un es pat dzirdēju, kā viņš  burtiski kliedza uz Dievu, lai viņam palīdz tikt vaļā no šiem alkohola valgiem. Alkohola dēļ bija sagrauta ģimene, bija pat pavadīts laiks cietumā, dzērumā neskaitāmas reizes bijis piekauts, lauztas ribas, un vienmēr pēc šīm orģijām atzinums, ka tā nevar turpināt. Bet kritiens bija atpakaļ atkal un atkal. Tā bija drausmīga krīze šā cilvēka dzīvē. Dzirdot šos saucienus “Jēzu, palīdzi man!”, es pie sevis domāju, kādēļ Dievs neuzklausa lūgšanu. Kādēļ nav redzams Dieva spēks viņa dzīvē palikt pie apņemšanās izturēt un nedzert, viņš taču pastāvīgi pēc tā sauc?

Paejot kādam laikam, es šo cilvēku satiku nesen. Un ziniet, ko šis cilvēks man pateica? “Es jau pusgadu neesmu dzēris.” Es viņam jautāju, pastāsti, kā tu tiki tam pāri? Viņš tādā ļoti pārliecinošā balsī teica, ne jau es, bet Dievs man palīdzēja.

Nu kā? Vēl tuvāk gribēju zināt. Un tad viņš teica: zini ,vienā brīdī pēkšņi sajutu, ka alkohols man vairs nav vajadzīgs.

Sakiet, vai viņš uzvarēja alkohola varu ar savu gribas spēku? Nē! Bet Dievs viņam palīdzēja. Dievs viņam palīdzēja iziet cauri savai krīzei. Un šī cilvēka uzvara ir tajā, ka viņš palika izturīgs līdz galam saucienā pēc palīdzības. Stāvēšana izaicinājumos un briesmās ir iespējama tikai tad, kad mēs pilnībā paļaujamies uz to spēku, kas ir Kristū, kad mēs izturam saucienā pēc palīdzības. Savukārt tiem, kuri domā, ka viņi ir labāki par citiem, ka visu var pārvarēt ar savu spēku, par tiem ir teikts, lai viņi pielūko, ka nekrīt...

Un treškārt, te ir atgādinājums par Dieva mīlestību mūsos.

Var palikt pie fakta konstatēšanas, ka mīlestība izdziest. Tātad domājot par morālo krīzi, par izpostīšanas un šķelšanās laiku, ir kārdinoši raudzīties uz to, kas pazaudēts. Bet Jēzus aicina cilvēkus atgriezties pie Dieva pastāvīgās mīlestības. Neļausim tai izdzist mūsos. Efesas draudzi uzticīgais liecinieks aicina pārdomāt un atgriezties pie pirmās mīlestības. Dievs no savas puses vienmēr savu mīlestību pret mums uzturēs līdz galam.

Mani visvairāk sajūsmina ne tikai tas, ko Dievs dod, bet tas, ko Dievs nekad neatņem. To pašu varam izteikt no cita viedokļa. Brīnišķīgākā lieta ir tā, ka varam apzināties, ka esam mīlēti no tādas personības, kura nekad nesacenšas ar mums, bet kura vēlas tikai mūsu labumu. Dieva mīlestība izpaužas Jēzus rūpēs,  lai sabata dienas svētības tiktu baudītas pat visbriesmīgākos laikos. Lai tām, kas zīda bērnus, labi klātos. Dievs ir šāda personība. Dieva mīlestība iztur līdz galam pat tad, kad esam tālu no Viņa.

Dieva mīlestība ir tevī, tā Jēzus saka katram cilvēkam un draudzei, un tā izturēs līdz galam. Skolā puikas tev var noraut mugursomu un mīdīt to kājām, kāds var pateikt kaut ko tādu, kas tevi dziļi aizkar vai vienkārši tevi neievēro,  bet Dieva mīlestība paliek tevī. Visa pasaule var sagriezties pret tevi, un tomēr Dieva mīlestība paliek tevī, neviens to nevar paņemt prom no tevis, un tā izturēs līdz galam. Uz šādām pārdomām mūs vada vārdi vēstulē Galatiešiem: “Bet cerība nepamet kaunā, jo Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs.” Svētais Gars vienmēr ir pie mums, un Dieva mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs, un tā paliek pie mums. Lūk, tas mums ir jāatceras mūsu izaicinājumos.

Jēzus saka: „Pastāvi līdz galam, jo Kristus nāks pie Tevis, pie savas draudzes.”

Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

Tāda būs redzamā Kristus II nākšana, lai pārtrauktu bēdu laiku. Kristus atnākšana nebūs slepena. Tā būs pēkšņa, negaidīta un visiem redzams notikums. Bet ievērojiet, te īpaši uzsvērts vārds Cilvēka Dēls. Vai zināt, kur Bībelē pirmo reiz minēts vārds “Cilvēka Dēls”? Daniela grāmatā. Un tur rādīts, ka Debesu Tēvs nodod visu tiesu Cilvēka Dēlam. Tātad Pasauli apžilbinās Dievs un Tiesnesis vienā personā. Tie, kas pastāvējuši līdz galam, tie tiks izglābti.

Atklāsmes grāmatā teikts, ka Jānis redzēja izglābto ļaužu pūli, kuru neviens nevarēja saskaitīt. Tie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši Jēra asinīs…

Tātad tie, kas pastāvējuši līdz galam Glābēja piesaukšanā. Tie, kas  pat briesmu laikā nepārtrauc liecināt par Dievu. Un tie, kuri savā sirdī apzinās, ka Dievs viņus mīl un tāpēc viņi Dieva mīlestībā pastāv līdz galam. Viņi būs izglābti… Vai Tu vēlies tur būt?

Kristus spēkā tu vari pastāvēt līdz galam un arī tu tiksi izglābts. Vai tu tam tici?

Valdis Zilgalvis

kā mācītājs kalpo Valmieras draudzē