Ulvis Skadiņš, Jelgavas adventistu draudzes vecākais 

Nonākot pie jauniem un jauniem atklājumiem par zemeslodes un cilvēces pagātni, daudzi pamana, ka tie nesaskan ar Bībelē atrodamajiem aprakstiem. Piemēram, radīšanas stāsts runā par sešām radīšanas dienām, bet zemes dzīles atklāj krietni ilgāku radīšanas procesu. Pirmās Bībeles nodaļas stāsta par pirmo cilvēku pāri, kuri bija vienīgie uz planētas, no kuriem radušies visi pārējie. Arheoloģiskie atradumi paleontologiem liek secināt, ka ir bijušas vairākas primātu grupas, nevis tikai viens pāris. Bībele stāsta par vispasaules grēku plūdiem, bet šādi globāli plūdi nav atrodami ģeoloģiskajos slāņos.
Rodas dabīgs jautājums, kam tad īsti ir taisnība? Bībelei vai zinātniekiem? Vieni bez domāšanas atmet Bībeles stāstus kā senatnes mītus un vairāk uzticas zinātnei. Otri norāda, ka cilvēki var kļūdīties, bet Dievs nē. Ja ir konflikts starp cilvēku teikto un Bībeli, tad uzticamāka noteikti būs Bībele, jo tai ir dievišķa autoritāte.

Viens nu ir skaidrs – abiem nevar būt taisnība. Viens no šiem avotiem pamatīgi alojas. To uzsver gan tie, kas noliedz Dievu un uzdodas par zinātnes aizstāvjiem, gan arī tie, kas Bībeli lasa ļoti burtiski, atmetot zinātni kā sātana instrumentu, ar ko viņš veiksmīgi posta kristiešu draudzi.

Es tomēr izvēlos tam nepiekrist. Manā skatījumā šie atšķirīgie apraksti ir pilnībā savienojami un uzticami. Vienkārši tie katrs runā par atšķirīgām lietām un izmanto atšķirīgas metodes.


Esmu dzirdējis, ka radīšanas apraksts ir jāuztver burtiski, jo tas nelīdzinās nedz dzejai, nedz tēlainajiem pravietojumiem. Tāpēc, ja mēs to atmetam kā faktu aprakstu, tā vietā pieņemdami zinātnes skaidrojumus, mēs padarām Dievu par meli.

Vai tiešām Dievs melotu, Bībelē iekļaujot mītus? Vai tiešām Dievs nevarētu cilvēkus uzrunāt caur stāstiem, kas nav jāuztver burtiski?

Piemēram, Ījaba grāmatu es kādreiz uztvēru kā vēsturisku aprakstu. Tomēr tas var būt arī literārs darbs, kurā nav runa par konkrētu vēsturisku cietēju un viņa trīs “draugiem”. Tā vietā tas varētu būt stāsts par cietējiem kopumā un dažādām attieksmēm pret ciešanām, ko iemiesoja trīs “draugu” runas. Abos variantos es joprojām šajā stāstā saskatu dievišķo inspirāciju. Es nekādā ziņā nedomātu, ka Dievs būtu melojis, ja izrādītos, ka tāda Ījaba patiesībā nemaz nav bijis.

Ir tik daudz veidu, kā ar vārdiem un tekstu uzrunāt cilvēkus. Bībele ļoti reti pasaka, kā būtu jāuztver konkrētais teksta fragments. Lielākoties mēs kā lasītāji paši izvēlamies, kā saprast konkrēto tekstu, kas rada domstarpības mūsu starpā. Nevienā vietā Bībelē neesmu atradis apgalvojumu, ka radīšanas stāsts, grēku plūdi vai Bābeles tornis ir jāuztver burtiski kā zinātniski precīza, pārbaudāma informācija. Jā, daļa kristiešu tā uzskata, un viņiem ir savi argumenti, bet tas nekādā veidā nevar ierobežot Dieva brīvību izteikties. Dažkārt izteikšanās caur mītiem un neīstiem stāstiem ir daudz efektīvāka nekā faktoloģiski precīza runa. Ļoti uzskatāms piemērs ir pravieša Nātana uzruna Dāvidam (2. Samuēla gr. 12. nodaļa).

Esmu gājis cauri bērna adopcijas procesam. Viens no lielajiem jautājumiem ir par to, kā bērnam stāstīt par viņa pagātni un ienākšanu jaunajā ģimenē. Problēma ir tā, ka bērns vēl nav spējīgs pareizi uztvert notikušo, ja izmantojam pieaugušajiem saprotamus vārdus un terminus. Tas, ko iesaka speciālisti, ir uzrakstīt pasaku. Ar pasakas tēliem jaunie vecāki palīdz mazajiem saprast galveno, ka viņi bija palikuši vieni un tagad nonākuši jaunā ģimenē, kura par viņiem rūpēsies. Ja to pašu informāciju pasniegtu tieši ar precīziem faktiem, mazais prāts aizķertos aiz nesaprotamām lietām un palaistu garām pašu galveno.

Es uzrakstīju pasaku par mazu traktorēnu un lielajiem traktoriem, kuri meklēja mazajam vecākus. Es kā vecāks būtu sašutis, ja, bērnam izaugot, viņš joprojām domātu, ka traktori patiešām māk runāt, dzemdē mazus traktorēnus utt. tikai tāpēc, ka es tā biju uzrakstījis. Vai es meloju, rakstot sava bērna pieredzi, izmantojot nereālus tēlus? Faktu ziņā es tiešām sarakstīju aplamības. Tomēr nedz bērns, nedz kādi citi man nekad nepārmetīs melošanu šī stāsta sakarā.

Līdzīgi arī Dievam ir tiesības likt uzrakstīt Bībelē tādus stāstus, kas faktu ziņā nav precīzi, bet satur kādu daudz dziļāku vēstījumu – kaut ko tādu, ko cilvēki nekad neatradīs teleskopos, ģeoloģiskajos slāņos, diferenciālvienādojumos vai gēnu zinātnē. Stāstu burts kalpo kā čaula, lai pasniegtu būtību par pašiem klausītājiem, pirmkārt, jau tajā laikā, bet arī mūsdienās.

Viens no maniem mīļākajiem šādiem stāstiem ir uzrakstīts 139. psalmā:
Tu darināji manas īkstis,
tu nopini mani mātes miesās!
Pateicos tev! Cik es baismi brīnumains!
Brīnišķi tavi darbi, to zinu droši!
Mani kauli nebija apslēpti tev,
kamēr es klusībā tiku darināts,
tiku šūdināts zemes dziļumos,
vēl dīglī mani skatīja tavas acis,
un tavā grāmatā uzrakstītas
visas dienas, kas bija sataisītas,
pirms klāt kaut viena no tām.
(Psalms 139:13-16)
Šis teksts runā par to, kā Dievs ar dažādiem amatniecības paņēmieniem veido cilvēku mātes miesās. Darināt, pīt, šūdināt - tas parāda, cik ļoti Dievs iesaistās mūsu katra veidošanā. Tomēr, ja mēs pētītu, kā tieši Dievs to dara, mēs tur neredzēsim nedz tamboradatas, nedz stelles, nedz kādu citu darbarīku. Viss izskatīsies kā dabīgs process, kurā neviens no malas nav iesaistīts. Vai tas nozīmē, ka Dievs meloja, iedvesmojot Dāvidu rakstīt šādus vārdus?



Manuprāt, mēs nepadarām Dievu par meli, ja pieņemam zinātnes atklājumus. Drīzāk mēs Dievu padarām par meli daudzu cilvēku acīs, ja apgalvojam, ka šie stāsti Bībelē faktu ziņā ir precīzi un uztverami burtiski. Turklāt, turoties pie burta, mēs varam pazaudēt stāsta galveno domu.


Aicinu atvērt iepakojumu un ielūkoties tajā, ko Dievs patiesi vēlas mums pateikt!
Dalīties Google Plus

Ulvis Skadiņš:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

3 komentāri :

  1. Mīļie evolūcionāri!

    Vai ģeoloģisko slāņu metode, un tās vienpusīgais (balstīts subjektīvā pieredzē, cik nu tā ir bijusi un kādus, un cik dažādus apstākļus pieredzējusi) skaidrojums ir absolūti nekļūdīgs?

    Vai Bībelē iekļautie pravietojumi ir izplesti miljardu gadu garumā, vai tomēr pāris gadsimtu un dažu tūkstošu robežās? Vai šis rokraksts neliecina par nelielu laika periodu?

    Ir minēts, ka Dievs tieši saīsina laiku, tāpat bija ar cilvēku mūžu no vairākiem simtiem gadu uz 120, tas arī ar evolūciju neiet kopā:

    Mateja evanģēlijs 24. nodaļa

    21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.
    22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.

    Vai kāds spēj paturēt absolūtāku patiesību, nekā Tas (proti Jēzus), Kurš pasauli ir radījis?

    Vai sekojošo arī nedrīkst lasīt burtiski, un jāmeklē pēc zinātnieku alternatīva, diametrāli pretēja skaidrojuma? Vai Jēzus nav ceļš pie Dieva, Sava Tēva? Vai Jēzū, kā Radītājā nav dzīvība? Vai Jēzus nav patiesība, bet zinātnieki ir?:

    Kurai cilvēku grupai, vai Facebook lapai vislabāk jautāt pēc alternatīva, ne burtiska skaidrojuma tajos pantos, kas nav skaidri norādīti un uztverami kā līdzības? Sālamans to apraksta šādi: "Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj." Vai tomēr nav labāk meklēt skaidrojumu pašā Bībelē?

    Jāņa evanģēlijs 14. nodaļa

    6 Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.

    Jāņa evanģēlijs 18. nodaļa
    37 Tad Pilāts Viņam sacīja: "Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi."

    Tas pats Jēzus atsaucas uz plūdiem, kuri aizrāva un iznīcināja visus ārpus Noa šķirsta (drošvien, neskaitot zemūdens iemītniekus):

    Mateja evanģēlijs 24. nodaļa
    4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.

    34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.
    35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
    36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
    37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
    38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
    39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

    Lūkas enanģēlijs 17. nodaļa
    26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:
    27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.

    Arī Salamans norāda, ka jābūt uzmanīgiem ar zinātniskajiem spriedumiem:

    Salamans mācītājs 8. nodaļa

    17 es esmu par dievišķās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piepūli, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.

    AtbildētDzēst
  2. Jūs būsiet dzirdējuši par pravietošanu Tā Kunga Garā, kas ietverta Bībelē, bet ne būt nav ierobežota tikai tās laikā. Šai Dieva Gara pravietošanai ir jāsaskan, jā ar Bībeli.

    1. Samuēla grāmata 10. nodaļa

    10 Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja.

    Dievs nepatur noslēpumus neatklātus:

    Āmosa grāmata 3. nodaļa

    6 Ja pilsētā pūš tauri, vai ļaudis tad lai nesabītos? Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?
    7 Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem.

    Arī radīšana ir atklāta:

    Atklāsmes grāmata 10. nodaļa

    5 Un eņģelis, ko es redzēju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu labo roku pret debesīm
    6 un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas radījis debesis un visu, kas debesīs, zemi un visu, kas uz zemes, un jūru un visu, kas jūrā:
    7 laika vairs nebūs, bet septītā eņģeļa vēstījuma dienās, kad tas sāks bazūni pūst, ir piepildīts Dieva noslēpums, kā Viņš to ir pasludinājis Saviem kalpiem praviešiem.

    Tātad praviešu liecība ir Jēzus sūtīta:

    Atklāsmes grāmata 19. nodaļa

    10 Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!" Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.

    AtbildētDzēst
  3. Ko mēs varētu adresēt ģeoloģiskajiem atklājumiem ieskatoties Adventistiem zināmajā praviešu gara liecībā:

    The Burial of Animal and Plant Life After the Flood—In the time of the flood the people and beasts also gathered to the highest points of land, and as the waters returned from off the earth, dead bodies were left upon high mountains, and upon the hills as well as upon the plains. Upon the surface of the earth were the bodies of men and beasts. But God would not have these to remain upon the face of the earth to decompose and pollute the atmosphere, therefore He made of the earth a vast burying ground. He caused a powerful wind to pass over the earth for the purpose of drying up the waters, which moved them with great force—in some instances carrying away the tops of mountains like mighty avalanches, forming huge hills and high mountains where there were none to be seen before, and burying the dead bodies with trees, stones, and earth. These mountains and hills increased in size and became more irregular in shape by collection of stones, ledges, trees, and earth which were driven upon and around them. The precious wood, stone, silver and gold that had made rich, and adorned the world before the flood, which the inhabitants had idolized, was sunk beneath the surface of the earth. The waters which had broken forth with such great power, had moved earth and rocks, and heaped them upon earth’s treasures, and in many instances formed mountains above them to hide them from the sight and search of men.

    The beautiful, regular-shaped mountains had disappeared. Stones, ledges, and ragged rocks appeared upon some parts of the earth which were before out of sight. Where had been hills and mountains, no traces of them were visible. Where had been beautiful plains covered with verdure and lovely plants, hills and mountains were formed of stones, trees, and earth, above the bodies of men and beasts. The whole surface of the earth presented an appearance of disorder. Some parts of the earth were more disfigured than the others. Where once had been earth’s richest treasures of gold, silver and precious stones, was seen the heaviest marks of the curse. And countries which were not inhabited, and those portions of the earth where there had been the least crime, the curse rested more lightly.

    Before the flood there were immense forests. The trees were many times larger than any trees which we now see. They were of great durability. They would know nothing of decay for hundreds of years. At the time of the flood these forests were torn up or broken down and buried in the earth. In some places large quantities of these immense trees were thrown together and covered with stones and earth by the commotions of the flood. They have since petrified and become coal, which accounts for the large coal beds which are now found. This coal has produced oil.—Spiritual Gifts 3:76-79. (Spirit of Prophecy 1:79-82.)

    m.egwwritings.org/en/book/743.363

    ..Mūsdienās cilvēki pēc šiem dārgumiem, izrakteņiem rokas zemes dzīlēs, kuri iepriekš bija brīvāk pieejami.

    AtbildētDzēst