Kādreiz starp viņiem bija viena valoda un viena runa. Un, kad viņi gāja prom no pārējiem, tie atrada savu vietu, savu identitātes ieleju un apmetās tur. Un viņi teica viens otram: “Iesim, veidosim mācības un nostiprināsim tās Bībelē!” Un mācības tiem bija par akmeņiem un viņu izpratne bija par javu.
Image by San Suvankham/ADRA/NAD/Facebook

Un viņi teica: “Iesim, celsim konfesijas pilsētu un doktrīnu torni – tā virsotne lai ir debesīs! Būsim vienīgā īstā Dieva tauta. Darīsim sev vārdu, lai netiekam izklīdināti pa citām konfesijām un pasaules malām.”

Un Kungs nolaidās apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēka dēli. Un Kungs teica: “Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem viena valoda! Un tas ir tikai viņu darbu sākums! Tagad tiem nebūs nepiepildāms nekas, ko tie nodomājuši darīt! Iesim, nolaidīsimies un sajauksim tiem valodu, lai viņi nesaprot viens otra teikto!”

Un viņu vidū izcēlās liela nevienprātība. Tie sāka strīdēties savā starpā, aizmirsdami kādreizējo vienotību un mērķi. Viņi runāja par vienu un to pašu, bet tomēr viens otru nesaprata. 

Un Kungs izklīdināja viņus no turienes pa visu zemes virsu, un viņi pārstāja celt pilsētu.
Tādēļ tās vārdu nosauca Bābele, jo tur Kungs sajauca viņu valodu.
Dalīties Google Plus

Ulvis Skadiņš:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru