Viens no maniem mīļākajiem Bībeles tekstiem ir šis:
Pateicos tev! Cik es baismi brīnumains!
Brīnišķi tavi darbi, to zinu droši!
15 Mani kauli nebija apslēpti tev,
kamēr es klusībā tiku darināts,
tiku šūdināts zemes dziļumos,
16 vēl dīglī mani skatīja tavas acis,
un tavā grāmatā uzrakstītas
visas dienas, kas bija sataisītas,
pirms klāt kaut viena no tām.
Psalms 139:14-16
Šis teksts man atklāj, ka Dievs mūs katru veido. Mēs neesam tikai aklu nejaušību produkts. Mūs katru darina un šūdina pats Dievs. Mēs katrs esam īpašs. Mums katram ir īpaša vieta Viņa grāmatā jeb plānā.
Protams, mūsdienu izpratne par bērna veidošanos ir citāda nekā Dāvidam un viņa laikabiedriem. Tomēr, jo vairāk šo procesu pētām un tajā iedziļināmies ar zinātniskām metodēm, jo lielāka apbrīna par Dieva darbu rodas. Tas, kā Viņš mūs katru šūdina, ir prātam neaptverams.
Tomēr rodas ne tikai apbrīna, bet arī jautājumi. Viens no šādiem jautājumiem ir: vai Dievs savā darbā, veidojot cilvēkus, pieļauj kļūdas?
Piemēram, Dauna sindroms ir saistīts ar hromosomu skaitu šūnu kodolā.[1] Šīs neatbilstības bērnam veidojas "mātes miesās". Bez slimībām ir arī citas īpatnības, kuras tiek noteiktas bērna veidošanās procesā.
Mēs lasām, ka iesākumā Dievs radīja vīrieti un sievieti. Izrādās, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kurus nevar viennozīmīgi nosaukt nedz par vīriešiem, nedz arī par sievietēm.
Emily Qinn. Avots: Twiter konta attēls. |
Mēs zinām, ka vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga ķermeņa uzbūve, dzimumorgāni un balss tembrs. Bet ir arī daudz citu atšķirību, no kurām dažas ir: kaulu uzbūve[2], hormonu aktivitātes[3], hromosomas (sievietēm XX, vīriešiem XY)[4], smadzenes[5][6] un romantiskā piesaiste.
Šķiet, ka ar tik daudz pazīmēm mums nevajadzētu būt nekādām problēmām atšķirt vīrieti no sievietes. Un tomēr jautājums nav tik vienkāršs. Ko darīt, ja kādam no cilvēkiem šīs pazīmes ir sajauktas - daļa no vīrieša, daļa no sievietes? Pie kā mēs viņus pieskaitīsim?
Emīlija (Emily Quinn) stāsta par sevi un savu pieredzi.[7] Viņai ir vagīna, un viņai ir arī sēklinieki. Viņai pubertātes laikā nobrieda krūtis, bet dzemdes viņai nav, tāpēc nenotiek menstruācijas un nevar būt bērnu. Ja pēc gadsimta viņas kaulus uzietu arheologi, viņu visticamāk pieskaitītu pie vīriešiem. Atšķirībā no citām sievietēm viņai ir XY hromosomas - tādas kā vīriešiem. Pie kā mēs viņu pieskaitīsim - pie sievietēm vai pie vīriešiem?
Tādus kā Emīlija sauc par interseksuālām personām. Šādi cilvēki pasaulē ir gandrīz 150 miljoni, kas ir vairāk nekā visas Krievijas iedzīvotāji kopā. Šos cilvēkus ārsti bieži ierosina pārveidot ar operāciju palīdzību. Pārsvarā šīs operācijas nav vajadzīgas un nodara vairāk posta nekā labuma. Emīlija sevi uzskata par veiksmīgu, jo ir iztikusi bez operācijām, lai gan ārsti centās pārliecināt par pretējo.
Karissa Sanbonmatsu ir zinātniece, kas ar saviem kolēģiem pēta DNA molekulas veidošanās un attīstības procesu. Viņiem ir izdevies izveidot pasaulē precīzāko (apjomīgāko) šīs molekulas simulāciju. Tam ir nepieciešams darbināt miljons kopā saslēgtus datorus.[8]
DNA molekulas simulācija. Avots: Ekrānšāviņš no Karissas Sanbonmatsu uzrunas TED konferencē [9] |
Tas man liek aizdomāties, kurš patiesībā ir “īstāks”
vīrietis: vai tas, kuram ir vīrieša dzimumorgāni, bet sieviešu smadzenes, vai
sievietes orgāni un vīrieša smadzenes?
Klausījos interviju ar Vesliju Hilu (Wesley Hill) par viņa pieredzi.[10] Viņš uzauga kristīgā ģimenē, un arī pats kļuva dedzīgs kristietis. Vienā brīdī viņš apzinājās, ka neizjūt seksuālu pievilcību pret meitenēm, kā viņa vienaudži, bet gan pret puišiem. Veslijs to ļoti pārdzīvoja, izjuta iekšēju kaunu un lūdza Dievu, lai pārmaina viņu uz heteroseksuālu. Tas nenotika. Viņš izlasīja virkni grāmatu par šo jautājumu. Viena daļa autoru stāstīja, ka no šāda stāvokļa var tikt vaļā. Otra daļa aicināja piepildīt savu dzīvi, atrodot partneri un dzīvojot homoseksuālās attiecības. Vesliju neuzrunāja ne viena, ne otra grupa autoru. No vienas puses gan viņa, gan citu līdzīgu cilvēku pieredze parādīja, ka solījumi mainīt orientāciju ir cietuši neveiksmi. To apstiprina arī pētījumi.[11][12] No otras puses, Veslijs pat nedomāja pamest kristietību vai sekošanu Jēzum. Šādu opciju viņš nevarēja pieņemt. Viņš uzrakstīja savu grāmatu, kurā runāja par to, kā kristietis, būdams gejs, var dzīvot celibātā – godīgi atzīt savu tieksmi, bet nesekot tai.
Lielākā daļa no mums noteikti ir izjutuši šo ļoti spēcīgo un
grūti atvairāmo seksuālo pievilkšanas spēku pretējam dzimumam. Es atceros sevi
pusaudžu gados, kad vēlējos, kaut Kristus nedaudz atliktu savu atnākšanu, lai
tik es varētu paspēt apprecēties un kaut nedaudz izbaudīt laulību dzīves
priekus. Tagad iztēlojieties, ka Dievs tev uz visu atlikušo mūžu nomaina šo
tieksmi no pretējā dzimuma uz paša dzimumu. Kā tu izvēlētos reaģēt? Vai tu
spētu pieņemt lēmumu visu atlikušo mūžu palikt viens, apzinoties, ka "nav
labi cilvēkam būt vienam"? Veslijs ir no tiem, kuram negribas būt vienam.
Mums patīk šķirot. Mēs esam to pieņēmuši kā mūsu pienākumu
visus sašķirot. Cilvēki ir jāšķiro vīriešos un sievietēs, lai zinātu, uz kuru
tualeti drīkstētu iet, kurās ģērbtuvēs un dušās ir atļauts uzturēties, uz kuru
pusi pogas apģērbam šūt, kādas mantas bērniem dāvināt, kuram atļaut veikt
ordinēta mācītāja pienākumus, kuram maksāt lielāku algu, ar kuru partneri
drīkst salaulāt utt.
Lielai daļai cilvēku, kas sevi sauc par
"normāliem", grūti saprast, kāpēc citiem, piemēram, ir jāģērbjas
pretējā dzimuma drēbēs vai kāpēc jāizvēlas sev romantisko partneri no sava
dzimuma. Tas bieži tiek sasaistīts ar visatļautību un izvirtību. Tomēr šīs
pieminētās atšķirības pilnībā vai daļēji tiek izlemtas un ieliktas cilvēkā
brīdī, par kuru Dāvids raksta: "Mani kauli nebija apslēpti tev, kamēr es
klusībā tiku darināts, tiku šūdināts zemes dziļumos."
Daudzi kristieši šo jautājumu skaidro vienkārši: tās ir
grēka sekas. Paradīzē jeb sākotnējā plānā tā nebūtu bijis. Šādas
"problēmas" ir pirmo cilvēku izvēles sekas. Tomēr šāds arguments nav
pārliecinošs, jo 139. psalmu rakstīja Dāvids nevis Ādams vai Ieva. Dāvids tāpat
kā mēs dzīvoja miesā, kuru "skāris grēks" tāpat kā mums ikvienam.
Ja minētās novirzes no "normas" būtu sātana darbs,
tad tas līdzinātos latviešu teikās tēlotai situācijai, kad dieviņš no māla
uztaisīja pusi cilvēka un aizgāja atpūsties. Kamēr viņš gulēja, nācis velns un
uztaisījis otru pusi. Tāpēc cilvēkā esot gan labais, gan ļaunais. Ja tā ir
patiesība, tad arī tā būtu neizdarība jeb nolaidība no Dieva puses.
Cenšoties atbildēt uz virsraksta jautājumu, varbūt
jāpārskata mūsu attieksme pret "kļūdām"? Varbūt šīs atšķirības jeb
novirzes no "normas" nemaz nav kļūdas? Protams, tās ir kļūdas, ja mēs
turamies pie vienkāršota cilvēku iedalījuma vīriešos un sievietēs. Ja uzrodas
kāds, kuru nevaram ielikt kādā no šīm divām kastēm, tad domājam, ka kaut kas
nav kārtībā, gadījies kāds ražošanas brāķis. Pieņemot, ka Dievs nekļūdās,
atliek secināt, ka vainīgs būs velns. Protams, var teikt, ka šādi gadījumi
pierāda, ka Dievs šajā procesā nav iesaistīts, un mēs esam aklu nejaušību
produkti. Tomēr tāds nav mans skatījums uz pasauli. Man tuvāka ir Dāvida pārliecība
par to, ka mēs tiekam šūdināti ar "Dieva rokām" un ikviens esam
"baismi brīnumains".
Ja mēs pieņemam, ka Dievs nekļūdās, tad arī tie cilvēki,
kurus nevaram viennozīmīgi nosaukt par vīriešiem vai sievietēm, ir īpaši Dieva
veidoti. Tas savukārt nozīmē, ka Dievs mūs neliek vienā no divām kastēm. Dievs
mūs liek savos plānos nevis kastēs. Varbūt Dievs vēlas, lai mēs mācītos pieņemt
un sadzīvot ar citādo. Mums, redzot atšķirīgo, dabīgi ir noskurināties,
novērsties, turēties pa gabalu, nosodīt, meklēt vainīgos. Tomēr dažādība ir
Dieva radības viena no galvenajām un vērtīgākajām iezīmēm.
Problēma nav ar gēniem vai ar Dievu. Problēma ir ar mums,
cilvēkiem, kuri cenšas visu novienkāršot un salikt visu pa kategorijām.
Problēma ir ar mūsu svēto vēlmi izsmiet un izteikt replikas. Problēma ir mūsu
svētajās nievās un cēlajā nomelnošanā. Diemžēl šī vēlme pēc vienkāršošanas un
kārtības ieviešanas ir tik liela, ka esam gatavi tās labā upurēt tos, kuri
neiederas.
Uz jautājumu, kā tad būs ideālajā pasaulē, vai tur būs tikai
vīrieši un sievietes, es atbildi atrodu Jēzus vārdos:
Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku. Jo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs. Mateja 22:29-30
Ulvis Skadiņš ir LLU asociētais profesors un Jelgavas
Adventistu draudzes vecākais.
[1] https://www.genome.gov/about-genomics/fact-sheets/Chromosome-Abnormalities-Fact-Sheet
[2]
https://naturalhistory.si.edu/education/teaching-resources/written-bone/skeleton-keys/male-or-female
[3]
https://www.sciencenewsforstudents.org/article/explainer-sometimes-body-mixes-male-and-female
[4] https://www.genome.gov/about-genomics/fact-sheets/Chromosomes-Fact-Sheet
[5]
https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fnins.2019.00185/full
[6] https://www.ted.com/talks/karissa_sanbonmatsu_the_biology_of_gender_from_dna_to_the_brain#t-756398
[7]
https://www.ted.com/talks/emily_quinn_the_way_we_think_about_biological_sex_is_wrong#t-833119
[8] https://www.lanl.gov/projects/karissa/
[9]
https://www.ted.com/talks/emily_quinn_the_way_we_think_about_biological_sex_is_wrong#t-833119
[10]
https://www.youtube.com/watch?v=zk9Nmrk2Wzo
[11] https://web.archive.org/web/20110722080052/http://www.healthyminds.org/More-Info-For/GayLesbianBisexuals.aspx
[12] https://kidshealth.org/en/parents/sexual-orientation.html#:~:text=The%20term%20sexual%20orientation%20refers,Heterosexual%20(straight).
Nav komentāru: