Kristus kalpošanas pamatprincipi (6.1.daļa)

Kas ir svarīgākais!? Cilvēks.

Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā. (1.Pētera vēstule 1.nod.)

Lai mēs varētu salikt savos prātos visas svarīgākās kristīgās kalpošanas atziņas, tad mums būs jāaplūko kristīgās kalpošanas trīs nozīmīgi redzējumi vai vīzijas. Redzējumi, kuri ir savstarpēji saistīti un nav iespējama to atdalīšana.

Tāpat kā kristīgajā kalpošanā, tā arī jebkurā organizācijā, visās norisēs piedalās cilvēks. Realitātē bez cilvēka kā indivīda, kurš veic kalpošanu, nekas dzīvē notikt nevar. Ir nepieciešams domājošs-radošs cilvēks, lai rastos ideja, kuru var realizēt dzīvē. Ir nepieciešama cilvēku grupa, lai varētu iesākt virzīt projektu uz realizāciju. Un nepieciešama vēl lielāka cilvēku grupa, lai varētu projektu realizēt dzīvē. Un ar to viss nebeidzas... ir ļoti nepieciešams, lai pēc projekta realizācijas cilvēku grupa vai grupas neizirtu, neizklīstu. Jo projekts, kurš realizēts dzīvē prasīs, lūgsies... lai cilvēki viņu uztur labā kārtībā. ​

Tātad, lai mēs skaidri ieraudzītu kristīgās kalpošanas pamatprincipu būtību, tad mums būtu jāredz cilvēks kā indivīds, vietējā draudze kā cilvēku indivīdu nelielais vai mazākais kopums, baznīca kā vietējo draudžu kopēja apvienība. Mums jāieskatās katras vienības - cilvēka, draudzes, baznīcas kalpošanas vietā, vēlmēs, cerībās, darbībā. Katras vienības saistībā ar kristīgās kalpošanas pamatprincipiem. Un jāpamēģina apjaust kā no mazākā veidojas lielākais. Un kāpēc no lielākā mazākais izveidoties var vai nevar.

​Lai visu nesarežģītu, kā vadmotīvu lietosim tikai to rakstu vietu, kura tika minēta iepriekšējos pārdomu rakstos:

Lūka 4:18-19 Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.

Cilvēks kā indivīds.

Cilvēks, kurš nav apmierināts ar sevi, ar dzīves veidu, kuru viņš pats dzīvo, meklē iespējas mainīt lietu ritumu savā dzīvē .

Lai nāktu pie atziņas, viņam ir jārunā ar citiem cilvēkiem. Vislabāk runāt ar cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši tās pašas dzīves neapmierinātības izpausmes un emocijas, un spējuši sameklēt atbildes uz saviem sāpīgajiem dzīves jautājumiem. Un ļoti būtiski - nav atklājuši un sēdējuši, bet cēlušies un darījuši lietas, kuras uzskatījuši par nepieciešamu izdarīt.

Kāds meklē, kāds atradis. Abi, neapmierinātais un apmierinātais, satiekoties veic kristīgu kalpošanu. Sirdsmieru atradušais cilvēks pasludina miera meklētājam atziņas, kuras Lūka ir pieminējis iepriekš minētajā rakstu vietā – prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.

Pasludināt prieka vēsti -​

​Lūka 2:10-11 Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. 

Lūka 24:​34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies."

Pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem - 

​Lūka 1:68-71 Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā, kā tas sendienās solījis ar Savu svēto praviešu muti: mūs pestīt no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokām, kas mūs ienīst...

Lūka 24:21-23 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas. Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.

Pasludināt akliem gaismu -

Lūka 1:76-79 Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu." 

Lūka 24:1-7 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties."

Satriektos palaist vaļā - 

Lūka 2:26-32 Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."

Lūka 24:46-49 un tiem sacīja: "Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes."

Pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu​ - 

Lūka 1:46-55 Un Marija sacīja: "Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu,  jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds, un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos. Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus. Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību, kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi."

Lūka 23:39-43 Un viens no pakārtajiem ļaundariem Viņu zaimoja, sacīdams: "Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!" Bet otrs to norāja un sacīja: "Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā! Un mums gan pareizi notiek: jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis." Un viņš sacīja: "Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!" Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē." 

Sirdsmieru neatradušais cilvēks pasludina - es meklēju un atradu!!!

Turpinājums sekos...