Mīlestība pret naidu

Mācītājs Aivars Ozoliņš
(pārdomas Facebook AV profila lasītajiem):

Pagājušajā nedēļas nogalē man ar Jutu bija izdevība apciemot ASV galvaspilsētu Vašingtonu. Jāsaka, ka šī ir ļoti interesanta un savdabīga pilsēta ar ārkārtīgi bagātu un daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Aplūkojot daudzās prezidentu un citu ievērojamu cilvēku piemiņas vietas, mēs nonācām līdz Mārtiņa Lutera Kinga memoriālam. Tur sienā bija iegravēti daži viņa izteicieni, viens no kuriem lika man aizdomāties par to, kas šobrīd norisinās tālajā Latvijā.

Izcilajam pagājušā gadsimta cīnītājam par cilvēktiesībām un taisnīgumu dr. Mārtiņam Luteram Kingam piemita dziļas ilgas pēc vienlīdzības starp visām rasēm, lai visi cilvēki varētu dzīvot brālībā. Daudzi nevienlīdzību piedzīvojuši un cerību zaudējuši cilvēki tajā laikā izplatīja naidu un mudināja uz vardarbību. Un šajā saspringtajā atmosfērā, kur reizēm likās, ka naids un tumsa gūs virsroku, Mārtiņa Lutera Kinga balss pauda pilnīgi pretēju vēsti, vēsti, kas apbrīnojami rezonēja ar Jēzus Kristus evaņģēliju. Viņa pārliecības būtība labi izpaužas šajos 1963.gadā runātajos un labi pazīstamajos vārdos: “Tumsa nespēj uzvarēt tumsu, to spēj vienīgi gaisma. Naids nespēj uzvarēt naidu, to spēj vienīgi mīlestība.”

“Vēstis Adventistiem” jau labu laiku pulcina dažādus cilvēkus, kas vai nu pieder Adventistu draudzei, vai arī ir ar to kādā veidā saistīti, vai vienkārši parāda interesi par to, kas norisinās šajā baznīcā. Viena daļa no “Vēstis Adventistiem” lasītājiem paši ļoti aktīvi pauž savas domas par notikumiem un izsaka savus komentārus par šeit rakstīto, kas ir apsveicama parādība. Un šķiet, ka ar ļoti maziem izņēmumiem visos diskusiju dalībniekos sajūtamas dziļas ilgas, lai SDA draudze plauktu un piepildītu savu misiju šajā pasaulē.

Tomēr savādi, ka šeit sanākušie cilvēki, kas visi tiecas pēc Adventistu draudzes labklājības un Dieva dotās misijas izpildīšanas, un kas sakās pārstāvam Dievu un aizstāvam Viņa godu, atklāj tik dažādas un savstarpēji pretējas attieksmes. Saprotams, ka mūsu uzskatos un izpratnē vienmēr būs atšķirības, bet kā ir iespējams cīnīties par taisnību ar tādu naidu? Kā ir iespējams aizstāvēt “taisnu” lietu ar tādu izsmieklu? Kā ir iespējams iestāties par Dieva lietu ar tādu sava tuvākā nicināšanu? Šādi un līdzīgi jautājumi man nedeva mieru, lasot Mārtiņa Lutera Kinga vārdus, kuram, starp citu, nācās par savu pārliecību samaksāt ar savu dzīvību. Izrādījās, ka sabiedrībā bija “taisnības cīnītāji”, kas bija tik liela ļaunuma un naida pilni, ka spēja atņemt otram cilvēkam dzīvību. Diemžēl cilvēces pieredzē tas nav nekas jauns. Vislielākais naids un nežēlība vienmēr ir izpaudusies, cīnoties par taisnību un apkarojot citu nepareizos uzskatus. Visos laikos visnežēlīgākie kari un lielākās neģēlības ir izdarītas, aizstāvot pareizo reliģiju vai cīnoties par Dieva godu. Piemēri nav tālu jāmeklē, tā tas bija gan viduslaiku inkvizīcijā, gan arī šodienas islamistu terorismā. Tā tas bija neskaitāmos citos konfliktos un kampaņās par taisnību. Gan toreiz, gan tagad vislielākās neģēlības tiek izdarītas “pareizās” reliģijas vārdā.

Bet kā ar mums, kas šajā forumā tiecamies pārstāvēt un aizstāvēt Adventistu draudzi Latvijā? Ar kādiem līdzekļiem esam gatavi cīnīties par taisnību un apkarot nepareizību? Pirms neilga laika šeit izskanēja nežēlīgas zākas par mācītāju Ivo Rodertu, sava akmeņu krusa tika arī žurnālistam Aidim Tomsonam. Tagad tiek nežēlīgi nomelnots mācītājs Ģirts Rozners, sava daļa tiek arī mācītājam Dzintaram Ozoliņam… Un tas viss tiek darīts Jēzus Kristus vārdā, it kā aizstāvot Dievu un Viņa draudzi!!! Mīļie foruma dalībnieki, lai ar kādu aizrautību mēs arī nevēlētos nostāties par taisnību (saskaņā ar savu pārliecību), atcerēsimies, ka Mārtiņam Luteram Kingam bija taisnība, un vēl svarīgāk, ka Jēzum Kristum bija taisnība - mēs nekad nespēsim uzvarēt tumsu ar tumsu, nekad nespēsim gūt virsroku pār naidu ar naidu. Ja man ir vēlēšanās nozākāt savu brāli vai māsu, tad man vajadzētu pārdomāt, kurā pusē es esmu nostājies un vai mana cīnīšanās par “Dieva gaismu” neatklāsies par galēju tumsu.

Un galu galā, vai mums, kas šeit aktīvi uzstājamies kā Dieva draudzes aizstāvji, nebūtu labi paraudzīties katram pašam uz sevi? Pirms atļaujamies nomelnot, apmelot un ņirgāties par citiem, paraudzīsimies uz sevi, varbūt tad mums šī vēlme paust naidu pazudīs.

Brīvi paust savu viedokli un runāt pret to, ko es saskatu kā nepareizību, ir apsveicami un nepieciešami. Bet mīļie Latvijas adventisti un adventistu draugi, atcerēsimies, ka “tumsa nespēj uz-varēt tumsu, to spēj vienīgi gaisma. Naids nespēj uzvarēt naidu, to spēj vienīgi mīlestība.”