Kad man ir brīva diena, mēs ar Aliju, mūsu suni, ejam uz lielo mežu. Es sarunājos ar Dievu, viņa skraida savā vaļā. Kā jebkuram sunim, pastaigas sagādā lielu prieku. Viņa spēlējas, regulāri izmēģina spēkus, cik ātri spēj paskriet, un vispār izbauda meža plašumus. Bet ne vienmēr.

No mūsu mājām padsmit kilometru attālumā ir Ādažu militārais poligons. Un kad tur notiek mācības, šāvienus var sadzirdēt arī mūsu mežā. Tad Alijas prieks izgaist. Viņa tramīgi turas man tuvumā. Reizēm viņa paskrien dažus soļus uz priekšu, bet tad atkal nāk atpakaļ un mēģina mani pārliecināt, ka šoreiz jādodas mājās. Bet es gribu parunāties. Tā nu mums stunda paiet, ik pa brīdim viņu noglāstot un iedrošinot. Pusminūti viņai ar to pietiek, un tad viņa atkal ir klāt.

Viņa zina, ka es viņu mīlu, taču, acīmredzot, nav droša, ka es briesmu brīdī spēšu pasargāt. Kad es noliecos pie viņas, jāatzīst, mežs izskatās citāds. Sniegs, kas pārklājis mellenājus, un garākie sausās zāles puduri neļauj tālu redzēt. Es savukārt priežu mežā visu labi redzu. Turklāt es zinu to, ko nezina viņa. Tā nu man atliek viņu tikai iedrošināt, un es to labprāt daru. Bet man noteikti daudz lielāku prieku sagādā viņu redzēt priecīgu apkārt skraidām nekā baiļu pilnu.

Mēs šad tad ar Tēvu ieminamies, ka te es redzu sevi. Kad man dzīvē notiek kas negaidīts un biedējošs, es skrienu pie Viņa. Un Viņš mani labprāt samīļo un mierina. Bet cik ilgam laikam man ar to pietiek? Viņš jau neiebilst mani iedrošināt tik bieži, cik vien es pie Viņa nāku. Bet vispār Viņš priecājas, ja es spēju uzticēties Viņa rūpēm un labāk ļaujos priekam un dāvātajai bezrūpībai nevis bailēm. Viņš nemaz nevēlas, lai es vienmēr turos Viņam blakus. Viņš priecājas, ka es skrienu apkārt un izbaudu skaisto mežu. Brīvību ir jābauda. Galvenais, lai es neizlaižu Viņu no acīm un nepazūdu. No tā Viņam visvairāk bail. (Un man arī. Galvenais, lai Alija neaizskrien drošību meklēt kaut kur citur - cik bieži lasām par pazudušajiem mīluļiem pēc Jaungada nakts pirotehnikas!) Es mācos ikdienā vairāk uzticēties Viņa iedrošinājumam, ka Viņš mīl, parūpēsies, un es varu droši skriet un priecāties.
Dalīties Google Plus

Aidis Tomsons:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Komentāra publicēšana