Ulvis Skadiņš, zinātnieks, Jelgavas Adventistu draudzes vecākais 

Godīgums un zinātne

Godīgums ir mūsu cilvēces kopīgo zināšanu pamatā. Tikai un vienīgi godīga attieksme pret to, ko redzam apkārt, ļauj mums kā civilizācijai nonākt pie pareiziem atklājumiem.

Kad sāku aktīvi pievērsties kristietībai, uzzināju, ka zinātne nav godīga. It īpaši jautājumos par pasaules rašanos, par fosilijām, par vecuma noteikšanu zinātnieki akli seko dažādiem nepamatotiem pieņēmumiem. Tā vien šķiet, ka vēlme noliegt Dieva esamību ir tik liela, ka tiek pieņemtas visādas teorijas bez jebkāda pamata, bez jebkāda godīguma pret to, ko redz mikroskopos, teleskopos, zemes slāņos un visos citos izziņas avotos. Fosiliju un iežu vecuma noteikšanas metodes neiztur nekādu kritiku – mērījumi uzrāda pilnīgi aplamus rezultātus. Un tomēr zinātnieki pie tiem turas. Ģeoloģiskā kolonna ir atrodama tikai mācību grāmatās – reāli dabā tāda nav atrodama. Un tomēr zinātnieki pēc tās vadās savos aprēķinos. Darvina izdomātā evolūcijas teorija ir ļoti vāji pamatota. Patiesībā tā atrodas lielā krīzē – nopietna daļa zinātnieku to apšauba. Un tomēr to spītīgi māca mūsu bērniem.

Ir savāda sajūta, ka zinātne pasaules mērogā apzināti slēpj patiesos faktus un negodīgi izceļ sev vēlamos.

Vai es esmu godīgs?

Šādā informācijas pasaulē es dzīvoju lielāko daļu savas kristiešu dzīves. Tikai pirms nedaudz gadiem es sapratu, ka es pats esmu negodīgs. Iepriekš minētie apgalvojumi nāk tikai no viena informācijas avota – no tiem, kas uzskata, ka zeme un viss, kas uz tās, ir radīts pirms apmēram 6000 gadiem. Ja es būtu godīgs, man vajadzētu ieklausīties, ko saka citi informācijas avoti. Tas ir tas, uz ko aicina Bībele – divi vai trīs liecinieki.

Jāatzīst, nav viegli būt godīgam pret sevi. Man bija bail uzzināt, ko saka citādāk domājošie. Ja nu viņi sagrauj manu ticību adventistu mācībai, ticību Bībelei un varbūt pat ticību Dievam? Man bija bail no tādām pārmaiņām, tāpēc es ilgi atturējos uzzināt, ko stāsta citi.

Tomēr savā dzīvē piedzīvoju vairākus pavērsienus, kas man palīdzēja pabāzt degunu laukā no sava drošā informācijas kambarīša. Minēšu divus. Pirmkārt, es pats kļuvu par zinātnieku. Esmu ieguvis doktora grādu inženierzinātnēs un tagad strādāju kā vadošais pētnieks LLU Būvkonstrukciju katedrā. Tā es varu ielūkoties zinātnes virtuvē un spriest par to daudz objektīvāk nekā līdz tam. Otrkārt, klausoties dažādas debates starp kristiešiem un ateistiem, pamanīju, ka pasaules spēcīgākie kristietības aizstāvji uzticas zinātnei, atbalsta zinātni un liela daļa paši ir spēcīgi zinātnieki.


Mani godīgie secinājumi

Es nolēmu būt godīgs un sāku iepazīt informāciju par zinātni, zemes vecumu, fosilijām un evolūcijas teoriju no dažādiem avotiem. Lūk, daži secinājumi, pie kuriem nonācu un kuri man lika uz lietām skatīties pavisam citādāk.

Vai zinātnei var ticēt?

Jā un nē. Zinātne ir cilvēku veidota un uzturēta, tādēļ nepilnīga. Tajā ir iesaistīti cilvēki ar dažādu motivāciju. Nereti nemākulības dēļ vai pat negodīgu nolūku vadīti, tiek pierādīti un publicēti nepatiesi apgalvojumi. Īpaši jāuzmanās no tādiem zinātnieku apgalvojumiem, kas pamatojas uz vienu pētījumu vai kur zinātnieks izsaka apgalvojumus ārpus savas kompetences.

No otras puses, zinātniskās informācijas patiesums pirms publicēšanas tiek pārbaudīts. Mēs uzticamies ļoti dažādiem avotiem – avīzēm, radio ziņām, televīzijai, YouTube video, dažādām grāmatām, Facebook rakstiem utt. Tomēr nevienā no šiem avotiem pirms publicēšanas netiek prasīta tāda faktu patiesuma pārbaude, kā tas ir zinātniskajiem izdevumiem. Katru rakstu pirms publicēšanas recenzē divi anonīmi, neatkarīgi recenzenti – attiecīgās jomas speciālisti. Man pašam ir nācies atsevišķiem rakstiem sniegt neapmierinošu vērtējumu un rakstu noraidīt zemās kvalitātes dēļ. Jo prestižāks izdevums, jo skrupulozāk tiek pārbaudīti iesniegtie raksti.

Ir vēl kāda lieta. Manā skatījumā zinātnieki ir diezgan skeptiska tauta, kuri nesteidzas pieņemt visu, ko viņiem sniedz priekšā. Pats esmu bijis liecinieks, ar kādu degsmi atsevišķs zinātnieks norāda uz citu zinātnieku kļūdām. Tas ir katra pētnieka gods parādīt savu ieguldījumu, kritiski izvērtējot pieņemtās teorijas un atrodot tajās kādu trūkumu. Bet, ja kāds piedāvā jaunu teoriju vai skaidrojumu, pārējie zinātnieki parasti nesteidzas to pieņemt, kamēr nav savākti pietiekami daudz pierādījumu.

Kā orientēties zinātniskajā informāciju pasaulē? Esmu sapratis, ka viens no vienkāršākajiem kritērijiem, pēc kā atšķirt uzticamu zinātnisku informāciju no apšaubāmas, ir iesaistīto neatkarīgo zinātnieku un veikto pētījumu skaits. Zinātniskie apgalvojumi, ko atbalsta daudzi dažādi, savstarpēji nesaistīti un nopietnos izdevumos publicēti pētījumi, visticamāk, ir uzticami.

Es nemaz nešaubos, ka farmācijas biznesā, kur drīkst tirgot tikai zinātniski pārbaudītus produktus, nereti pētījumi var būt falsificēti. Aiz tiem stāv daudz naudaskāru sponsoru, kas labprāt ietekmētu pētījumu rezultātus par labu savai kabatai. Bet ir daudzas zinātnes nozares, kurās pasūtītājiem galvenokārt interesē īstenība, nevis uz nepatiesiem faktiem pamatots finansiāls ieguvums. Pie tādām es pieskaitu arī tās nozares, kas saistītas ar zemes vecuma noteikšanu.

Kas attiecas uz sazvērestības teorijām, redzot zinātnieku sabiedrību no “iekšpuses”, man nekādi nav pieņemama doma, ka visa tik atšķirīgi ticošā, bet kritiski domājošā zinātnieku kopiena spētu pasaules mērogā sazvērēties un no visiem slēpt kādu būtisku, ateistiem nevēlamu informāciju.

Vecuma noteikšanas metodes

Vecuma datēšanas metodes, izrādās, ir diezgan uzticamas. Mūsdienās veiktie mērījumi uzrāda precīzus rezultātus. To apstiprina lielā saskaņa starp dažādām savstarpēji neatkarīgām metodēm.

Kā uzskates līdzekli līdzdalīšu kristīgu zinātnieku pētījumu [1], kurā salīdzinātas trīs neatkarīgas vecuma noteikšanas metodes. Autori salīdzina 1) koku gadskārtas, 2) konkrētu ezeru gadskārtējos nogulsnējuma slāņus un 3) radioaktīvā oglekļa 14 vecuma noteikšanas metodi. Koki šādām pārbaudēm ir ļoti pateicīgi, jo tie satur gan oglekļa 14 izotopus, gan gadskārtas. Tātad konkrētā koka gabala vecumu var noteikt pēc divām neatkarīgām metodēm – skaitot gadskārtas un mērot oglekļa 14 izotopa daudzumu. Tā var pārliecināties, vai abas metodes ir saskanīgas. Starp citu, saliekot informāciju no vienā apgabalā atrastajiem koka gabaliem, zinātnieki pēc gadskārtām vien ir spējuši aizskaitīt līdz pat 14 tūkstošiem gadu. Līdzīgi tas ir ar nogulsnējuma slāņiem atsevišķos ezeros. Katrā slānī ir savas organiskās atliekas (piem., koku lapas), kurās var izmērīt arī atlikušā oglekļa 14 daudzumu. Ezeru pamatnēs reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoš slāņu.

Zemāk parādītajā attēlā var redzēt sakritību starp šīm trim vecuma noteikšanas metodēm: ar nepārtrauktajām violetajām līnijām ir parādītas zinātnieku prognozes, cik daudz šodien jābūt atlikušajam oglekļa 14 izotopam dažāda vecuma koka un nogulsnējumu paraugos, ja zinātnieku izpratne par pagātnes procesiem ir pareiza. Sarkanie punkti parāda, cik daudz ir faktiskais atlikušais oglekļa 14 saturs koka paraugos atkarībā no gadskārtu skaita. Zaļie punkti parāda, cik daudz ir atlikušais oglekļa 14 daudzums organiskajās paliekās, ezeru nogulsnējuma slāņos atkarībā no slāņu skaita. Sakritība ir ļoti iespaidīga.

Noteiktais oglekļa-14 izotopa daudzums dažāda vecuma koka paraugos un ezera noguluma slāņos. Violetās līknes parāda kādās robežās būtu jābūt šiem rezultātiem, ja pašreizējie metodes pieņēmumi ir pareizi. [1] 
Šis ir tikai viens piemērs, cik radioaktīvās metodes tomēr ir uzticamas. Radioaktīvo metožu ir ļoti daudz, un tās ir dažādas. Interesanti, ka tās visas, kaut arī bieži ir savstarpēji nesaistītas, uzrāda ļoti līdzīgus rezultātus [2].

Ko par to saka mūsu (adventistu) zinātnieki, kas sludina jaunu Zemes vecumu? Citēju:

Zemes vecums, kas aprēķināts ar radiometriskajām datēšanas metodēm, kreacionistiem ir un paliek kā viens no problemātiskākajiem jautājumiem.[3]
Tātad mūsdienās zinātnieku izmantotās datēšanas metodes ir samērā precīzas, un tās sniedz vienus no spēcīgākajiem argumentiem, ka zeme ir veca – ap 4.5 miljardu gadu.

Ģeoloģiskā kolonna

Adventistu zinātnieki, kas tic tam, ka Zeme ir radīta nesen – pirms apmēram 6-10 tūkstošiem gadu, atzīst, ka zinātnieku izveidotā ģeoloģiskā kolonna ir pamatota. Strīds ir tikai par to, vai tā ir veidojusies miljoniem gadu laikā, viena gada laikā (grēku plūdos), vai arī tiek meklēts cits kompromiss ar tūkstošiem gadu ilgu periodu [4]. Lomalindas universitātes profesors Leonards Brands meklē variantus, kā sasaistīt nesenu zemes radīšanu un grēku plūdus ar ģeoloģisko kolonnu. Viņš atzīst, ka kreacionistu izstrādātie ģeoloģisko slāņu veidošanās modeļi nesaskan ar radiometriskajiem vecuma datējumiem. Zinātnieku noteiktais slāņu vecums ir krietni lielāks – miljoni un miljardi gadi nevis tūkstoši. Tas ir būtisks izaicinājums, uz kuru viņš pagaidām nav atradis atbildi. Turklāt ģeoloģiskajos slāņos atrastās fosilijas liecina par izteiktu kārtību un secību – vecākajos slāņos atrodamas vienkāršāku organismu fosilijas, bet fosilijas ar lielāku dažādību un sarežģītākām formām – jaunākos slāņos. Tas nesaskan ar grēku plūdu katastrofiskajiem procesiem, kur visam būtu jābūt samaisītam haotiski [4][5]. Kristietis S.O. Mošiers u.c. min vēl vairākus citus, bet ne vienīgos iemeslus, kas noraida iespējamību, ka ģeoloģiskie slāņi būtu veidojušies grēku plūdu rezultātā [6].

Šīs divas atziņas -, ka ģeoloģiskā kolonna ir pamatota un vecuma noteikšanas metodes ir uzticamas, - iespieda mani stūrī un lika man pārvērtēt visu līdzšinējo pārliecību. No šīm atziņām izriet, ka dažādi dzīvie organismi ir dzīvojuši un miruši miljoniem gadu, pirms Dievs radīja cilvēku. Interesanti, ka ģeoloģiskajos slāņos un fosiliju reģistros novērojamas masu izmiršanas pazīmes. Arī tās ir notikušas krietni pirms cilvēkiem.

Tas sagrāva manu priekšstatu par “ideālo” pasauli, kas nepazina ciešanas un nāvi līdz pirmo cilvēku krišanai. Tas lika man saprast, ka Dievs caur 1. Mozus grāmatas radīšanas stāstiem vēlējās pateikt kaut ko citu nevis informēt par tehniskiem radīšanas aspektiem.


Vai evolūcijas teorija piedzīvo krīzi?

Kristiešu starpā ir populāra doma, ka evolūcijas teorija ir vāji pamatota un piedzīvo būtisku krīzi. Izrādās, ka evolūcijas teorija patiesi piedzīvo krīzi. Tomēr šī krīze nav par to, vai teorija ir uzticama vai nē. Krīze ir par to, kā skaidrot evolūcijas procesus, un par citiem otršķirīgiem jautājumiem. Līdzīgi kā kristieši var strīdēties par trīsvienību vai citiem mācību punktiem, bet viņi joprojām ir stipri pārliecināti kristieši.

2015. gadā ir veikta apjomīga pasaules lielākās multidisciplināro zinātņu asociācijas (AAAS) zinātnieku aptauja par to, vai viņi tic noteiktiem zinātniskiem apgalvojumiem. Katras jomas zinātniekiem tika uzdoti tie jautājumi, kuros viņi ir specializējušies. Biomedicīnas zinātnēs iesaistītajiem zinātniekiem jautāja, vai viņi uzskata, ka cilvēki ir radušies evolūcijas ceļā? Aptaujas rezultāti liecina, ka 98-99% no zinātniekiem uzskata, kā tā tas ir [7]. Interesanti pieminēt, ka puse Amerikas baltādaino evaņģēlisko draudžu locekļi uzskata, ka zinātnieki nav vienoti jautājumā par evolūciju [8], lai gan patiesībā vienotība ir ļoti liela.

Viens no spēcīgākajiem kristietības aizstāvjiem Francis Kolins vadīja starptautisko cilvēku genoma projektu. Viņi ne tikai apkopoja cilvēka, bet arī nedaudz dzīvnieku genomus. Iegūto informāciju iedeva sašķirot datoram, kas neko nezina par Darvinu un evolūcijas teoriju. Algoritmu darbības rezultātā tika iegūts pēc būtības tāds pats sugu savstarpējās radniecības koks, kādu bija izveidojuši zinātnieki, pētot fosilijas un anatomiju. Sakritības ir pat detaļās. Mūsos ir iekļauti pat tādi gēni, kas savu funkciju ir zaudējuši, bet dzīvniekos ir aktīvi [9].

Lai kā mums nepatiktu evolūcijas teorija, mēs nevaram noliegt, ka pagaidām tā ir vispamatotākā zinātniskā teorija, kas apraksta dzīvības formu dažādību rašanos uz šīs planētas. Pašiem zinātniekiem par to ir apbrīnojami liela vienprātība. Atcerēsimies, ka zinātnieki ir cilvēki ar ļoti dažādu reliģisko piederību, tai skaitā kristieši.

Vai kristietība un evolūcijas teorija viena otru izslēdz?

Ir daudzi kristieši un ateisti, kas apgalvo, ka kristietība un evolūcijas teorija nav savienojamas – vai nu viena, vai otra. Šādi apgalvojumi, manā skatījumā, ir nepatiesi un no kristiešu puses ļoti tuvredzīgi. Izrādās, ka ir ļoti daudz nopietnu kristiešu, kas Bībeli uztver burtiski un reizē pieņem arī evolūcijas teoriju. Viņi burtiski uztver nevis katru Bībeles vārdu, bet gan katru domu, ko Dievs ir vēlējies caur Bībeli pateikt. Manuprāt, jau vairākkārt izteiktā atziņa, ka zinātne runā par to, Dievs visu radījis, bet Bībele atklāj, KĀPĒC Dievs visu radījis, ir ļoti precīza. Manā prātā atrisinās daudzi grūtie jautājumi, ja es šīs lietas tādā veidā nodalu.

Ja kādam interesē uzzināt, kā kristietis var sadzīvot ar apziņu par evolūciju, tad iesaku apmeklēt, piemēram, Biologs.org vai asa3.org mājaslapas.

Kāpēc Dievs izvēlējās evolūciju?

Attīstoties tehnoloģijām, izzināšanas iespējām un resursiem, zinātnieki no ļoti dažādām nozarēm aizvien spēcīgāk nostiprina izpratni par to, ka Universa un mūsu zemeslodes vecums ir mērāms miljardos gadu. Atklājumi nenoliedzami parāda, ka dzīvība un nāve ir bijusi uz mūsu planētas krietni pirms cilvēki to ir apdzīvojuši. Visticamākais skaidrojums lielajai dzīvības formu dažādībai uz mūsu planētas zinātnieku skatījumā ir evolūcijas teorija.

Ja mēs to pieņemam, paliek jautājums, kāpēc Dievs izvēlējās evolūciju? Es pilnīgi piekrītu tiem, kas saka: “Dievs taču varēja visu radīt sešās burtiskās dienās. Kāpēc Viņam būtu nepieciešami miljardi gadu?” Tomēr nav jautājums par to, ko Dievs varēja izdarīt. Jautājums ir, kuru no daudzajām radīšanas iespējām Dievs izmantoja? Dabas pētnieki saka: evolūciju.




Kāpēc tieši evolūciju? Kāpēc Bībeles Dievs būtu izmantojis šādu metodi? Šo jautājumu es biju spiests sev uzdot. Man joprojām nav atbildes. “Bet, cilvēk, kas tu tāds esi, ka runā pretī Dievam? Vai tad veidojums var sacīt savam veidotājam: kādēļ tu mani tādu esi izveidojis?” (Romiešiem 9: 20). Manam prātam bija sāpīgi mainīties un pieņemt neapstrīdamo realitāti, bet es lēnām sāku ar to samierināties. Starp citu, man ļoti palīdzēja Ījaba grāmatas lasījumi, kur Ījabs tā arī nesaņēma atbildes uz saviem jautājumiem par ļaunumu, ciešanām un netaisnību, bet ieguva mieru ar Dievu, paļaujoties uz Viņu.

Sirdsapziņas jautājumi

Ja par godīgumu, tad man jāuzsver, ka šie ir mani secinājumi, pie kuriem es nonācu, godīgi izvērtējot sev pieejamo informāciju. Protams, visus apsvērumus es šeit nevarēju iekļaut - raksts būtu pārāk garš. Tajā pašā laikā es bez aizspriedumiem pieņemu tos, kuri ir nonākuši pie pilnīgi pretējiem uzskatiem. Es tāpat kā ikviens no mums esmu spiests uzticēties citiem zinātniekiem. Mēs nevaram paši visur būt, visu zināt, visu prast un pārbaudīt. Tomēr mēs varam iemācīties atšķirt uzticamus informācijas avotus no neuzticamiem. Mēs visi mācāmies to darīt. Kamēr mēs mācāmies, mēs dzīvojam ļoti atšķirīgās informācijas telpās un neizbēgami nonākam pie atšķirīgiem uzskatiem.

Ar šo rakstu es nevēlos pateikt, ka visiem kristiešiem ir jākļūst par evolūcijas teorijas piekritējiem. Es pat nepretendēju kādu pārliecināt, ka zeme ir vecāka par 6 tūkstošiem gadu vai pat apaļa. Patiesībā esmu sapratis, ka šajos jautājumos diskusijas nereti izvēršas pilnīgi bezjēdzīgas. Katrai pusei ir savi spēcīgie argumenti, savas autoritātes un ļoti pamatoti iemesli, kāpēc otras puses argumenti un autoritātes ir pilnībā ignorējamas.

Vienu gan mums vajadzētu saprast un pieņemt. Mēs katrs esam situācijā, kur mūsu sirdsapziņa neļauj pieņemt neko citu kā to, ko esam pa īstam sapratuši. Kādreiz es nevarēju pieņemt neko citu, kā burtisku Bībeles pirmās nodaļas skaidrojumu. Tagad ar tām zināšanām un to izpratni, ko Dievs man ir devis, es nekādi nespēju reizē būt gan godīgs pret Dievu un sevi, gan arī pieņemt, ka Bībeles pirmās nodaļas būtu zinātniski precīzs Visuma radīšanas apraksts.

Tas ir sirdsapziņas jautājums. Mēs visi atrodamies dažādos ūdeņos. Vienam kājas stāv kreacionistu dīķī, cits bradā pa Inteligent Design upi, vēl citi plunčājas evolūcijas ezeriņā. Mēs tur neatrodamies savu iegribu dēļ vai vieglākas dzīves – kompromisa meklējumos. Mēs tur esam spiesti atrasties iegūtās informācijas un sirdsapziņas dēļ. Mūsu godīgā attieksme pret to, ko redzam mums apkārt, neļauj mums kāpt citos ūdeņos. Kaut mēs spētu to pieņemt mūsu draudzēs!



Esmu sapratis, ka kristietība un Bībele ir savienojama ar evolūcijas teoriju. Tomēr tās abas nekādi nav savienojamas ar negodīgumu. Būsim godīgi pret sevi un ļausim citiem būt godīgiem pašiem pret sevi!



[1] Gregg Davidson, Ken Wolgemuth (2018) “Testing and Verifying Old Age Evidence: Lake Suigetsu Varves, Tree Rings, and Carbon-14” https://www.asa3.org/ASA/PSCF/2018/PSCF6-18Davidson.pdf
[2] Davis A. Young (2007) “How Old Is It? How Do We Know? A Review of Dating Methods—
Part Two: Radiometric Dating: Mineral, Isochron and Concordia Methods” https://www.asa3.org/ASA/PSCF/2007/PSCF3-07Young.pdf
[3] Geoscience research institute, “Age of the Earth” https://www.grisda.org/faq-age-of-the-earth
[4] Leonard R. Brand (2007) “Wholistic Geology: Geology Before, During, and After the Biblical Flood”, Geoscience research institute: https://www.grisda.org/origins-61007
[5] Biologs, “What does the fossil record show?”: https://biologos.org/common-questions/what-does-the-fossil-record-show/
[6] Stephen O. Moshier, Gregg Davidson, Joel Duff and Tim Helble (2016), Flood Geology and the Grand Canyon: What Does the Evidence Really Say? https://biologos.org/articles/flood-geology-and-the-grand-canyon-what-does-the-evidence-really-say
[7] Pew Research Center (2015) “An Elaboration of AAAS Scientists’ Views” https://www.pewresearch.org/science/2015/07/23/an-elaboration-of-aaas-scientists-views/
[8] Pew Research Center (2015) “Strong Role of Religion in Views About Evolution and Perceptions of Scientific Consensus” https://www.pewresearch.org/science/2015/10/22/strong-role-of-religion-in-views-about-evolution-and-perceptions-of-scientific-consensus/
[9] Francis Collins video ieraksts uzrunai The Veritas Forumā https://www.youtube.com/watch?v=EGu_VtbpWhE.
Precīza vieta, kurā runā par gēniem un evolūciju: https://youtu.be/EGu_VtbpWhE?t=2202


Dalīties Google Plus

Ulvis Skadiņš:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

2 komentāri :

  1. 1 Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
    2 Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.
    Pieņemot, ka Mozus radīšanas dienas būtu sacerējis, pats filozofiski salicis savā secībā, sanāk atcelt to, uz ko šīs radīšanas dienas secīgā kārtībā aizved - uz Sabatu, septīto dienu.
    Kāpēc būtu izmantotas divas metodes, pirmā - kurā radījums parādas dienas gaismā tā ne-evolucionētā, bet galīgā versijā. Bet otrā, kurā ir palaist kāds process, kurš atļauj evolucionēties, pārvērsties nejaušības veidā kaut kam par kaut ko. Dievs ir kārtības Dievs, otrā metode Viņam īsti nepiestāv.
    Vai Dievam, radot Cilvēku - radības kroni, vajadzēja viņu inicializēt kādas evolucionāras ķēdītes gala iznākumā? Tātad izriet, ka pēc vēl miljardiem gadu būs attīstījies kas pārāks par radības kroni? (ja vien ķēdīti neapstādina, ja tomēr apstādina, tad te nav konsekvences) Vai arī, cilvēks pēc šādas loģikas nav radības kronis? Lai kādu radību šādi kronētu, jābūt stipram apgalvojuma pamatam, ka nebūs nekas pārāks, vai Dievs, Kurš spējīgs izsaukt esamībā no pilnīgas neesamības to spēj?
    Vai Tas, Kas par Sevi saka, "Es esmu Dāvida sakne un dzimums", tā varēja teikt, jo evolūcijas kārtā bija palaimējies būt par tādu, vai tomēr Viņš tajā tika - saskaņā ar iepriekš rakstītiem pravietojumiem - iedēstīts, radīts ? (bībelē saglabājot visus ciltsrakstus):
    5 Te viens no vecajiem saka man: "Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus."
    16 Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne."
    Vai mums būtu jābīstas no priekšā stāvošajiem zinātniskajiem oglekļa un citu metožu atklājumiem un to interpretācijām, kuri pretendē izrādīties autoratīvāki par Dieva Vārdu?
    Vai kāds ir atradis kādu bībeles pravietojumu, kurš nebūtu izpildījies precīzā pilnībā?
    31 Patiešām, Dieva ceļš ir pilnīgs, Tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa.
    6 Tad viņš man sacīja: "Šie vārdi ir uzticami un patiesi. Tas Kungs, praviešu garu Dievs, ir sūtījis Savu eņģeli atklāt Saviem kalpiem, kam drīzumā jānotiek.
    7 Redzi, Es nāku drīz!" Svētīgs, kas tur šīs grāmatas pravietojuma vārdus.

    AtbildētDzēst
  2. Evolūcija būtībā ir paradoks. Tātad, kāds no kāda ir izcēlies. Pagriežam šo secību, ka kāds no kāda izceļas - pretējā virzienā un iznāk, ka /vienmēr ir jābūt kādam pirms vai iepriekš/. Šī loģika nemitīgi pieprasa kādu, kas atrodas pirms nākošā.. Tātad paradoksāla savā būtībā, neloģiska. Jebkurā gadījumā (arī evolūcijas gadījumā) ir vajadzība pēc Kāda, kurš Ir spējīgs no pilnīgas neesamības izsaukt esamībā. Ja Dievs tā to Ir spējīgs, kamdēļ, lai Viņš neradītu vienā acumirklī, tādā pašā veidā un rokrakstā, kā ir minēts par augšām celšanu. Vienā acumirklī!

    51 Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
    52 piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.

    AtbildētDzēst