Kristus kalpošanas pamatprincipi (6.2.daļa)

Kas ir svarīgākais!? Vietējā draudze


Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā. (1.Pētera vēstule 1.nod.)



Lai mēs varētu salikt savos prātos visas svarīgākās kristīgās kalpošanas atziņas, tad mums būs jāaplūko kristīgās kalpošanas trīs nozīmīgi redzējumi vai vīzijas. Redzējumi, kuri ir savstarpēji saistīti un nav iespējama to atdalīšana.

Iepriekšējā rakstā mēs apskatījām un pārdomājām cilvēka kā individīda vietu kristīgajā kalpošanā. Mēs necentāmies kādu iemācīt kā svētīgi kalpot vai kā pareizi kalpot, bet īsumā ielikām tās rakstu vietas, kuras esam pieraduši ikdienā lasīt un ne sevišķi pievērst uzmanību izlasītā būtībai...
​Šajā reizē ieskatīsimies vietējās draudzes kristīgajos kalpošanas pamatprincipos​.

Vietējā draudzē sanāk kopā cilvēki, kuri nav bijuši apmierināti ar savu dzīves veidu , kuri nav bijuši apmierināti ar sevi, tāpēc cēlušies un meklējuši, līdz atraduši. Tomēr atrast nenozīmē iegūt un paturēt. Arī tad, kad esi nopircis mobilo telefonu, ar pirmo sekundi tu nespēsi viņu lietot. Ir jāveic dažas operācijas secīgā kārtībā, lai telefonu ieslēgtu un sāktu lietot. Arī lietot telefonu momentā ar visu pieejamo jaudu tu nevari, jo paiet laiks, līdz tu apķer, kuras "pogas" jānospiež, lai ierīce viegli un ērti kalpotu.

Jāņem vērā, ka draudzē ir jau citi cilvēki, kuri ienākuši agrāk un ir jau sākuši satbilizēt savu vērtību sistēmu. Tāpat ir neapstrīdams fakts, ka vietējā draudzē cilvēki sanākot kopā iepazīstas ilgākā laika posmā. Un daudzās draudzēs paiet ļoti ilgs laiks, kamēr īstie cilvēki spēj saprasties ar citiem īstajiem cilvēkiem, un kopīgi izveidot kristīgas kalpošanas modeli, kurš ir nepieciešams sabiedrībai, kuras vidū draudze dzīvo.
Nevis ir piemērots pašai draudzei, bet sabiedrībai, kurā draudze dzīvo.

Tāpat kā iepriekšējā reizē mūsu vadmotīva rakstu vieta būs:
Lūka 4:18-19 Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.

Vietējā draudze kā cilvēku indivīdu kopums

Kurš no Lūkas aprakstītajiem mazajiem kalpošanas notikumiem spētu raksturot vietējo draudzi visā tās krāšņumā? Domāju, ka viskrāšņākais vietējās draudzes kalpošanas apraksts būs triekas ķertā vīra dziedināšanas īsais stāstiņš. Šis tik īsos vārdos aprakstītais notikums būs tas precīzākais vietējās draudzes kristīgās kalpošanas parauga attēlojums, kurā iegrimstot varēsim gūt emocionālu pārdzīvojumu, kurš pacels draudzes kalpošanas garu.

Triekas ķertais cilvēks ārkārtīgi precīzi atbilst cilvēkiem, par kuriem Lūka, ar Jēzus runāto, raksta augstāk minētajā rakstuvietā. Nabags, jo cietumnieks, akls, jo neredz izeju no smagās situācijas, satriekts sirdī un dvēselē, jo pazaudējis cerību dzīvē. Dzīvojis kādu dzīves laiku bez Dieva žēlastības, vismaz viņam pašam tā ir licies. Viņam ir draugi, kaimiņi. Vietējie.Iezemieši. Tie dienu no dienas redz šo bezpalīdzīgo vīru un droši vien palīdz cik nu katram atliek laika vai ar to, kas ir cilvēka rocība. Es domāju, ka šis minējums ir patiess, jo cilvēki, kuriem ir vienaldzība dvēselē, nepalīdzēs arī īpašajā reizē. Atnākot īpašajai reizei-tieši tas laiks, kad Kristus ir pietuvojies nelaimīgā cilvēka dzīvesvietai tajā attālumā, kurā viņš būtu aizsniedzams veselajiem draugiem, kaimiņiem, cilvēki sanāk kopā un klusi veic visus sagatavošanas darbus, lai savu nelaimīgo draugu aiznestu pie Kristus.

Netiek sasaukta sapulce, vai izsludināts konkurs par vislētāko nestuvju iegādi, bet nopietnā klususmā katrs veic savu zināmo darbiņu, kuru apvienojot ar citu paveikto, būs iespēja palīdzēt nelaimīgajam.

Šiem cilvēkiem netrūkst drosmes arī izmisuma un pārdzīvojumu dzīves periodā. Līdzcilvēki, skatoties uz savu nelaimīgo tuvāko, uzdeva pašu svarīgāko dzīves jautājumu: ”Dievs, kur tu esi? Mums sāp dvēselē, kad raugāmies uz savu tuvāko! Vai Tu esi šim nelaimīgajam žēlsirdīgs?”

Vietājā draudze klusumā un mierā gatavojoties X stundai, patiesībā gatavojas kristīgās kalpošanas galvenajam notikumam. Cilvēka paņemšanai ārā no esošās dzīves telpas un aiznešanai Dieva klātbūtnē. Ne jau vietējā draudze mainīs nelaimīgā neapmierinātā cilvēka dzīvi. Vietājā draudze ieraudzīs cilvēku, kuram nepieciešams redzējums, un aiznesīs viņu Dieva klātbūtnē, lai Jēzus upuris Golgātas kalnā dotu iespēju nelaimīgajam ieraudzīt sevi patieso.

Tieši šeit būtu vietā spitālīgā vīra teiktais Jēzum - "Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt."
Jēzus uz katru šādu cilvēka indivīda lūgumu atbildēs - "Es gribu! Topi šķīsts!"

Vai kā Jēzus sacīja triekas ķertajam cilvēkam - "Cilvēks, tavi grēki tev piedoti."
"Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!"
Lūka 4:18-19 ...jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.
​Lai jums svētīgs laiks lasot, pārdomājot, rīkojoties...

Turpinājums sekos...
Dalīties Google Plus

Uģis Dauksts:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 komentāri :

Ierakstīt komentāru