Mans uztraukums

Andis Krēsliņš, teoloģijas doktors, pensionēts mācītājs:

Ir noskaidrots, ka caurmērā tikai 8% no visiem mūsu uztraukumiem ir par reālām dzīves problēmām.
40% uztraukumu ir par lietām, kuras visticamāk nekad nenotiks.
30% uztraukumu ir par pagātnes notikumiem, kurus nevar mainīt.
12% par citu cilvēku izteiktu kritiku jeb attieksmi, kas bieži vien ir nepamatota.
10% par veselību, kas uztraucoties patiešām pasliktinās.
8% par reālām dzīves problēmām.

Tātad ne vienmēr tas ,ko mēs redzam, jūtam, domājam un uztraucamies, ir tas, kas īstenībā notiek dziļākajā būtībā.
Un bieži vien uztraukums ir kā šūpuļkrēsls, kurš mūs nodarbina, bet uz priekšu neved. Kur bijām, turpat vien sēžam un šūpojamies.

Arī Bībele runā par uztraukumu:

1. Nomainīt uztraukumu pret lūgšanu.

Filip. 4:6-7 Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.
Lūgšana ir saruna ar Tēvu, kurā mēs sakām visu, ko domājam, arī par saviem uztraukumiem. Šī saruna ir Sv.Gara vadīta. Rom.8:26- Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.
Šāda saruna atnes mieru dvēselē un bieži vien atļauj ieraudzīt problēmu no citas perspektīvas. Man personīgi tas palīdz paskatīties uz dzīvi kā no lidmašīnas jeb debesu skatījuma. Un tad iedomātā problēma kļūst daudz mazāka un vieglāk risināma.

2. Dzīvot šodienā.

Mat.6:34 Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
Vakardiena un rītdiena nav mūsu ziņā, tikai šodiena.
Tas nenozīmē ka nevajadzētu plānot un apzināties rītdienas esamību. Bet tas nozīmē, ka rītdiena, iespējams, būs pavisam citāda kā plānotājā ierakstīta. Rītdiena pieder Dievam, un Viņš ir solījis Rom.8:28, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
Atcerēsimies Jāzepa dzīvi 1.Moz.37. Diez vai Jāzeps, ejot pie brāļiem, bija plānojis nokļūt bedrē un kā vergs ceļot uz Ēģipti. Bet gala iznākumā, uzticoties Dieva vadībai, viņš varēja glābt no bada ne tikai Ēģipti, bet arī savus brāļus un ģimeni.

3. Neuztraukties par lietām, kas ir ārpus mūsu kontroles.

1Pēt. 5:7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.

Ir lietas, pār kurām mums ir ļoti maza vai pat nekāda kontrole. Piemēram, COVID-19 vīruss, laika apstākļi, nodokļu sistēma, kaimiņi un darba kolēģi utt.
Es nevaru pat kontrolēt to, ko jūs domājat par šo rakstu. Kādam tas patiks un kādus tas uzrunās, citiem varbūt nepatiks un kādi neapmierināti kurnēs. Mans uzdevums ir lūgt Dievu pēc Svētā Gara vadības un darīt to labāko, kas šķiet ir labākais šinī brīdī. Es varu kļūdīties, mēs visi kļūdāmies. No kļūdām nav jābaidās, kļūdas ir jālabo un jācenšas tās neatkārtot.

4. Uztraukumi par dzīves ambīcijām un ka kaimiņiem ir kaut kas vairāk.

Lk.14:11 Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.

Nevajag uztraukties, ja kaimiņiem ir kaut kas vairāk vai jaunāks, vai citāds. Katram ir jāapzinās savi talanti un spējas. Tas nenozīmē, ka nevajadzētu mēģināt sasniegt vairāk, bet tas nozīmē plānot pakāpenisku izaugsmi, to regulāri salīdzināt ar reālitāti un neuztraukties, ja viss nenotiek tik ātri kā gribētos. Varbūt mūsu uzstādījumi un dzīves prasības ir pārāk augstas un nereālas?
Kad mūsu puikas beidza skolu un domāja, ka viņi ir speciālisti, izrādījās, ka viņiem nebija pieredzes, un darbu tik viegli nemaz nebija atrast savā specialitātē. Pagāja vairāki gadi līdz viņiem izdevās iegūt vajadzīgās iemaņas un labu darbu savā specialitātē. Mums vajadzēja viņus uzmundrināt, mierināt un teikt, ka viss ir labi, un ceļš ir ceļš.

5. Neuztraukties par ticības darbiem un mūžīgo dzīvību.

Efez.2:8-9 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.

Mūžīgo dzīvību var iegūt tikai ticībā, sakot "jā" Kristus upura nāvei Golgātā. Ar bauslības jeb ticības darbiem nevar iegūt mūžīgo dzīvību. Ticības darbi nav piedeva tam, ko Kristus mūsu vietā izdarīja pie krusta, jeb pierādījums tam, ka esam glābti. Bet, protams, labi darbi ir ļoti vajadzīgi un nepieciešami dzīvei šeit un tagad. Tiem ir ārkārtīgi liela loma mūsu rakstura izaugsmei, mūsu labklājībai un veselīgai dzīvei. Tomēr darbi ne labi, ne slikti nedod mūžīgo dzīvību, jo tā ir Dieva dāvana visiem tiem, kas tic un pieņem Kristus vietniecisko nāvi mūsu vietā. Tas, ko šeit pateicu, noteikti jums visiem ir labi zināms.

Varbūt darbu un mūžīgās dzīvības mijiedarbība nekad nav jūs uztraukusi, bet man bija laiks, kad es uztraucos par savu nespēju kļūt brīvam no grēkiem un baidījos, ka esmu pazudis. Lai kā es centos, lūdzu un svētījos, pēc kāda laika atkal biju sagrēkojis un piekrītoši māju tam, ko Pāvils raksta Rom.7:19-24 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?

Grēks ir cilvēkā no dzimšanas, un tas mūs pavada līdz kapam. To ir pierādījuši daudzi patiesi ticīgi cilvēki, cīnoties ar grēku sevī un citos, beigās nonākot pie atziņas, ka cilvēks nespēj to uzvarēt ne ar saviem, ne ar kādiem citiem spēkiem, jo tas ir daļa no mums. Bet tas nenozīmē, ka mums ir jākalpo grēkam. Pāvils raksta Rom.6:1-3 Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne! Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā? Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?

Pirms pāris gadiem man viena acs palika sarkana un iekaisa. Ģimenes ārsts tā īsti nevarēja noteikt diagnozi un aizsūtīja mani pie acu ārsta. Acu ārsts konstatēja ka man acī ir roze. Tas ir Varicella-zoster vīruss. Tas pats vīruss, kuru bērnībā slimojam kā vējbakas. Izrādās, ka pēc vējbaku izslimošanas vīruss paliek cilvēka organismā. Tas atrodas gulošā stāvoklī nervu sistēmā un jebkurā brīdī pie novājinātas imūnsistēmas (stress, nogurums, nepilnīgs uzturs) var aktivizēties un parādīties rozes veidā. Ārsts man izrakstīja antivirālās zāles, lika ēst vitamīnus un labi atpūsties. Dakteris teica: "Šis vīruss neatstās tevi līdz kapa malai, bet, ja gribi, lai roze neatkārtojas, tad rūpējies par sevi, dzīvo veselīgu dzīvesveidu, kārtīgi izgulies, izvairies no stresa un ēd pilnvērtīgu barību." To arī cenšos darīt, bet ne vienmēr iznāk kā gribētos.

To pārdomājot, nonācu pie secinājuma, ka manā miesā ir divi vīrusi- Varicella-zoster un grēka vīruss-, kuri mani neatstās līdz kapa malai. No kuriem Kristus mani pilnībā atbrīvos augšāmcelšanās rītā. Bet tanī pašā laikā es cenšos sekot acu ārsta un Kristus ieteikumiem – neļaut šiem vīrusiem aktivizēties. Es cenšos sekot Dieva dotajiem baušļiem un veselīgas dzīves likumiem. Citiem vārdiem sakot - daru visu iespējamoc, lai šie divi vīrusi neaktivizētos un netraucētu manu dzīvi. Tāpēc neēdu cūkas gaļu un treknas tortes, sešas dienas strādāju un septītā cenšos atpūsties, nezogu, nepārkāpju laulību, neslepkavoju, dodu Dievam godu, cienu vecākus utt. Tas viss palīdz man labi dzīvot, bet nekādi nevar atvērt debesu vārtus, kurus atver Kristus, jo ticu viņam. Vairs absolūti neuztraucos par mūžīgo dzīvību, kas ir Kristus dāvana visiem, arī man kā grēkus nožēlojošam grēciniekam.

Te arī sāku sapratu, kāpēc Kristus mirstošajam noziedzniekam pie krusta Lk.23:43 sacīja: "Patiesi Es tev saku šodien, tu būsi ar Mani paradīzē."
Tanī pašā laikā citai noziedzniecei - laulības pārkāpējai-sievai, kuru Kristus izglāba no nāves un kurai vēl vajadzēja dzīvot uz šīs zemes - Jāņa 8:11 Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"

Ja “ej un negrēko vairs” nozīmē iespēju sasniegt bezgrēcību uz šīs zemes un ja tas ir nepieciešams kvalitātes rādītājs mūžīgās dzīvības iegūšanai, tad Kristus noteikti būtu sūtījis eņģeļus, lai tie noņem jaunatgriezto brāli noziedznieku no krusta, un atļauj viņam demonstrēt ticības darbus kā pierādījumu viņa gatavībai debesīm. Bet nē! Darbiem nav nekādas nozīmes mūsu mūžīgās dzīvības iegūšanai.

Jēzus stāsta līdzību par debesu valstību Mat.20:1-16.
Mūžīgās dzīvības alga visiem ir vienāda, gan tiem, kuri ilgus gadus ir uzticīgi sekojuši Jēzum, cietuši ticības dēļ un pat atdevuši savu dzīvību, gan arī tiem, kuri pēdējā dzīves brīdī ir ielēkuši debesu vilcienā. Tādi kā noziedznieks pie krusta, kuram kopā ar visiem citiem augšāmcelšanās rītā dalībniekiem notiks noslēpumaina transformācija, grēka vīruss tiks likvidēts.
1.Kor.15:51-52 Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Noslēpumainā transformācija notiks augšāmcelšanās rītā, kad grēka vīruss tiks iznīcināts.
Bet šodien mums, kuri dzīvojam un sekojam Kristum, vārdi “Ej un negrēko vairs” nozīmē dzīves virziena maiņu. Neļaut grēka vīrusam postīt mūsu dzīvi. Tas ir aicinājums darīt bauslības darbus – darīt labu sev, citiem un Dievam. Tas ir saprātīgais aicinājums, kādu izteica mans acu ārsts: ja gribi labi dzīvot, tad neļauj rozes vīrusam sevi mocīt, seko veselīgas dzīves likumiem un saudzē sevi.

Noslēgumā daži citāti no Jāņa ev. 14.nodaļas.

Jāņa 14:1 Jēzus saka: "Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
Ja jums ir ticība man, tad jūs iziesiet cauri dzīves krīzēm kā uzvarētāji. Lai piedzīvotu augšupeju, bieži kā Jāzepam ir jāpiedzīvo lejupslīde un neveiksmes.

Nelaimēs un grūtībās mums blakus ir aizstāvis Svētais Gars.
Jāņa 14:16 Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,

Kristus norāda laimīgas dzīves virzienu un apstiprina savu mīlestību.
Jāņa 14:21 Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos."

Jēzus sniedz iedrošinājumu – es nākšu atkal.
Jāņa14:18-20 Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot. Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.

Neuztraucieties - Kristus dod mieru un garantē drošību.
Jāņa 14:27 Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.


Kāds mācītājs stāstīja atgadījumu. Lidmašīna lidoja cauri spēcīgai vētrai un negaisam. To ļoti svaidīja, un visi pasažieri bija redzami uztraukti. Arī mācītājs nepārtraukti lūdza Dievu un domāja, vai tikai šis nebūs viņa pēdējais lidojums. Bet tad sev par pārsteigumu viņš ieraudzīja kādu mazu meitenīti mierīgi sēžam krēslā un spēlējamies ar lellēm. Šķita, ka bērnu absolūti neiespaidoja lidmašīnas kratīšanās un zvalstīšanās. Viņa tik ģērba savas lelles un tās baroja, un izturējās tā, it kā nekādas vētras nebūtu. Kad lidmašīna nolaidās, mācītājs bija ļoti ieinteresēts un jautājat, vai viņai nebija bail, kad lidmašīna lidoja cauri negaisam. Meitene atbildēja: „Man nav bail, jo mans tētis ir šīs lidmašīnas pilots, un mēs lidojām uz mājām.”
Arī tad, kad līdzīgi Jāzepam esam bedrē un nezinām, ko nesīs rītdiena, arī tad blakus ir spēks. Tas ir Kristus, kas stiprina sasisto dvēseli, paceļ un iedvesmo.
Ienaidnieks bieži nāk, lai mūs biedētu, nospiestu un norādītu uz mūsu grēkiem.
Kristus nāk, lai mūs mierinātu, iedrošinātu un vestu caur dzīves krīzēm, caur nelaimēm un zaudējumiem uz priekšu, uz augšu, uz ticības uzvaru.
Mans uztraukums Mans uztraukums Reviewed by VA redakcija on piektdiena, maijs 07, 2021 Rating: 5

Nav komentāru:

Nodrošina Blogger.